Nordea komentārs: tirgus reakcija uz Brexit un turpmākās prognozes 1
Ņemot vērā klientu paaugstināto interesi saistībā ar Lielbritānijas referenduma balsojumu izstāties no Eiropas Savienības (ES), Nordea bankas Baltijas ieguldījumu risinājumu komanda ir sagatavojusi komentāru par tirgus reakciju uz Brexit un turpmākajām prognozēm.
“Eiropas Savienībai būs jākontrolē politiķu radītā Brexit sekas un jāpanāk, ka Lielbritānijas piemēram neseko citas valstis. Šobrīd daudzi ir neapmierināti ar Eiropas Savienības procesiem, tomēr nav arī pareizi, ja visa atbildība tiek novelta uz Eiropas Centrālo banku. Eiropas Savienība šobrīd var cerēt uz ekonomisko izaugsmi, jo situācija atkal stabilizējas, veidojot labu pamatu investīcijām un ilgtermiņa ieguldījumiem,” komentē Nordea Galvenais ekonomists Baltijā Žīgimants Maurics.
Lielbritānijas referendums par dalību Eiropas savienībā izrādījās liels pārsteigums visiem. Neskatoties uz to, ka aptaujas liecināja par līdzvērtīgu varbūtību referenduma iznākumam, bukmeikeri un lielākā daļa finanšu tirgus dalībnieku bija gaidījuši, ka briti nobalsos par palikšanu Eiropas Savienībā. Ceturtdien, kad sāka parādīties pirmie rezultāti, šķita, ka Lielbritānija paliek ES, un tas izraisīja ievērojamu akciju cenu ralliju finanšu tirgos. Diemžēl šis rallijs tikai pasliktināja kopējo tirgus kritumu pēc gala rezultātu pasludināšanas.
Tā kā referenduma rezultāts izrādījās tiešām negaidīts, piektdien, 24. jūnijā, finanšu tirgos tika novērotas īpaši negatīvas kustības. Lielākās svārstības tika piefiksētas GBP valūtas kursa izmaiņās, kas ceturtdien dienas sākumā uzlidoja līdz gada maksimumam un tad noslīdēja līdz zemākajam līmenim kopš 1985. gada. Eiropas akcijas zaudēja vidēji 10% un visvairāk cieta banku sektors. ASV un Āzijas akcijas arī cieta, bet ievērojami mazāk par Eiropas tirgu. Kopumā 24. jūnijā akciju tirgus pazaudēja gandrīz 2 triljonus ASV dolāru, kas ir lielākais vienas dienas rādītājs vēsturē. Tai pat laikā valdību obligāciju cenas pieauga, jo tirgus dalībnieki sagaida vairāk atbalsta no globālajām centrālajām bankām.
Analizējot reālo ietekmi uz globālo ekonomiku un specifiskiem tirgiem, piektdienas kritumu acīmredzami izraisīja pārmērīgais satraukums, kam ir maz kopīga ar reālo situāciju. Tāpēc, visticamāk, mēs jau esam pārdzīvojuši sliktāko iespējamo reakciju un līdz šīs nedēļas beigām tirgiem vajadzētu stabilizēties. Šo uzskatu atbalsta arī fakts, ka Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības process aizņems vismaz divus gadus pēc tam, kad Lielbritānija iesniegs izstāšanas pieteikumu. Realitātē Brexit vēl nav apstiprināts. Arī diskusijas brīvdienu laikā parādīja, ka joprojām ir iespējami dažādi scenāriji un pašlaik pat tiek vākti paraksti vēl vienam referendumam.
Tomēr, pieņemot, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības, šis fakts visticamāk nevarēs izsaukt dziļu recesiju vai finanšu krīzi. Lielāko ietekmi, viennozīmīgi, izjutīs pati Apvienota Karaliste, jo nenoteiktība drastiski ietekmēs jaunas investīcijas, kā arī vairāki uzņēmumi var pārcelt savu darbību no Londonas uz Eiropas Savienību. Bet no otras puses, vājāka britu valūta padarīs Lielbritānijas preces lētākas, kas ir labi eksportam un tas var samazināt negatīvo efektu. Pārējā Eiropā Brexit var pasliktināt kopējo noskaņojumu un nebūtiski ietekmēt izaugsmi šī gada otrajā pusē, tomēr recesija Eiropā netiek prognozēta. Efekts uz pārējo pasauli ir vēl mazāks. Jāņem vērā, ka lielākā daļa globālo centrālo banku jau ir sagatavojušās šādam scenārijam un jau ir gatavas rīkoties, piedāvājot atbalstu.
Šobrīd nozīmīgākais ir politiskais risks, jo nacionālistu kustības var iegūt popularitāti pārējās Eiropas Savienības valstīs un arī var iniciēt referendumus. Tomēr Eiropas Savienības sabrukums netiek gaidīts, kā daži fatālisti skandina. Tieši otrādi, tas var padarīt ES vēl stiprāku, jo Brexit var iniciēt lielākas pozitīvas reformas savienībā.
Var secināt, ka Brexit nav katastrofa, kā varēja likt domāt pirmā tirgus reakcija. Tāpēc tirgiem pēc brīvdienām vajadzētu atgūties, jo investori būs apdomājuši reālo potenciālo Brexit ietekmi uz ekonomiku. Rezultātā, šī brīža situācija varētu radīt pievilcīgas pirkšanas iespējas ilgtermiņa investoriem. Saskaņā ar Ritholtz Wealth Management datiem, vēsture mums parāda, ka pēc lielākām krīzēm sabalansētie portfeļi parasti ievērojami pieaug. Zemāk redzamais grafiks parāda, ka diversificēts aktīvu izvietojums starp akcijām un obligācijām (60% akcijās, 40% obligācijās) pēc 1987. gada krituma gada laika pieauga par 21%, bet piecu gadu laikā par 61%.
Avots: www.marketwatch.com
Gadu pēc Lehman Brothers bankrota, vidējā investora portfelis uzrādīja 7% ienesīgumu, bet pēc 5 gadiem 43%.
Protams, mēs nevaram būt pilnībā pārliecināti, ka tirgus zemākais punkts jau ir sasniegts, bet, skatoties uz cipariem, varam teikt, ka Brexit piedāvā labu pirkšanas iespēju jūsu nākotnes turīguma vairošanai.
Nordea modeļa portfeļi
Pagājusī nedēļa skaidri parādīja globāli diversificēto portfeļu priekšrocības, jo Nordea modeļa portfeļi gandrīz nemaz neizjuta globālā krituma efektus. 24. jūnijā Agresīvais portfelis pazaudēja vien -0.98% no tā vērtības, kamēr Konservatīvais portfelis pieauga par 1.31%.
Salīdzinot rezultātus pret iepriekšējo nedēļu (17.06.2016.), visi modeļa portfeļi 24.06.2016. uzrādīja pozitīvu ienesīgumu. Piemēram, Konservatīvais modeļa portfelis pieauga par 1.55% (no 17.06.2016. līdz 24.06.2016.) un Agresīvais modeļa portfelis tā paša perioda laikā uzrādīja pieaugumu par 0.86%.
Tāpēc jebkurš potenciālais tirgus kritums ir jāizskata kā pirkšanas iespēja.
Atsauce:
Šī publikācija satur vispārīgo informāciju investoriem un nevar tikt uzskatīta par pamatu jebkādiem ieguldījumu lēmumiem.
