Normāli acis mirksķinām 22 reizes minūtē, pie datora – krietni retāk. Kas ir sausās acs sindroms 0
Apsārtušas, nogurušas acis, sūrstēšana, niezēšana, svešķermeņa sajūta acī, acu asarošana. Reizēm šķiet, ka pasliktinājusies arī redze. Pacientu, kas ar šādiem simptomiem vēršas pie acu ārsta, pēdējos gados kļūst arvien vairāk. Visbiežāk pie vainas ir sausās acs sindroms. Par to, kā tas rodas un kā to ārstē, stāsta Acu veselības centrs (AVC) klīnikas acu ārste – ķirurģe Kristīne Leimane.
Pasaules uztvere lielā mērā notiek tieši caur redzi, tāpēc jebkuras izmaiņas, kas skar acis, mēs pamanām salīdzinoši ātri. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks strādā ar datoru, pieskata mazbērnus vai dara ko citu, jebkuras aktivitātes veikšanai ir svarīga asa redze. Un to nodrošina arī asaru plēvīte, kas aizsargā aci – lauž starus, mitrina acs virsmu, baro to un piegādā acij imūnās vielas. Ja samazinās asaru plēvītes kvalitāte vai asaru produkcija, mēs varam runāt par sausās acs sindromu.
Kas izraisa sausās acs sindromu?
Nav tāda izolēta sausuma sindroma, ir dažādi apstākļi, kas to izraisa. Cilvēks ir vienots veselums, tāpēc savā praksē skatos ne tikai uz cilvēka acīm, bet uz viņa veselību kopumā un izvērtēju, kas ir pamatcēlonis. Tā var būt pārmērīga elektronisko ierīču lietošana, sauss gaiss, kondicionieri, sildītāji. Dažkārt sausuma sindromu izraisa kāda cita pamatslimība un medikamentu lietošana, bet reizēm notiek otrādi un sausuma sindroms ir tas, kurš izprovocē kādu saslimšanu.
Pārāk reti mirkšķinām acis
Normālos apstākļos cilvēks acis mirkšķina vidēji 22 reizes minūtē, bet, raugoties televizorā, datorā vai telefonā, cilvēks pārlieku fokusējas uz ekrānā notiekošo, tāpēc mirkšķināšana kļūst vidēji 3 reizes retāka. Turklāt, jo mazāka ierīce, jo lielāka piepūle tiek sagādāta acīm. Mirkšķināšana samazinās arī ilgstoši braucot ar automašīnu.
Ik reizi, kad nomirkšķinām acis, mēs pārklājam tās ar asaru plēvīti.
Asaru plēvītei ir 3 kārtas – ārējais lipīdu slānis, kas neļauj asarām iztvaikot, ūdens slānis (99% no asaru sastāva) un mucīnu slānis. Asaru plēvītei uz acs ir jāturas vidēji 10 sekundes, taču ilgstoši nemirkšķinot acis, asaru plēvītes sastāvs mainās un tā vairs nevar noturēties uz acs tik ilgi. Tā kā samazinās lipīdu daudzums, asaras ātrāk izgaro un acis kļūst sausas, zaudējot dabīgo aizsardzību.
Ja cilvēkam ir samazināts asaru daudzums vai asaru plēvītei ir slikta kvalitāte, uz acīm var sakrāties gļotainās vielas, kas netiek aizskalotas prom un veido tādus kā diedziņus. Nomirkšķinot acis cilvēks šos diedziņus uzklāj uz acs, un viņam ir sajūta, ka acī ir kaut kas iebiris.
Ja asaru plēvītes sastāvs ir izmainīts un acs virsma jau ir kļuvusi sausa, mēs varam mirkšķināt, cik gribam, bet normālu, homogēnu asaru plēvīti uz acs virsmas vairs nevaram uzklāt. Šajā gadījumā vienīgais, kas var līdzēt, ir mākslīgās asaras.
Sauss gaiss un kondicionieru lietošana
Sausuma sindroma attīstību ietekmē ne tikai elektronisko ierīču lietošana, bet ari sauss gaiss, kondicionieri, sildītāji. Tā, piemēram, ja šoferis brauc garas stundas un ir ieslēdzis sildītāju, kas viņam silto gaisu pūš virsū, viņam drīz vien parādīsies acu sausums. Vēlams noregulēt sildītāju tā, lai gaisa plūsma virzās citur. Ziemā telpas vajag biežāk vēdināt – kaut uz īsu brīdi. Lai gaiss nebūtu tik sauss, var lietot gaisa mitrinātajus vai uz radiatoriem uzklāt mitru dvieli.
