“Nordeka” saudzēta nepamatoti? “Notikumu attīstībai sekoju līdzi, tomēr situācija ir netipiska,” atzīst ministrs 16
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze, AS “Latvijas Mediji”
“Lai gan Augstākā tiesa pērn lēma citādi, Administratīvās rajona tiesas spriedums nosaka, ka “Nordekai” nedrīkstēja dot papildu sagatavošanās laiku, lai sāktu apkalpot atsevišķas maršrutu tīkla daļas Vidzemē. Par šo ar atbildīgajiem man bija ilga saruna, esmu devis uzdevumu pēc iespējas ātrāk atrast veidu, kā lauzt līgumu un sludināt jaunus iepirkumus,” pēc diskusijas ar Autotransporta direkcijas (ATD) vadību pagājušajā piektdienā “Latvijas Avīzi” informēja satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs.
Šā gada 2. martā ATD saņēmusi Administratīvās rajona tiesas spriedumu, kurā izskatīts jautājums par to, vai direkcija rīkojās pareizi, dodot tiesības pagarināt AS “Nordeka” sagatavošanās laiku līguma izpildei maršrutu tīkla daļā “Cēsis” un “Sigulda, Limbaži”. Lai gan pērn oktobrī lēmumu, kas to ļāva darīt, pieņēma Augstākā tiesa, Administratīvā tiesa šā gada sākumā nospriedusi, ka ATD tomēr nav bijis pamata iepirkuma uzvarētājam “Nordeka” dot papildu laiku pārvadājumu sākšanai.
Tiesa secinājusi, ka ATD nebija pietiekama pamatojuma, lai pagarinātu termiņu jauno autobusu uzrādīšanai un pārvadājumu sākšanai minētajās maršrutu tīkla daļās jeb lotēs. Pakalpojumu sniegšanu Vidzemē “Nordeka” nav sākusi joprojām, pārvadājumus turpina nodrošināt iepriekšējais pārvadātājs – AS “CATA”. Administratīvās tiesas ieskatā ATD pienākums ir iepirkuma līgumus izbeigt.
Līgumu lauzīs pirms galīgā sprieduma
Pēc sarunas ar satiksmes ministru ATD izplatītajā informācijā norādīts, ka tā sludināšot jaunu iepirkumu pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai maršruta tīkla daļās “Cēsis” un “Sigulda, Limbaži”. Lēmums esot pieņemts, pamatojoties uz Administratīvās tiesas spriedumā norādītajiem faktiem, kā arī Konkurences padomes iepriekš atklāto karteli, kura viens no dalībniekiem arī bija “Nordeka”.
Vienlaikus ATD norāda – pastāvot liela iespējamība, ka uzņēmums lēmumu pārsūdzēšot Augstākajā tiesā. Tomēr Administratīvās tiesas spriedumā norādītie fakti ATD ieskatā jau tagad esot pietiekami, lai lemtu par līguma laušanu. Tāpat tagadējā situācija ilgtermiņā varētu apdraudēt pasažieru pārvadājumu nepārtrauktību minētajās tīkla daļās, ko ATD apņēmusies nekādā gadījumā nepieļaut.
Tāpat ATD informējusi, ka uzņēmuma “CATA” un juridiskā biroja “Sorainen” izplatītajā paziņojumā sniegta nepatiesa informācija par tiesas spriedumu, kur pieminēts, ka ar “Nordeku” jāpārtrauc 200 miljonus vērti valsts pasūtījuma līgumi. Patiesībā plānotā kompensācija par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu maršrutu tīkla daļā “Cēsis” esot 27,72 miljoni eiro, savukārt maršrutu tīkla daļā “Sigulda, Limbaži” – 32,29 miljoni eiro. Minētās summas aprēķinātas visam iepirkuma līguma periodam – desmit gadiem. Ņemot vērā, ka līgumu izpilde nav sākta, nekādus maksājumus šo līgumu ietvaros AS “Nordeka” ATD veikusi nav.
Pārvadājumu karteļa rēbuss
Komentējot situāciju reģionālo autobusu pārvadājumu pakalpojuma nodrošināšanā, satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs atzīst, ka tā ir sarežģīta. Gada sākumā bija Konkurences padomes paziņojums par atklāto trīs uzņēmumu karteli ATD iepirkumos. Uz šā fona Administratīvās tiesas sprieduma īstenošana izskatoties nedaudz vienkāršāka par karteļa rēbusa atrisināšanu.
