“Nord stream 2” vienošanās, kas nevieno? Par spīti Berlīnes solījumam, Kijeva tomēr uzskata, ka nekādas nopietnas garantijas nav saņēmusi 12
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau informējām par Vašingtonas un Berlīnes vienošanās būtību – ASV nepiemēro sankcijas pret “Nord stream 2” jeb “Ziemeļu straumi 2”, savukārt Vācija sola ieguldīt zināmus diplomātiskus pūliņus un naudu, lai kompensētu Ukrainai zaudējumus, kas tai radīsies šī gāzes vada sakarā. Pagājušajā nedēļā publicētais dokuments tomēr pretenciozi sauc – “Savienoto Valstu un Vācijas kopīgais paziņojums Ukrainas, Eiropas enerģētiskās drošības un mūsu klimatisko mērķu atbalstam”.
Eiropas Savienība ir piesaukta vairākkārt, tostarp ES ieinteresēta, lai gāzes tranzīts caur Ukrainu pēc 2024. gada, kad beidzas tranzīta līgums, turpinātos. Turklāt Vācija apņemas ievērot ES t. s. trešās energopaketes “gan burtu, gan garu”. Paziņojumā sacīts: “Mēs koncentrēsimies arī uz atbalstu Ukrainai un citām Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Šie centieni palīdzēs ne tikai apkarot klimata pārmaiņas, bet arī veicinās Eiropas energoapgādes drošību, samazinot pieprasījumu pēc Krievijas degvielām.”
Centrāleiropas reakcija
Par spīti Berlīnes solījumam rosināt ES līmeņa sankcijas pret Maskavu gadījumā, ja tā izmantos gāzes piegādes ļaunprātīgos politiskos nolūkos, Kijeva tomēr uzskata, ka nekādas nopietnas garantijas nav saņēmusi. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba tviterī pavēstīja, ka, izmantojot ES un Ukrainas asociācijas līguma attiecīgos pantus (par sadarbību un enerģētiskās infrastruktūras izmantošanu), iniciēs konsultācijas ar Eiropas Komisiju un VFR saistībā ar “Ziemeļu straumi 2”, kas apdraud Ukrainas drošību un Eiropas Enerģētiskās savienības principus.
Jāiestarpina, ka Brisele “Ziemeļu straumes 2” lietā mēdz izteikties visai rezervēti, jo projekts ir Berlīnes atbildības sfērā. Eiropas Komisija saskaņā ar preses dienesta formulējumu tomēr ir “pieņēmusi zināšanai” ASV un Vācijas kompromisu un pauž gatavību atkal iesaistīties Kijevas un Maskavas diskusijās par jaunu vai pagarinātu tranzīta līgumu. Der atcerēties, ka Eiropas Parlaments būtībā kopš sākta gala ir kritizējis “Ziemeļu straumes 2” būves ideju vai prasījis pārtraukt projektu.
Kuleba kopā ar Polijas ārlietu ministru Zbigņevu Rau tāpat nāca klajā ar paziņojumu, kurā atgādina, ka lēmums par gāzes vada izbūvi no Krievijas uz Vāciju tika pieņemts neilgi pēc tam, kad Putina režīms bija nelikumīgi anektējis Krimu, kas izraisīja mūsdienu Eiropā bezprecedenta krīzi.
Tagad tā “būtiski padziļinājusies, atsakoties no mēģinājumiem apturēt “Nord Stream 2″ iedarbināšanu. Šis lēmums rada politiskus, militārus un enerģētiskus draudus Ukrainai un Centrāleiropai un vienlaikus palielina Krievijas iespējas destabilizēt drošības situāciju Eiropā, pastiprināt šķelšanos NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu vidū”.
Pat Vācijas kanclere Angela Merkele (izdevumam “Focus”) atzina, ka Berlīnes “vienošanās ar ASV valdību par “Nord Stream 2″ neatrisina visas problēmas”. Bet, viņasprāt, varētu palīdzēt tās atšķetināt.
Pagaidām nav saprotams, kādā veidā. Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis preses konferencē Viļņā norādīja, ka šobrīd Krievija nepilda daudzus tai saistošus līgumus. Bet pēc “Ziemeļu straumes 2” palaišanas sauszemes cauruļvads no Krievijas uz Ukrainu, kas iet tālāk uz Eiropu, varētu vienkārši “sabojāties”, jo no pieredzes esot zināms – “tādi gāzesvadi ļoti bojājas”, ironizēja Landsberģis.
