Kā var norūdīties ziemā? 0
“Saprotu, ka ir jau par vēlu sākt nopietnu norūdīšanos ūdenī, bet ko šobrīd vēl var sākt?” Vineta Rīgā
Fizikālās medicīnas ārsts, profesors Ints Zeidlers uzsver, ka norūdīšanos sākt nekad nav par vēlu, jo tā ir organisma trenēšana, gatavojoties dažādām laika apstākļu pārmaiņām. Īpaši nelabvēlīgi ietekmē apkārtējās vides temperatūra, mitrums, vējš un laika tipa maiņas, jo tā ir papildu slodze, kam ir grūti pielāgoties.
– Kad ciklons nomaina anticiklonu, bieži ir mākoņains, lietains laiks, atmosfēras spiediens strauji mainās, organisma adaptācijas mehānismi ir spiesti saspringt, un ar gadiem tie vēl vairāk novārgst un atslābst. Tādēļ norūdīšanās uzdevums ir kļūt izturīgākiem pret laika apstākļu untumiem, – profesors skaidro.
Parasti norūdīšanos sāk ar klimatterapiju, un visa gada garumā ir izmantojama aeroterapija un talosterapija – norūdīšanās ar gaisu un ūdeni. Pirmā ir nedaudz maigāka, otrā jau rada lielāku organisma slodzi.
Aeroterapija trenē termoregulācijas mehānismu – zemādas asinsvadu sašaurināšanos un paplašināšanos, spēju reaģēt uz temperatūras izmaiņām.
Maigākās ir pastaigas svaigā gaisā. – Primitīvi, bet efektīvi! – piebilst I. Zeidlers. Nedaudz spēcīgāka iedarbība ir gaisa peldēm, jo to laikā cilvēks ir kails vai vismaz apakšveļā.
Veselīgs ir arī miegs telpā pie atvērta loga.
Profesors paskaidro, ka šādas slodzes gadījumā uzlabojas skābekļa uzņemšana organismā, gaisam iedarbojoties uz ādas termoreceptoriem.
Jāņem vērā arī efektīvi ekvivalentā temperatūra, ko nosaka, ņemot vērā gaisa temperatūru, vēja ātrumu un mitrumu. Šo kurortoloģijā lietoto jēdzienu vislabāk atklāj I. Zeidlera piemērs: – Kad āra gaisa temperatūra ir -20 °C, dažkārt ir auksti, īpaši lielā vējā un mitrumā, bet citkārt -20 °C var būt silti un omulīgi, ja esi aizvējā un sausā gaisā.
Gaisa peldēm pieņemama temperatūra ir +17…23 °C. Parasti sāk ar augstāku, pakāpeniski to pazeminot. Tas nozīmē, ka sāk ar piecām minūtēm dienā, rūdīšanās laiku palielinot līdz pusstundai vai pat stundai dienā.
Gaisa peldes laikā vēlamas kustības, vingrošana un pat patīkamas domas, lai organisms atpūšas, jo tā adaptācijas mehānismi ir atbrīvoti, muskuļus ieskaitot.
Savukārt pastaigu efektivitāte ir vērojama tikai tad, ja svaigā gaisā uzturas vismaz pusstundu vai pat stundu. Protams, var arī ilgāk. Ja nav nopietnu sirds un asinsvadu sistēmas slimību, var arī skriet.
Norūdīšanās ūdenī ir daudz spēcīgāka, un zemākā pieļaujamā sākuma temperatūra, ar ko sākt, ir +18…+19 °C. Vēso ūdeni ielaiž vannā, un uz 1–2 minūtēm tajā iegremdējas. Pakāpeniski pa vienam grādam temperatūru pazemina.
Otrs norūdīšanās veids ūdenī ir dušas izmantošana. Vēsā ūdenī (apmēram 14 °C) zem ūdens strūklas vispirms mērcē plaukstas un pēdas, pakāpeniski turpina ar arvien lielāku ķermeņa laukumu – līdz samērcēts viss ķermenis.
Abos gadījumos mērķis ir nonākšana līdz pat aukstam ūdenim. Procedūras beigās norīvējas ar mitru vēsu dvieli.
I. Zeidlers piekodina, ka norūdīšanās procedūras jāatkārto katru dienu. Ja gadās kādu izlaist, vienmēr ir jāpakāpjas atpakaļ un tad atkal temps jākāpina, jo pēc pārtraukuma organisms atkrīt sākumstadijā.
– No rīta vai vakarā – tā ir katra paša izvēle. No rīta vēsa duša uzmundrina, un nevajag vairs pat kafiju! – profesors neslēpj savu pieredzi.
Tomēr, ja ir problēmas ar sirdi un asinsspiedienu, norūdīšanās nedrīkst būt ekstrēma – ir jāaprobežojas tikai ar ekstremitāšu norūdīšanu vai ķermeņa norīvēšanu ar mitru vēsu dvieli. Iespējams, pietiek arī ar gaisa peldēm.
