Jaunais gāzes vads stiprina Krieviju un vājina Eiropu 3
Pēdējo nozīmīgo šķērsli pārvarējis Krievijas firmas “Gazprom” virzītais gāzesvads “Nord Stream 2”. Dānija oktobra beigās atļāva caur saviem ūdeņiem būvēt pretrunīgi vērtēto gāzesvadu, tādā veidā atvieglojot ceļu tā pabeigšanai.
Dānijas Enerģētikas aģentūra apstiprināja būvnieku trešo lūgumu ļaut būvēt cauruļvadu ūdeņos gar Dānijai piederošās Bornholmas salas dienvidaustrumiem. Līdz šim Dānija nacionālās drošības apsvērumu dēļ bloķēja gāzesvada būvniecību savā kontinentālajā šelfā.
Kā atzīmē izdevums “Politico”, gāzesvada pabeigšana tagad ir tikai laika jautājums. Krievijas vicepremjers Dmitrijs Kozaks paziņojis, ka “Nord Stream 2” darbību varētu sākt nākamā gada vidū.
“Gazprom” ir projekta galvenais virzītājs, tomēr to finansiāli atbalsta arī piecas Rietumeiropas firmas – Austrijas OMV, Britānijas un Nīderlandes “Shell”, Francijas “Engie”, Vācijas “Uniper” un “Wintershall”. Itālijas “Saipem” un Šveices “Allseas” projektā piedalās ar cauruļu ieklāšanu.
“Nord Stream 2” nenovēršamā pabeigšana liek atcerēties jau daudzkārt piesauktās bažas par šī projekta riskiem Eiropas Savienībai, kas gadiem ir bažījusies par bloka atkarību no Krievijas gāzes. Šobrīd aptuveni 40% ES importētās gāzes nāk no Krievijas. Tomēr projekta virzībai vienmēr ir bijuši ietekmīgi aizstāvji.
“Nord Stream 2” atbalstītāji, kuru vidū ir Vācija, Austrija un Nīderlande, uzstāj, ka projekts ir ekonomiski pamatots un ES gāze ir vajadzīga.
Kā raksta vācu avīze “Bild”, firmas “Gazprom” pārstāvim izdevies pārliecināt Vācijas valdību izvērst Vašingtonā lobistu darbību, lai novērstu vai vismaz aizkavētu ASV sankciju ieviešanu pret “Nord Stream 2” būvē iesaistītajām firmām.
Kritiku projektam veltījušas ASV un vairākas Austrumeiropas valstis. “Tas ir ģeopolitisks jautājums. Tas stiprina Krieviju un vājina Eiropu,” paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, reaģējot uz Dānijas lēmumu ļaut turpināt gāzesvada būvniecību. ASV prezidents Donalds Tramps ir kritizējis “Nord Stream 2”, paužot, ka jaunais gāzesvads padarīs Vāciju par “Krievijas ķīlnieci”.
Analītiķi norāda, ka “Nord Stream 2” pabeigšana ļaus Krievijai apiet Ukrainu un Poliju, tādā veidā novājinot abu valstu pozīcijas sarunās ar “Gazprom” un mazinot to ieņēmumus no gāzes tranzīta.
Pateicoties gāzes tranzītam, Ukraina 2017. gadā ieguva 2,7 miljardus eiro, atzīmē raidorganizācija BBC. “Nord Stream 2” nav vienīgais gāzesvads, ar ko Krievija plāno apiet Ukrainu.
“Gazprom” ir paziņojis, ka jau šā gada beigās sāks piegādāt gāzi Turcijai pa gāzesvadu “TurkStream”, kura jauda ir 15,75 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Projekta otrais posms paredz piegādes Bulgārijai, Serbijai un Ungārijai, tomēr šie gāzesvadi vēl jāuzbūvē.
