«Nord Stream» būvnieki: vide no tā necieš 0
Jūnija beigās ir pabeigta projekta “Nord Stream” otrā dabasgāzes cauruļvada izbūve Baltijas jūras dzelmē, veikti spiediena testi un savienoti tā trīs posmi, lai pēc ūdens izsūknēšanas un cauruļvada izžāvēšanas tas varētu tikt pievienots Krievijas un Vācijas krasta zonām. Gada nogalē otrais cauruļvads sāks gāzes transportēšanu.
Tāpat kā pirmā cauruļvada izbūves noslēgumā pērn, projekta “Nord Stream” īstenotāji apgalvo, ka tā būvniecība gandrīz nav ietekmējusi Baltijas jūras ekoloģiju un arī, transportējot gāzi, neradīs videi nekādu kaitējumu vai vērā ņemamus riskus.
Gāzesvada uzraudzības programmas ietvaros zinātnieki seko līdzi 16 vides parametriem. Tas sevī ietver gan jūras ūdens un gultnes fizikālo, gan bioloģisko pārmaiņu kontroli, gan arī sociālo un ekonomisko ietekmju analīzi. Regulāri tiek pārbaudīta iespējamā cauruļvada ietekme uz ūdens kvalitāti un zemūdens straumēm, putnu un zivju dzīves apstākļiem, kā arī gultnes atjaunošanos. Ir pētīta arī cauruļvada iespējamā ietekme uz kultūras mantojumu un komerciālo zvejniecību. Visas šīs pārbaudes veic vairāk nekā divdesmit specializēti uzņēmumi astoņās valstīs.
Nedēļas sākumā žurnālistiem bija iespēja izbraukt ar Dānijas ūdens vides veselības kontroles kompānijas DHI kuģi “Diva”, lai klātienē vērotu, kā vides speciālisti pārbauda jūras ūdeni un gultni.
Modernas zondes un laboratoriju testi
Nelielais dāņu vides speciālistu kuģītis ir ātrs un aprīkots ar mūsdienīgām iekārtām. DHI vecākais konsultants Peters Rands lepojas, ka viņu zonde ūdens sāļuma, temperatūras un skābekļa daudzuma noteikšanai ir labākā, kāda nopērkama par naudu.
Jūras ūdens temperatūra un skābekļa daudzums tajā atkarībā no dziļuma nosaka dzīvo organismu dzīvotspēju. Šos rādītājus savukārt ietekmē organiskais piesārņojums ūdenī, jo tas ļauj savairoties aļģēm, kas intensīvi patērē skābekli. Saskaņā ar Pasaules dabas fonda datiem, jau sestā daļa Baltijas jūras tādēļ ir mirusi. Tomēr vēl būtiskāks bioloģiskās daudzveidības noteicējs dzelmē ir ūdens sāļums. Veidojot jebkādas būves vai komunikāciju sistēmas jūrā, ir jāpārliecinās, ka tas neietekmē ne sāļā, ne saldā ūdens ieplūšanu vai iztecēšanu no tās, lai būtiski nemainītos sāls daudzums jūras ūdenī un notiktu tā nomaiņa. Tā Baltijas jūrā jau dabiski ir ļoti ierobežota. P. Rands skaidro, ka, lai arī šos procesus ik gadu nosaka sezonu maiņa un laikapstākļi, speciālistiem jāizvērtē, vai to neietekmē arī cauruļvada klātbūtne.
Kamēr zonde tiek lēnām iegremdēta ūdenī, ekrāns uz kuģa klāja rāda grafiku, kurā redzams gan tas, cik dziļi tā atrodas, gan visu triju parametru rādītāji. Vēlāk tie zinātniekiem pieejami arī tabulā sīkākai analīzei.
Kamēr kādu laiku kuģis dreifē, tam pievienota kamera jūras gultni filmē un attēlu varam vērot vēl vienā monitorā. Ar ieraksta palīdzību speciālisti pārbauda, vai gultne mainās atkarībā no cauruļvada tuvuma. Pašlaik vietā, kur atrodamies, par dzīvību jūras dibenā liecina vien gultnē saskatāmās tārpu ejas. Fragmenti no nofilmētā attēla tiks saglabāti arhīvā, lai pēc laika, kad šo vietu pārbaudīs atkārtoti, varētu novērtēt izmaiņas.
Vēl viens kuģa uzdevums ir no dzelmes paņemt zemes un ūdens paraugus analīzēm. Viens no asāko diskusiju objektiem cauruļvada būvniecības sakarā vienmēr bijusi pēc Otrā pasaules kara dzelmē palikušo ķīmisko ieroču un sprāgstvielu palieku iznīcināšanas ietekme uz vidi. DHI speciālists skaidro, ka daļa uz kuģa paņemto paraugu tiks nosūtīta uz Helsinku universitātes laboratorijām “VERIFIN”, kas ir vadošās pasaulē šāda piesārņojuma noteikšanā. Līdz šim tur veikto analīžu rezultāti nav uzrādījuši praktiski nekādas negatīvas sekas.
