Norvēģijā radīts robots zemeņu novākšanai 0
Norvēģijā ir radīts un tirgū tiek ieviests robots zemeņu novākšanai. Tas tika izmēģināts audzētāja Simena Mirenas siltumnīcās. Pēc Simena vārdiem, vākšanas robotizācija ir nozares nākotne, jo kļūst arvien grūtāk un grūtāk atrast sezonas strādniekus ražas novākšanai, bet robots var strādāt visu diennakti.
Protams, audzētājs ir ieinteresēts samazināt ražošanas izmaksas, jo pašlaik 30% pašizmaksas veido darba alga ražas vākšanai.
Mirena redzēja robota darbu Norvēģijas Vides un biotehnoloģiju universitātes siltumnīcā. Pēc viņa vārdiem, tā ir revolūcija zemeņu ražošanā, ko var salīdzināt ar slaukšanas robotu ienākšanu kūtī. Pašlaik Norvēģijas tirgus ir pārpildīts ar lētām importa zemenēm un ir nepieciešams palielināt vietējo audzētāju konkurētspēju.
Šo robotu ir radījusi un tirgū piedāvā firma Noronn. Pēc tās direktores Katarīnas Astingas vārdiem, robots ir izraisījis interesi visā pasaulē. Firmu ir apmeklējuši zemeņu audzētāji no vairākām valstīm.
Mākslīgais intelekts nodrošina, ka robots vāc to, ko tam liek. Pašlaik tas ir ieprogrammēts gatavo (proti, sarkano) ogu noplūkšanā. Tāpat tas var šķirot ogas pēc lieluma.
Robots ir piemērots zemeņu novākšanai no renēm. Zemeņu audzēšanu renēs lieto ļoti daudzi audzētāji visā Eiropā, tostarp 25 audzētāji Norvēģijā. Viens no tiem ir Simens Mirena.
Robots sastāv no divām daļām. Viena ir tā sauktā platforma – pusapaļa konstrukcija, kas brauc virs renes ar augiem un nodrošina optimālo apgaismojumu optiskajām kamerām neatkarīgi no laikapstākļiem un diennakts laika. Šī platforma ir multifunkcionāla, tai var pievienot arī citas ierīces.
Platformu radījusi firma Saga Robotics. Uz šīs platformas ir uzmontēts manipulators ar mākslīgo roku, kas ar iebūvēto optisko kameru palīdzību atrod vākšanai gatavas ogas, saudzīgi nogriež augļkātiņu un novieto ogu trauciņā, tad pievēršas nākamajai ogai.
Visā pasaulē zemeņu audzētāji, tāpat kā visa dārzkopības nozare, saskaras ar darbaroku trūkumu. Dažviet raža vienkārši paliek nenovākta. Arvien vairāk zemenes audzē uz augstajām renēm, jo tas palielina ražu un darba ražīgumu tās novākšanā. Arī ražas perioda paildzināšana palīdz racionālāk izmantot pieejamo darbaspēku.
Nākamgad Simens Mirena pēdējo reizi audzēs ražu atklātā laukā, bet turpmāk visu audzēs tikai tuneļos un vāks ražu ar robotu Noronn.
Vides un biotehnoloģiju universitāte no Pētījumu padomes saņēma finansējumu ap 495 000 eiro, lai komercializētu robotu. Tiesa, robota darba ražīgums un orientējošā cena pagaidām netiek ziņota.
Skaidrs, ka pat nelielā saimniecībā, kur ražas novākšanā tiek nodarbināti 10–12 sezonas strādnieki, būtu vajadzīgi trīs četri šādi roboti, lai pilnībā aizstātu roku darbu.
Pilnīgi pāriet uz robotiem būtu riskanti, jo sarežģītā tehnika var salūzt un, kamēr to salabos, daļa ražas ies zudumā, tāpēc daži cilvēki tomēr būs nepieciešami.
Tāpat skaidrs, ka ar robotu saimniecībā nekas atrisināts netiks. Robotizētās novākšanas ieviešana prasīs no audzētājiem ļoti lielā mērā mainīt audzēšanas tehnoloģijas. Runa nav tikai par augsto reņu un pietiekami augstu tuneļu ierīkošanu.
Lai robots tiktu nodarbināts iespējami ilgāku laiku – no 3–4 mēnešiem līdz pusgadam –, nāksies mainīt šķirņu izvēles kritērijus.
Būs vajadzīgas tādas šķirnes, kas ražo viena pēc otras, vai jāaudzē dienas garuma neitrālās šķirnes ar garu novākšanas laiku. Būs nepieciešami pareizi izaudzēti, slimību neinficēti zemeņu stādi. Tos nāksies regulāri iegādāties no profesionāliem audzētājiem vai audzēt pašiem.
Pašlaik grūti spriest, cik lielā mērā robota ieviešana reāli samazinās zemeņu pašizmaksu, tāpat nezinām, kādas zemeņu cenas būs nākotnē.
Pēc www.noronn.com materiāliem sagatavojusi Mārīte Gailīte
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
