Norvēģijā sākas gadsimta prāva 0
Norvēģijā šodien sākas tiesas prāva masu slepkavas Andersa Bēringa-Breivīka apsūdzībā 77 cilvēku nogalināšanā uzbrukumos Oslo un tās apkaimē pagājušā gada jūlijā, kā iemeslu šaušalīgajai vardarbībai minot Eiropas islamizācijas draudus un protestu pret Norvēģijas valdības liberālo imigrācijas politiku.
Terorakti ir dziļi ietekmējuši Norvēģijas sabiedrību, kur vardarbība ir reta parādība, atzīmē raidsabiedrība BBC. Plašsaziņas līdzekļos Breivīka lietai veltīta liela uzmanība, taču norvēģi jo-projām meklē atbildes, kāpēc notika šī drāma. Upuru tuvinieki grib detalizētāku skaidrojumu, kāpēc policija novēloti reaģēja uz terorista uzbrukumu jauniešu nometnei Ūteijas salā pēc sarīkotā sprādziena Oslo valdības kvartālā.
Toreizējais tieslietu ministrs Knuts Storbergets un drošības dienesta vadītāja Janne Kristiansena bija spiesti atkāpties no amata pēc asas kritikas par novēlotu iesaistīšanos teroraktu izmeklēšanā. Pēc vairākus mēnešus ilgušas kritikas policijas un drošības dienesta vadība, kā arī premjerministrs Jenss Stoltenbergs publiski atvainojās Norvēģijas iedzīvotājiem. Terorista prāva sākas šodien, bet policijas pieļauto kļūdu virkni teroraktu novēlotā apzināšanā izmeklē neatkarīga sabiedriskā komisija, kas savus secinājumus publiskos augustā, ziņo BBC.
Oslo tiesā uzcelta jauna, plašāka un īpašām drošības prasībām atbilstoša tiesas zāle, kur notiks Breivīka prāva. Tiesas ēkā ir pārbūvēti divi stāvi, lai tur varētu izvietoties daudzo bojāgājušo un cietušo radinieki, abu pušu juristi, kā arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.
Kā paziņojis tiesas priekšsēdētājs Geirs Engebretsens, prāva varētu izmaksāt aptuveni 12 miljonus eiro. Tiesnesis paredz, ka procesa laikā tiesas ēkā varētu atrasties aptuveni 1200 cilvēku katru dienu. Vēl aptuveni 2500 cilvēku varēs sekot prāvas gaitai videosaitē 18 tiesu ēkās citās valsts pilsētās. Breivīks, kurš cietumā saņēmis vismaz divus apstiprinātus nāves draudus, tiesas zālē atradīsies aiz ložu droša aizsega.
Prāvā, kurā nebūs zvērināto žūrijas, piedalīsies pieci tiesneši: divi profesionāli tiesneši un trīs tiesneši laji, kuri pārstāv sabiedrību; divi prokurori; četri aizstāvības pārstāvji; trīs cietušo padomnieki un četri liecinieki eksperti, ziņo BBC. Paredzēts, ka prāva beigsies 22. jūnijā, bet spriedumu, kas var tikt pārsūdzēts, varētu pasludināt jūlija sākumā.
Prāva sāksies ar apsūdzības nolasīšanu, bet Breivīks varētu sākt liecināt rīt. Apsūdzība paredz uzklausīt vairāk nekā 90 lieciniekus, bet Breivīka advokāti grib noklaušināt 40 lieciniekus. Juristu aprindās strīdus izraisījis aizstāvības paziņojums tiesai par vēlmi uzklausīt kā lieciniekus virkni galēji labējo ekstrēmistu, tajā skaitā norvēģi, kas sevi dēvē par Fjordmanu un aktīvi pauž savus uzskatus interneta sociālajās vietnēs. Breivīks vairākkārt atsaucies uz Fjordmanu savā darbības programmā. Aizstāvība grib arī uzaicināt par lieciniekiem Darba partijas un Progresa partijas biedrus, kā arī terorisma problēmu un psihiatrijas ekspertus. Vairāki Norvēģijas sabiedrībā pazīstami cilvēki paziņojuši, ka atsakās ierasties tiesā. Pirms nedēļas Norvēģijas tiesas nozīmētā otrā psihiatriskā ekspertīze atzina, ka Breivīks ir pieskaitāms un var tikt iesaistīts tiesas prāvā kā apsūdzētais. Breivīka advokāts Geirs Lipestads brīdinājis, ka viņa klienta uzstāšanās tiesā varētu būt apvainojoša un šokējoša. Breivīks neslēpj, ka lepojas ar padarīto, un teicis savam advokātām, lai paziņo presei: “Es neko nenožēloju un izdarītu to pašu vēlreiz un vēlreiz.” Analītiķi atzīmē, ka Breivīks, kurš uzskata sevi par politisku aktīvistu un cīnītāju, kura aicinājums ir glābt Norvēģiju un Eiropu no islamizācijas, varētu mēģināt tiesas prāvā popularizēt savus uzskatus.
