Par spīti vairāku Eiropas valstu brīdinājumiem par Krievijas gāzesvada “Nord Stream 2” ģeopolitisko ievirzi, būve tuvojas nobeigumam 10
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Par spīti vairāku Eiropas valstu brīdinājumiem par Krievijas gāzesvada “Nord Stream 2” ģeopolitisko ievirzi un ASV novēlotām ekonomiskajām sankcijām, cauruļvada būve pa Baltijas jūras gultni no Krievijas līdz Vācijai tuvojas nobeigumam.
Ekspertu vērtējumā gāzesvads “Nord Stream 2” ir pabeigts jau par 95%. Atlicis vēl ieguldīt jūrā aptuveni 120 kilometru cauruļu.
Darbu Dānijas teritoriālajos ūdeņos paredzēts pabeigt līdz septembrim. Pēdējo 28 kilometru cauruļu izvietošana Vācijas teritorijā pagaidām ir administratīvi iesaldēta līdz vides organizāciju iesniegto prasību un sūdzību izskatīšanai tiesā.
Kā ziņo firma “Nord Stream 2 AG”, līdz 31. martam jūrā ieguldīti 2339 kilometri cauruļu (no 2460 kilometriem gāzesvada kopējā garuma).
Gāzesvada celtniecība tika pārtraukta 2019. gada beigās ASV sankciju dēļ. 2020. gada decembrī kuģis “Fortuna” atsāka darbu Vācijas ūdeņos, bet šī gada janvārī – Dānijas ūdeņos.
Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka ASV spiediens neapturēs “Nord Stream 2” būvi, ko firma “Gazprom” sola pabeigt 2021. gadā.
Dānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā uz dienvidiem no Bornholmas salas atrodas Krievijas specializētais cauruļlikšanas kuģis “Akademik Čerskij” un specializētā barža “Fortuna”, kas diennaktī izvieto no viena līdz pieciem kilometriem cauruļu.
Kā atzīmē eksperti, šobrīd darbus kavē stiprais vējš Baltijas jūrā, neļaujot iziet jūrā mazajiem palīgkuģiem. Darbi turpinās Mukranas ostā Vācijas piekrastē, kur atrodas cauruļvada būves loģistikas terminālis, kā arī Rostokas ostā, kur izvietoti vairāki palīgkuģi.
Kuģis Liepājas ostā – likumīgi?
Kā ziņo Krievijas mediji, viens no palīgkuģiem ievietots sausajā dokā Liepājas kuģu remonta rūpnīcā.
Arī TV3 raidījums “Nekā personīga” svētdien vēstīja, ka Liepājas ostā ir iebraucis Krievijas gāzesvada “Nord Stream 2” būvniecības darbu kuģis, kura īpašnieks ir iekļauts ASV sankciju sarakstos. Ledlauzis “Yury Topchev” 1. aprīlī atstājis Vācijas ostas Mukranas ūdeņus un 6. aprīlī iebraucis Liepājas ostā.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits pieprasījis Liepājas speciālajai ekonomiskajai zonai (SEZ) paskaidrojumu par kuģa “Yury Topchev” atrašanos Liepājas ostā.
Liepājas SEZ pārvaldes pārstāvji vakar skaidroja, ka Krievijas kuģis “Yury Topchev” Liepājas ostā pašlaik atrodas legāli un tā ienākšanai ostā ir saņemtas vajadzīgās atļaujas, ziņo LETA.
Liepājas SEZ pārstāvji vakar atkārtoti sazinājušies ar atbildīgajām institūcijām un pārliecinājušies, ka iestāžu veiktajā ekspertīzē sākotnēji nav bijušas neprecizitātes, atkārtoti saņemot apliecinājumu, ka kuģis ostā atrodas likumīgi.
“Lai kuģis varētu ienākt Liepājas ostā, tam jāsaņem atļauja no Latvijas Krasta apsardzes, robežsardzes un Valsts ieņēmuma dienesta. Tikai tādā gadījumā, ja šādas atļaujas ir, Liepājas ostas Kuģu kustības dienests ļauj kuģim ienākt ostā. Tā tas noticis arī šajā gadījumā,” sacīja Liepājas SEZ pārvaldes Drošības, aizsardzības un vides daļas vadītājs Kaspars Poņemeckis.
SEZ pārvaldes pārstāvji pauda prieku, ka “tagad visi zina, ka Liepājā ir kuģu būves un remonta rūpnīca, kurai ir divi doki, kuros var remontēt kuģus līdz pat 190 m garumam”, vēsta LETA.
ASV senatori prasa stingrāku sankciju ieviešanu
“Šķiet, tagad jau ir par vēlu apturēt “Nord Stream 2″ būvi,” intervijā izdevumam “Politico” izteicies enerģētikas firmas “S&P Global Platts” analītiķis Džeimss Haksteps.
Viņš apšauba, vai nesenā militārās aktivitātes eskalācija Donbasā un tai sekojušais ASV prezidenta Džo Baidena tālruņa zvans Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim varētu novest pie ASV tālākām sankcijām, kas varētu vēl vairāk palēnināt cauruļvada būvi.
Viņaprāt, gāze varētu sākt plūst pa cauruļvadu jau šī gada beigās, taču, tā kā ES noteikumi nosaka, ka trešajām pusēm arī jābūt pieejai savienotajiem cauruļvadiem “Nord Stream” un “Nord Stream 2”, to jauda dažos nākamajos gados visdrīzāk tiks ierobežota 75% apjomā no paredzētā 55 miljardu kubikmetru gāzes gadā.
ASV senatori, kas prasa stingrāku sankciju vēršanu pret cauruļvada “Nord Stream 2” būvi, paziņojuši, ka varētu bloķēt ne tikai prezidenta Baidena kabineta amatpersonu apstiprināšanu, bet arī bloķēt gadskārtējā aizsardzības budžeta pieņemšanu un ierosināt likumprojektu, liedzot prezidentam atcelt iepriekš noteiktās sankcijas.
Republikāņu likumdevēji atturīgi uzņēmuši ziņu, ka diplomāts Eimoss Hohšteins varētu tikt iecelts par ASV galveno sarunvedēju cauruļvada “Nord Stream 2” lietā jeb, citiem vārdiem, “īpašo vēstnieku Krievijas–Vācijas cauruļvada nonāvēšanai”, atzīmē aģentūra “AP”.
Konservatīvie kongresmeņi asi kritizējuši prezidenta Baidena nodomu iecelt diplomātu Metjū Rodžanski par Nacionālās drošības padomes Krievijas nodaļas direktoru, jo Rodžanskis esot “pārāk mīksts pret Kremli”.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens publiski paziņojis par apņemšanos “slēgt cauruļvadu” un brīdinājis, ka jebkura firma, kas iesaistīta “Nord Stream 2” būvē, riskē tikt pakļauta ASV sankcijām.
Izdevums “Politico”, atsaucoties uz kādu ASV amatpersonu, kas pārrauga cauruļvada jautājumu, atzīmē, ka Baidena administrācija nesteidzas ar izlēmīgu rīcību šajā lietā.