Hroniskas saslimšanas un medikamentu lietošana
Nereti sausās acs sindromu var izprovocēt kāda hroniska saslimšana, kuras rezultātā izmainās cilvēka gļotādas Piemēram, cilvēkiem, kas cieš no diabēta vai reimatoīdā artrīta, var būt ļoti izteikts acu sausums. Arī tad, ja ir hronisks plakstu malas iekaisums – blefarīts, piemēram, cilvēkiem ar ādas saslimšanām, plaksti apsarkst un acis kļūt kairinātas. Līdz ar to tādām baktērijām kā stafilokoks vai streptokoks, kas dzīvo uz cilvēka ādas, ir lielāka iespēja izraisīt iekaisumu.
Apmēram pusi no visiem gadījumiem, kuros cilvēks cieš no sausuma sindroma izprovocē medikamenti, kurus lietojam, piemēram, asinsspiedienu samazinošie, antibiotiķi , hormonu preparāti un daudz citu medikamentu. Svarīgi atcerēties, ka arī jebkura acu operācija veicina acu sausumu, tāpēc pēc to veikšanas vienmēr būtu ieteicams pilināt mākslīgās asaras.
Vecums un hormonālas svārstības
Sausuma sindroms pastiprinās līdz ar vecumu. Pārsniedzot 60 gadu slieksni cilvēka asaru kvalitāte samazinās par 60%, bet pēc 70 gadu vecuma gandrīz 80 % pacientu ir lielāks vai mazāks acs sausuma sindroms.
Tāpat sauso acu sindromu var provocēt arī hormonālas svārstības. Tā kā sievietes dzīves laikā hormonālām izmaiņām ir pakļautas vairāk (grūtniecība, bērna barošana, menopauze), viņas biežāk kā vīrieši sūdzas par nepatīkamajiem simptomiem acīs.
Ja sausās acs sidromu neārstē
Ja cilvēks, kurš cieš no sausā acs sindroma, saslimst ar kādu vīrusu, ir lielāka iespēja, ka acī var sākties vīrusa konjunktivīts, jo acs vairs nav aizsargāta.
Cilvēkam, kam ir izteikts acu sausums, var rasties arī redzes problēmas, piemēram, redzes asuma izmaiņas, dubultošanās. Ja sausuma sindroms paliek arvien izteiktāks, redzes izmaiņas kļūst mazāk pārejošas. Tas nenozīmē, ka tās ir neatgriezeniskas, taču tās daudz biežāk liek par sevi minēt.
Reizēm cilvēks ierodas pie acu ārsta ar lūgumu izrakstīt brilles, taču vispirms ir jātiek galā ar sausās acs sindromu.
Acs virsma ir tik ļoti sausa, ka, kamēr neatjaunosim normālu asaru plēvīti, nevarēsim objektīvi noteikt, cik stipras brilles ir vajadzīgas. Ja mašīnai ir netīrs logs un Jūs neredzat cauri, tas nozīmē, ka logs ir jānomazgā. Līdzīgi ir ar acīm. Dažkārt pietiek ar to, ka mēs atjaunojam dabisko asaru plēvīti un redzes asums uzlabojas.
Kā mākslīgās asaras var mums palīdzet?
Mākslīgās asaras ir ķīmiski līdzīgas mūsu asarām, tomēr nav identiskas. Tās satur asarās trūkstošās vielas, un asaru pilienos ir dažadas šo vielu kombinācijas Mākslīgās asaras mitrina acis, pasargā tās no izžūšanas un mazina berzi starp radzeni un plakstiņiem. Ja cilvēkam ir izteikts acus sausums, mākslīgās asaras jāpilina minimums 2 reizes dienā – no rīta un vakara. Ja ir sūdzības dienad laikā, mākslīgās asaras jāpilna biežāk.
Pirmās 2 – 3 nedēļas tas obligāti jādara katru dienu, pat, ja pacientam šķiet, ka viņš jūt uzlabojumus. Nevar būt tādi attaisnojumi, kā – man nebija laika, vai – es aizmirsu. Kamēr neatjaunojam normālu trīs slāņu asaru plēvīti, pilināšanu nedrīkst pārtraukt. Mēs nevaram cerēt, ka acs virsma un redze normalizēsies pēc dažu dienu papilināšanas. Uz brīdi var šķist, ka ir labāk, bet pēc nedēļas atkal var parādīties iepriekšējie simptomi.
