“Nord Stream 2” izbūve ar “eļļas pikām” piesārņo Baltijas jūras piekrasti Vācijā 3
Gāzesvada “Nord Stream 2” izbūve piesārņo Vācijas Baltijas jūras piekrasti, vēsta ziņu portāls “energetyka24.pl”.
Tīmekļa vietne ziņo, ka toksiski tauki piesārņojuši pludmali un jūru, un Vācijas varasiestādes brīdinājušas cilvēkus nepieskarties šai vielai un atvērušas īpašu telefona līniju ziņojumiem par gadījumiem, kad cilvēki tomēr pieskārušies šai vielai.
Pagājušajā nedēļā cilvēki, kas dzīvo netālu no Greifsvaldes līča, Vācijas ziemeļos, sākuši informēt varasiestādēm par tenisa bumbiņas lieluma sārtām eļļas pikām, kas izskalotas krastā, tostarp teritorijās, kas iekļautas Eiropas Savienības vides aizsardzības programmā “Natura 2000”, vēsta “energetyka24.pl”.
Vācijas Vides ministrija paziņoja, ka šīs nogulsnes, iespējams, nāk no “Nord Stream 2” būvdarbiem, vēsta tīmekļa vietne.
Konsorcijs, kas būvē gāzesvadu, kopš tā laika solījis satīrīt toksiskos atkritumus, kas var cilvēkiem un dzīvniekiem radīt kairinājumu acīm un ādai un izjaukt hormonu līdzsvaru, ziņo “energetyka24.pl”.
Taču vides aktīvisti kritizējuši konsorciju par paviršību piekrastes satīrīšanā un jūras atstāšanu novārtā, vēsta tīmekļa vietne, norādot, ka mazāki eļļas pikuči joprojām tiek izskaloti krastā.
“Nord Stream 2” būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka “Nord Stream 2” divu cauruļvadu sistēma nodrošinās gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.
Projekts izmaksās apmēram desmit miljardus eiro.
Triju Baltijas valstu un Polijas parlamentu spīkeri martā kopīgā vēstulē brīdināja citu Eiropas valstu parlamentus, ka gāzesvads “Nord Stream 2” ir Maskavas politikas instruments, kas padziļinās Eiropas atkarību no Krievijas.
ES klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete pērn atzina, ka “Nord Stream 2” nesaskan ar ES enerģētikas politikas mērķiem.
