Norvēģijas parlaments apstiprinājis grozījumus konstitūcijā, kas paredz, ka baznīca tiek atdalīta no valsts, kā arī nosaka, ka Norvēģijas baznīcai turpmāk būs tāds pats statuss kā jebkurai citai reliģiskajai kopienai.

Lasītākie

Kārlis Streips: “Ārprāts. Vienkārši ārprāts. Citu vārdu es nespēju atrast”

“Cēsu alus” ilggadējā vadītāja Sietiņsone atstāj amatu, gaidāma tiesvedība par braukšanu dzērumā 10

Biatlona skandāls turpinās – Bendika, komentējot konfliktu, atklāj pārsteidzošas detaļas par Rastorgujevu… 29

Lasīt citas ziņas

Izmaiņas, kas paredz valsts un baznīcas saišu saraušanu, oficiāli padarot Norvēģiju par sekulāru valsti, atbalstīja visa politiskā spektra partijas. Lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz 2008. gada vienošanos starp baznīcu un valdību, atzinīgi novērtējis arī baznīcas padomes priekšsēdētājs Sveins Linde. Tajā pašā laikā, protestējot pret konstitūcijas grozījumiem, pie parlamenta ēkas bija pulcējies simts demonstrantu.

Līdz šim par Norvēģijas baznīcas oficiālo galvu tika uzskatīts karalis, baznīcas budžetu apstiprināja parlaments, bet baznīcas administratīvos jautājumus kārtoja Valdības administrācijas, reformu un baznīcas lietu ministrija. Luterāņu baznīca par valsts baznīcu oficiāli tika pasludināta 1814. gada konstitūcijā, kas tika pieņemta, Norvēģijai iegūstot neatkarību no Dānijas.