Norvēģijā sākas NATO manevri: Kremlis tos dēvē par “zobenu šķindināšanu” 0
Norvēģijā šonedēļ, 25.oktobrī, sākās NATO manevri “Trident Juncture 18”, kas ir alianses vērienīgākās militārās mācības kopš aukstā kara beigām.
NATO nevēlas konfrontāciju
“Pēdējos gados Eiropas drošības vide ir ievērojami pasliktinājusies,” paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, piebilstot, ka alianse uz to ir atbildējusi ar “lielāko mūsu kolektīvās aizsardzības pilnveidošanu kopš aukstā kara beigām”. “Manevri koncentrēsies uz reālu mācību gūšanu, dodot pretsparu fiktīvam agresoram,” teica Stoltenbergs, “sūtot skaidru vēstījumu NATO partneriem un jebkuram varbūtējam pretiniekam.” “NATO nevēlas konfrontāciju, bet mēs esam gatavi aizstāvēt visus sabiedrotos pret jebkuru apdraudējumu,” preses konferencē dienu pirms manevru sākuma teica NATO ģenerālsekretārs, piebilstot, ka Krievija ir pieņēmusi ielūgumu nosūtīt novērotājus uz NATO mācībām Norvēģijā.
Manevros, kas ilgs līdz 7. novembrim, piedalīsies aptuveni 50 000 karavīru no 31 valsts – 29 NATO valstīm, kā arī Somijas un Zviedrijas. Militārie eksperti atzīmē, ka tik liela kontingenta un aprīkojuma pārvietošana ir izaicinājums arī loģistikas jomā.
Sauszemes manevri notiks Norvēģijas centrālajā daļā, jūras spēku manevri – Atlantijas ziemeļdaļā un Baltijas jūrā, bet gaisa spēku manevri – Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas gaisa telpā. Manevros piedalīsies 250 lidaparātu, 10 000 bruņumašīnu un 70 kuģu, tostarp ASV aviācijas bāzes kuģis “Harry S. Truman”, kas iebraucis Norvēģu jūrā pirmo reizi kopš 1991. gada.
Visplašāk manevros ir pārstāvētas ASV, Vācija, Norvēģija, Britānija un Zviedrija. Lai gan Vācijas aizsardzības budžets nesasniedz divus procentus no iekšzemes kopprodukta, kā to paredz dalībvalstu vienošanās, Vācija ir otrā lielākā (pēc ASV) bruņojuma (vairāk nekā 2000 bruņumašīnu, tostarp simt tanku) un personāla (8000 karavīru) piegādātāja mācībām.
Kā paziņojusi Norvēģijas Aizsardzības ministrija, mācībās tiks pārbaudīta visa militārā ķēde – no karaspēka apmācības taktiskā līmenī līdz lielu militāro vienību vadīšanai, noslīpējot sadarbību starp alianses dalībvalstu un partnervalstu spēkiem.
Kremlis bažījas par “zobenu šķindināšanu”
Kremlis ierasti nodēvējis NATO manevrus par “zobenu šķindināšanu”, taču Krievija pēdējos gados ir ievērojami pastiprinājusi militārās aktivitātes Ziemeļu okeānā, kur globālā sasilšana paver plašākas kuģniecības iespējas un pieeju naftas un gāzes atradnēm, atzīmē laikraksts “The Financial Times”. Norvēģijas armijas štāba priekšnieks ģenerālis Rūne Jakobsens paziņojis, ka “Maskavai nevajadzētu raizēties par NATO manevriem, jo mācības pamatā notiek aptuveni tūkstoš kilometrus no Krievijas robežas”.
Kā informē Latvijas Aizsardzības ministrija, mācībās piedalīsies arī vairāk nekā 40 Latvijas militārpersonu. Viens no mācību uzdevumiem ir arī nodrošināt Latvijas karavīru pilnvērtīgu sagatavošanu dežūrai NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienībā Vācijas kontingenta sastāvā 2019. gadā.