Taču “Ziemeļu straumes 2” darbības sākšanu ir iespējams saistīt ar nosacījumu par krievu militāristu izvešanu no Ukrainas, kā arī ar Kijevai dotām skaidrām perspektīvām integrēties eiroatlantiskajās struktūrās un pirmām kārtām ar konkrētām izredzēm iegūt rīcības plānu dalībai NATO, kas Ukrainai solīts jau pirms trīspadsmit gadiem. Nekas gan neliecina par Rietumu gatavību šādas sviras izmantot.
Politiskā ekonomika
Vairāku analītiķu skatījumā ekonomikas modelis, kurā iederas projekts “Ziemeļu straume 2”, ilgtermiņā vai pat vidējā termiņā pārstās pastāvēt. Vismaz Eiropas Savienībā, ja tā konsekventi ieturēs Zaļo kursu. Kaut arī ASV un Vācijas vienošanās tekstā atvēlēta vieta “mūsu klimatiskajiem mērķiem”, pati gāzes vada izbūve Baltijas jūrā un nodošana ekspluatācijā ir pretrunā ar Zaļo kursu un mēneša vidū publiskotajiem Eiropas Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem.
Domas dalās, ciktāl projekts būs ienesīgs Maskavai, ja “Ziemeļu straume 2” tiks strikti pakļauta Eiropas Savienībā ieviestajam cauruļvadu darbības regulējumam un “Gazprom” eksportētajam fosilajam kurināmajam piemēros oglekļa ievedkorekcijas mehānismu. Vai varbūt Kremlis drīzāk vadās pēc politiskiem, nevis ekonomiskiem apsvērumiem? Kas patiesībā ir diezgan retorisks jautājums.
Tikmēr Vācijas valdība, kas atteikusies ne tikai no ogļu elektrostacijām, bet arī atomelektrostacijām (kaut gan iepērk Francijas AES ražoto elektrību), aizbildinās, ka papildu gāzes vads vajadzīgs enerģētiskās pārkārtošanās periodam. Lielā mērā tāpēc pieprasījums pēc dabasgāzes Eiropas Savienībā šā gada pirmajā semestrī audzis par 10–12 procentiem, bet tas noticis, izmantojot jau esošās iespējas un jaudas, kuras ne tuvu nav izsmeltas. Tās varētu arī tikt kāpinātas, piemēram, modernizējot Ukrainas gāzes transporta tīkla infrastruktūru. Tagad apstākļu iespaidā atbilstoši solījumi ir doti…
Austrumu partnerība līdzēs?
Ja uzlūkojam minētās norises plašākā kontekstā, jāatceras vēl kāds visai maz ievērots notikums – Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels no 17. līdz 19. jūlijam apmeklēja Dienvidkaukāzu, kur tikās ar piecu ES Austrumu partnerības valstu vadītājiem.
Svarīgākais no Briseles vestais vēstījums bija apstiprinājums tam, ka Austrumu partnerības valstīs tiks realizēts “līdz šim nepieredzēts ekonomisko investīciju plāns 2,3 miljardu eiro apmērā”, kuram piemīt papildu “potenciāls piesaistīt līdz pat 17 miljardiem eiro investīcijas reģiona publiskajam un privātajam sektoram”.
Batumi starptautiskās konferences ietvaros noritēja Eiropadomes priekšsēdētāja sarunas ar ES asociēto partnervalstu līderiem, un, gatavojoties decembrī paredzētajam Austrumu partnerības samitam, Šarls Mišels izvirzīja trīs sadarbības prioritātes, kuras “ietver lielāka finansiāla atbalsta mobilizēšanu reģionam, savienojamības palielināšanu daudzās jomās un nepieciešamo reformu īstenošanu”.
Bija arī divpusējas tikšanās ar Moldovas Republikas prezidenti Maiju Sandu un Ukrainas valsts galvu Volodimiru Zelenski. Cik noprotams, šajās sarunās viens no centrālajiem bija integrācijas jautājums un partneru raidītais signāls, ka, Zelenska vārdiem, “mūsu tautas ir pelnījušas Eiropas perspektīvu”.
Bet 23. augustā Šarls Mišels kopā ar ES Augsto pārstāvi ārlietās Žuzepu Borelu ir gaidīti Kijevā jeb Krimas platformas sanāksmē, kas iecerēta kā jauns konsultatīvs un koordinējošs formāts, veltīts Krimas pussalas okupācijas vai, pareizāk, deokupācijas problemātikai. Cerams – arī tās praktiskai risināšanai.
