Norvēģija būvē pasaulē garāko un dziļāko zemūdens satiksmes tuneli. 2033.gadā pa to varēs ātrāk nokļūt uz Bergenu! 0
Rogalandes tunelis, saukts vienkārši par Rogfast, pēc būvniecības darbu pabeigšanas būs apmēram 26,7 km garš un tā dziļakā vieta atradīsies 390 metru zem jūras līmeņa. Plānots, ka Rogfast projekts, kura celtniecība pašlaik tuvojas pusceļam, būs daļa no galvenās Eiropas E39 šosejas, kas ved gar Norvēģijas rietumu krastu. 2033. gadā, kad tuneļa konstrukcijas darbi būs pabeigti, tie ļaus par apmēram 40 minūtēm samazināt brauciena laiku starp divām Norvēģijas lielākajām pilsētām – Stavangeru un Bergenu, tā vēstīja ārvalstu medijs “Euronews“.
“Aizstājot līdzšinējo prāmju satiksmi tunelis savienos tādas pilsētas kā Kristiansandu, Stavangeru, Haugesundu un Bergenu. Tas arī padarīs brauciena ritmu vienmērīgāku. Stavangera ir Norvēģijas ceturtā lielākā pilsēta, bet Bergena -otrā lielākā, tāpēc mēs ceram, ka šī projekta realizācijas rezultātā darbinieku ceļā uz darbu Stavangerā vai Bergenā pavadītais laiks būtiski samazināsies,” stāsta Odvars Kārmo (Oddvar Kaarmo), kurš ir Rogfast projekta vadītājs Norvēģijas publisko ceļu administrācijā.
Viena no jaunā zemūdens tuneļa galvenajām dizaina iezīmēm būs tā, ka tuneļa pusceļā tiks izbūvēts satiksmes atzars, kurš savienos tuneli ar Kvitsøy salu, Norvēģijas mazāko pašvaldību. Rogfast tunelī katrā virzienā būs divas satiksmes joslas. Zem Kvitsøy salas šīs satiksmes joslas savienosies caur diviem apļveida krustojumiem, kas tiek būvēti 260 metru dziļumā zem jūras līmeņa.
“Mēs jau iepriekš tuneļos esam būvējuši apļveida krustojumus. Bet šī varētu būt viena no pirmajām reizēm, kad kādā tunelī tiek būvēta krustojuma zona ar diviem apļveida krustojumiem. Es iepriekš nevienā citā tunelī neesmu redzējis neko tamlīdzīgu,” sacīja Kārmo.
Divi apļveida krustojumi zem salas ļaus plūst satiksmei pat tad, ja viena no joslām tiek slēgta.
“Ja kaut kas notiek un mums ir jāslēdz satiksme vienā tunelī, mēs joprojām varam nodrošināt satiksmi abos virzienos, izmantojot blakus tuneli,” viņš piebilda. Dubulto tuneļu struktūra ir arī drošības pasākums. “Ja, piemēram, tunelī aizdegas jums priekšā braucoša kravas automašīna un jūs nevarat apgriezt automašīnu un izbraukt ārā, jūs varat vienkārši sekot šim zaļajām izejas norādēm un aiziet uz otru blakus tuneli. Un mums ir videonovērošanas sistēma, kas mums [ļauj] precīzi zināt, kur tieši jūs atrodoties. Mēs varam jūs atrast un droši izvest no tuneļiem,” Kārmo pastāstīja “Euronews”.
Rogfast tuneļa kopējās būvniecības izmaksas tiek lēstas 25 miljardi norvēģu kronu apmērā (aptuveni 2 miljardi eiro), tā būvniecība tika uzsākta 2018.gadā, un šobrīd aptuveni puse darbu ir jau paveikti. Tuneļa ziemeļu pusē apmēram 65 procenti tuneļa pamata trases izbūvēšanas darbi ir pabeigti. Tuneļa dienvidu galā Randabergā pamata trases būvniecība ir pabeigta apmēram par 45 procentiem,” sacīja Kārmo.
Atšķirībā no Fehmarn zemūdens tuneļa, kuru pašlaik būvē starp Vāciju un Dāniju, un kura būvniecībā tiek izmantota iegremdētā tuneļa metode, Rogfast trase tiek urbta un spridzināta tieši caur cietu pamatiežu – metodi, ko Norvēģija izmanto, lai nodrošinātu tuneļa stabilitāti un izturību pret ūdens spiedienu.
“Būtībā jūs ceļojat cauri cietai klintij. Mūsu būvniecības noteikumi pieprasa, lai minimālais attālums starp tuneļa ārējo konstrukciju un jūras dibenu būtu vismaz 50 metri. Tātad jūs ceļojat zem jūras gultnes. Mums visiem zemūdens tuneļiem ir tieši šāda konstrukcija. Piemēram, jaunais tunelis, kas savienos Vāciju un Dāniju, tiek būvēts pilnīgi pēc citas tehnoloģijas – tur viņi jūras dzelmē nolaiž un savieno jau gatavus betona moduļus, tur tunelis neiet zem jūras gultnes, kā , piemēram, mēs to darām Norvēģija,” saka Kārmo.
“Pašlaik mēs Norvēģijā ekspluatējam apmēram 40 zemūdens tuneļus , un mēs esam labi pazīstami ar to būvniecību, tāpēc spējam uzbūvēt salīdzinoši lētus tuneļus. Uzskatām, ka ir vieglāk un lētāk uzbūvēt zemūdens ceļa tuneli nekā tiltu,” viņš piebilda.
Rogfast tuneli plānots pabeigt līdz 2033. gada vasarai.
“Tā kā Norvēģijas rietumu krasts ir Norvēģijas daļa, kuru samērā bieži apmeklē arī tūristi, tunelis padarīs ērtāku ceļošanu arī tiem. Piemēram, Bergena. Bergenu mums jau tagad apmeklē daudz tūristu. Un, kad mums būs šis tuneļa projekts pabeigts, tas ļaus mums aizceļot uz Bergenu īsākā laikā, un, tad, visticamāk, arī tūristi izvēlēsies ierasties šeit vēl lielākā skaitā.
Norvēģijas ceļu administrācija lēš, ka līdz 2053. gadam katru dienu jauno tuneli izmantos aptuveni 13000 transporta līdzekļi.