Citi smilšu paraugi nonāks laboratorijās to organismu dzīves apstākļu noteikšanai, kuri mitinās smiltīs un akmeņos. P. Rands apgalvo, ka šo radību un tātad arī zivju populācija pēc cauruļvada izbūves tikai vairojusies un dažādojusies. Viņš skaidro, ka caurules būve iznīcinājusi zem sevis jau dzīvojošo organismu mājvietas, bet vienlaikus radījusi labu slēpni un auglīgu dzīvesvidi tiem zemūdens iedzīvotājiem, kam līdz šim smilšainā gultne te bijusi par mīkstu un klaju. Līdzīgi noticis, kad savulaik izbūvēts tilts, kas savieno Kopenhāgenu ar Zviedrijas pilsētu Malmi. Pretēji vides aktīvistu bažām tagad uz tilta balstiem augošo organismu un to baroto zivju daudzveidība piesaistot gan nirējus, gan zvejniekus.
Ietekme tomēr šaubīga
“Nord Stream” īstenotāji apgalvo, ka caurules un to savienojumi ir gana izturīgi, lai neciestu arī no smagāko enkuru vai kuģu nogrimšanas uz tām. Tomēr rūpīgi tiek vērots, lai neveidotos gāzes noplūdes. Gāzesvadus nepārtraukti kontrolē datorsistēmas abos līnijas galos, kas pārbauda spiedienu tajos. Turklāt no ārpuses tos skenē vizuāli, elektromagnētiski un skaņas sensori, bet no iekšpuses sīki roboti seko līdzi gāzes plūsmai visa ceļa garumā. Vides speciālists gan uzsver, ka dabasgāzi gaisā izdala ne tikai dažādas iekārtas, bet pat augi un dzīvnieki, tāpēc atmosfērā tā ir sastopama ļoti bieži un viegli sadalās. Viņš ir drošs, ka noplūdes ietekme uz vidi būtu niecīga un vislielāko kaitējumu radītu pašu gāzes kompāniju ekonomiskajām interesēm.
Neskatoties uz daudzajiem pētījumiem, rūpīgajām analīzēm un kontrolējošo uzņēmēju apgalvojumiem, vides aktīvisti joprojām ar bažām uzlūko “Nord Stream” gāzes cauruļvadu projektu un rūpīgi uzrauga tā gaitu. Pasaules dabas fonda Latvijā jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis informē, ka visciešāk projektu vēro Eiropas lielāko vides aizsardzības organizāciju kopīgi dibinātais Vācu Baltijas jūras aizsardzības fonds, kurā strādā arī viņa Vācijas kolēģi.
Vides aizstāvji jau iepriekš pārliecinājušies, ka vairākas cauruļvadu ietekmes uz vidi nav konstatētas un projekta īstenotāju nodrošinātais izvērtējums ir nepietiekams. I. Purgalis ir pārliecināts, ka tā tas ir joprojām – vietējā ekosistēma tomēr cieš un avārijas riski Baltijas jūrā būtiski palielinās.
Viņu arvien uztrauc dzelmē atrasto vraku un munīcijas palieku izcelšana un iznīcināšana, kas varējusi ļaut vidē nonākt kaitīgām vielām. Turklāt pat tad, ja cauruļvadi nešķērso vides aizsargājamās teritorijas jūrā, tas nenozīmē, ka tās ir pasargātas. Pasaules dabas fonda speciālists noteikti nepiekrīt apgalvojumam, ka pat dabasgāzes noplūdes gadījumā vide neciestu. “Baltijas jūra ir tik jutīgs dabas organisms, ka mēs nevaram atļauties ar to riskēt. Tā ir gandrīz noslēgta, bet tās krastus apdzīvo daudzskaitlīgas un attīstītas industriālas cilvēku sabiedrības. Katra jauna mūsu iejaukšanās jūras ekosistēmai var būt liktenīga,” saka I. Purgalis.
Tajā pašā laikā akcionāri jau uzdevuši “Nord Stream” speciālistiem izpētīt iespējas Baltijas jūras dzelmē izbūvēt vēl vismaz vienu vai divus gāzes cauruļvadus. Jau pēc sešiem līdz astoņiem mēnešiem jābūt pabeigtiem pirmajiem priekšizpētes darbiem par likumdošanas, finansējuma piesaistes un mārketinga nosacījumiem cauruļvadu izbūvei. Tad akcionāri izvērtēs, vai līdzīgi projekti viņiem būtu izdevīgi.
Uzziņa  * “Nord Stream” cauruļvads savieno Viborgu Krievijā un Greifsvaldi Vācijas ziemeļos, šķērsojot Baltijas jūru caur Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas ūdeņiem. * Abas paralēlās gāzes caurules kopā Eiropai spēs piegādāt 55 biljonus kubikmetru dabasgāzes gadā vismaz nākamo pusgadsimtu. * Projekta kontrolpakete (51%) pieder Krievijas gāzes kompānijai “Gazprom”, bet pārējās daļas (pa 15,5%) divām Vācijas un (pa 9%) Francijas un Nīderlandes kompānijām. * Projekta kopējās izmaksas ir 7,4 biljoni eiro. 30% apmērā to finansējuši akcionāri, bet pārējo aizdevušas divdesmit sešas lielākās Eiropas bankas. * “Nord Stream” nav vienīgais pašlaik Eiropā topošais gāzes vads, tādu ir vēl vairāki gan jūrās, gan sauszemē. * “Nord Stream” ietekmes uz vidi kontrole turpināsies līdz 2016. gadam vai pēc pieprasījuma arī ilgāk. |