Ar ko parasti pilieni atšķiras no labiem?
Jebkuras mākslīgās asaras mitrina acs virsmu, taču ar mitrināšanu vien ir par maz. Labas mākslīgās asaras pilda arī citas funkcijas, piemēram, veicina šūnu atjaunošanu un dzīšanu, apgādā acis ar barības vielām.
Labus acu pilienus raksturo arī tas, ka tie nesatur konservantus. Jebkurš konservants acs virsmu ietekmē negatīvi. Taču, ja vien iespējams, es priekšroku dodu mākslīgajām asarām, kuru ražošanas tehnoloģija ļauj nodrošināt sterilitāti, neizmantojot konservantus.
Kāpēc stipra acu sausuma gadījumā vajadzīga ārsta konsultācija?
Ja cilvēks regulāri sūdzas par asu graušanu, asarošanu un citiem nepatīkamiem simptomiem, ir svarīgi noskaidrot, cik izplatīts ir iekaisums un kas to radījis.
Ierodoties pie acu ārsta vispirms mikroskopā apskatāmies, kas notiek acīs. Mums ir speciālas krāsvielas, ar kurām iekrāsojot aci, redzam, cik daudz ir bojā gājušo šūnu. Jā, arī no acīm, līdzīgi kā no ādas, bojā gājušās šūnas lobās nost. Ja asaru ir mazāk, šīs šūnas nevar aizskaloties prom. Tās veido tādas kā čupiņas un diedziņus, kas rada svešķermeņa un sāpju sajūtu.
Nākamais, ko skatāmies – kāda ir asaru plēvītes kvalitāte. Ar krāsvielas fluorescīna palīdzību redzam, cik vienmērīgi uzklājas asaru plēvīte, cik ilgi turas, kurā vietā tā plīst, kā plīst, kāda ir lipīda slāņa kvalitāte. Šī izmeklēšanas metode palīdz mērķtiecīgi izvēlēties tālāko terapiju.
Tālāk tiek izmantots tests, kas palīdz noteikt, cik liela ir asaru produkcija.
Ja asaru ir maz, tas nozīmē, ka šūnas, kas veido asaras, nestrādā pietiekami labi, un mākslīgās asaras nāksies pilināt ļoti bieži.
Ja rādītāji ir ļoti zemi, ir iespējams veikt nelielu medicīnisku manipulāciju, proti, aiztaisīt apakšējo asaru kanālu ar tādu kā korķīti, kas neļauj asarām aiztecēt prom un palīdz tām uzkrāties virs acs. Līdzīgi kā vannai arī cilvēka acī ir apkšējais un augšējais asaru novadkanāls, pa kuru asaras aizplūst uz deguna ejām.
Pamatā 90% gadījumustrādā apakšējais kanāls, kas novada asaras uz degunu. Augšējais kanāls darbojas tajos gadījumos, kad raudam, un mums ir ļoti daudz asaru.
Ir iespēja ievietot gan silikona korķīšus, gan korķīšus no tāda materiāla, kas pēc 3 mēnešiem pats uzsūcas. Korķīši acī nav jūtami un šī manipulācija nav sāpīga. Tie palīdz dabīgajām asarām tik ātri neaizplūst, kā rezultātā pietiek ar retāku asaru pilināšanu, un tas nav jādara katru stundu.
Acis – pirmās, kas nogurst
Pētījumi ir apliecinājuši, ka pirmais orgāns, kas liecina par nogurumu, ir mūsu acis. Tieši tāpēc, sajūtot jebkāda veida diskomfortu acīs, ir svarīgi to neignorēt, bet parūpēties par nelielu atelpas brīdi.
Laiku pa laikam būtu ieteicams acis izvingrināt. Negrozot galvu, paskaieties pa labi un pa pa kreisi. Tad iedomājieties ka ēdat citronu – sažmiedzat acis un atkal tās atbrīvojiet! Paskatieties tālākajā iespējamajā punktā, un visbeidzot iedomājieties, ka jūs mēģināt ieskatīties savās samadzenēs vai trešās acs rajonā, paceļot uzacis un pieres muskuļus. Šādi vingrinājumi ne vien atpūtina acis, bet palīdz atbrīvot acu muskulatūru.