“Konkurences padomes darbu un lēmumus es respektēju, man ar tiem jau ir bijusi saskarsme, savulaik pildot ekonomikas ministra pienākumus. ATD esmu aicinājis izvērtēt visas iespējas, kā līgumus ar autobusu pārvadājumu kartelī minētajām kompānijām lauzt, negaidot vēl vairākus gadus, kamēr noslēgsies tiesvedības procesi.
Notikumu attīstībai sekoju līdzi, tomēr situācija ir netipiska. Satiksmes ministrijai jāņem vērā, ka teritorijās, kur karteļi ir vinnējuši, iedzīvotājiem sabiedriskā transporta pakalpojumi ir jāsaņem arī turpmāk. Par to man ir bijušas sarunas ar nozares uzņēmumiem ārpus karteļa – skaidras atbildes nav. Lauzīsim, un tad skatīsimies – ar to šajā situācijā riskēt nevaram. Otrs problēmu bloks ir ar tiesiskajiem riskiem. Par gandrīz divu miljonu eiro piespriesto sodu jau ir skaidri pateikts, ka iesaistītie komersanti Konkurences padomes lēmumu pārsūdzēs. Vienlaikus esam saņēmuši vairākus uzdevumus no Saeimas Revīzijas un Tautsaimniecības komisijas – līgumi ar kartelī iesaistītajiem pārvadātājiem jāpārtrauc pēc iespējas ātrāk, tomēr jānodrošina arī transporta pakalpojumu nepārtrauktība,” situāciju raksturo Jānis Vitenbergs.
Tagad tas arī esot viens no galvenajiem ATD uzdevumiem – strādāt ar pārvadātājiem un saprast, kā juridiski korekti šos uzdevumus izpildīt. Kādas ir iespējas saņemt galīgo tiesas spriedumu par Konkurences padomes lēmumu paātrinātā kārtībā, prasīta konsultācija no Tieslietu ministrijas. Šobrīd panākts tas, ka kartelī minētie komersanti vairs nevar piedalīties turpmākajos ATD konkursos.
Centralizētā pārvaldība paliks
“Latvijas Avīze” jau ir informējusi, ka pēc atklātajiem pārkāpumiem ATD iepirkumos nozares eksperti atkal izsaka aicinājumus tagadējo pārvadājumu plānošanu un uzraudzību decentralizēt, šīs funkcijas deleģējot pašvaldībām vai, piemēram, plānošanas reģioniem.
“Manuprāt, tagadējais modelis kopumā tomēr ir pareizs. ATD ilgtermiņa iepirkumi bija vērsti uz brīvā tirgus principu ieviešanu, un šajos konkursos kopumā uzvarēja vairāk nekā desmit komersanti, to skaitā ar ārvalstu kapitālu. Mūsu valsts nelielajai teritorijai un pakalpojumu tirgum tas ir liels skaits. Vienotu pakalpojuma standartu un kritēriju izvirzīšana visā valsts teritorijā tomēr ir pareizs virziens, decentralizēta pieeja to nodrošināt nevar. Būtu sarežģīti arī ieviest principus, piemēram, vienotas biļešu sistēmas izveidošanai vai ES Zaļā kursa mērķu sasniegšanai – šīs lietas nekur nepazudīs un būs jāizpilda,” uzskata satiksmes ministrs.
Centralizēta pārvaldība paredzot arī daudz vienkāršāku iespēju esošos maršrutus vajadzības gadījumos mainīt – esošo līgumu ietvaros tos varot koriģēt līdz 30%. Būtiskas izmaiņas maršrutu tīklos prognozē jau pavisam drīz – šā gada izskaņā, kad sāks kursēt jaunie elektrovilcieni.
“Sabiedriskā transporta nodrošināšanas pieredzi reģionos esmu pārrunājis, tiekoties ar Polijas, Lietuvas un Igaunijas satiksmes ministriem. Noskaidrojās, ka daudzviet šo pakalpojumu nodrošināšanu joprojām organizē pašvaldības, taču šo valstu uzraudzības iestādes norādot, ka tas nav efektīvi un nepieciešams atvērt tirgu. Tādēļ viņiem ir liela interese par mūsu jauno modeli, arī viņi seko tam līdzi. Līdzšinējā mūsu pieredze nav tikai negatīva. Lai gan degvielas cenas kopš 2019. gada ir ievērojami pieaugušas, šis iepirkums nodrošina to, ka valsts izmaksas autobusu pārvadājumu dotācijām nepieaug,” vērtē Jānis Vitenbergs.
