Noraidīta prasība pret Lipmanu un viņa dēlu par gandrīz divu miljonu eiro piedziņu. Ko saka Lipmans? 0
Rīgas apgabaltiesa šodien noraidījusi Privatizācijas aģentūra (PA) prasību pret zāļu ražotāja AS “Grindeks” akcionāriem Kirovu Lipmanu un viņa dēlu Filipu Lipmanu par zaudējumu piedziņu 1 903 294 eiro apmērā, aģentūrai LETA apstiprināja tiesā.
Prasība tiesā bija celta saistībā ar valstij piederošo “Grindeks” akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij tika nodarīti zaudējumi.
Spriedumu vēl par pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
LETA jau rakstīja, ka Ministru kabinets 2018.gada 21.februārī aiz slēgtām durvīm uzklausīja PA ziņojumu par pērn notikušo darījumā ar valstij piederošo “Grindeks” akciju pārdošanu, kā rezultātā tika pārdotas visas valstij piederošās un PA turējumā esošās “Grindeks” akcijas kopumā par 846 153 eiro.
2017.gada novembrī 12.Saeimas frakcijas “No sirds Latvijai” (NSL) deputāti ar vēstuli vērstās Ekonomikas ministrijā (EM), norādot, ka viena “Grindeks” akcija tika pārdota par 3,85 eiro, taču šai cenai vajadzēja būt 12,51 eiro par akciju, ņemot vērā, ka “Grindeks” akcionāriem – Lipmanu ģimenei – bija pienākums izteikt akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu. NSL aprēķinājusi, ka, Lipmanu ģimenei neizsakot akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, valstij nodarītie zaudējumi ir 1 903 295 eiro.
Tā laika ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka EM valdībā pārstāvēja pozīciju, ka prasība pret “Grindeks” akcionāriem ir jāvirza, lai demonstrētu, ka Latvija rūpējas par mazākuma akcionāru tiesībām.
“Mums ir gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmums, gan Augstākās tiesas lēmums, ka Lipmanu ģimenei bija jāizsaka piedāvājums mazākuma akcionāriem. Situācija bija tāda, ka FKTK uzlika pienākumu Lipmanu ģimenei izteikt piedāvājumu, kas netika darīts, savukārt starplaikā viņi izdarīja visu iespējamo, lai izvairītos no šī pienākuma. Šajā gadījumā Latvijas valsts ir zaudētāja, jo ieņēma vismaz divreiz mazāk naudas nekā pienāktos,” norādīja ministrs un piebilda, ka minētais jautājums ir jāvirza uz tiesu.
Savukārt PA vadītājs Vladimirs Loginovs aģentūrai LETA toreiz atzina, ka gadījumā, ja “Grindeks” akcionāri būtu izteikuši akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu, akciju cena būtu lielāka nekā valsts ieguva. Vaicāts, vai akciju pārdošanas rezultātā valsts nav ieguvusi divus miljonus eiro, Privatizācijas aģentūras vadītājs norādīja, zaudējumi varētu būt divi miljoni eiro vai mazāk.
Valdība PA deva mandātu vērtēt akciju pārdošanas darījumu, piesaistot juristus, lai pieņemtu lēmumu par vēršanos tiesā.
AS „Grindeks” padomes priekšsēdētāja Kirova Lipmana paziņojums
Šodien, 2019. gada 3. aprīlī Rīgas apgabaltiesa pilnībā noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret manu ģimeni par 1 903 294 eiro piedziņu. Līdz ar to šī nepamatotā, politiski motivētā prasība ir noraidīta jau otrajā tiesas instancē.
Saistībā ar šo spriedumu es vēlētos atgādināt dažus faktus.
Visi labi zina, kā es savulaik „pacēlu” faktiski bankrotējušo uzņēmumu „Liepājas metalurgs”, kas pēc tam diemžēl nonāca blēžu rokās, kuri to arī „kopīgiem spēkiem” nogremdēja.
Taču „Metalurga” gadījumā bija runa par negodprātīgiem biznesa partneriem. Citāda ir situācija ar AS „Grindeks”.
Kad es iegādājos AS „Grindeks” akciju paketi un ķēros pie uzņēmuma attīstīšanas, tā gada apgrozījums bija tikai desmit miljoni. Pašlaik tie ir jau vairāk gandrīz 150 miljoni eiro.
Uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā 2017. gadā bija 8,75 miljoni eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – 4,31 miljons eiro.
Ierēdņiem un politiķiem būtu jārūpējas par šādu uzņēmumu attīstību, kas nodrošina labi apmaksātas darbavietas un ienākumus valsts budžetam, vai vismaz nebūtu jāmēģina gandrīz vai neslēpti prātot – ja reiz te ir tik plaukstoša kompānija, kā mēs varētu no uzņēmuma un tā īpašniekiem „nocirpt” kaut ko vēl papildus, kas kompensētu mūsu pašu neizdarības sekas…
Tikai tā es varu vērtēt nepamatoto, politiski motivēto tiesvedību, ko Privatizācijas aģentūra bija sākusi pret manu ģimeni valdības uzdevumā.
Vispirms valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) personā diemžēl izrādījās neuzticams partneris, sākumā oficiāli paziņojot, ka manu dēlu neuzskata par manas ģimenes locekli, bet pēc tam viedokli diametrāli mainot.
Savukārt pēc tam, kad valdība bija aizdomīgi, pat nesaimnieciski lēti pārdevusi savas „Grindeks” akcijas un tai nācās taisnoties sabiedrības priekšā, šis FKTK „jaunais” viedoklis izrādījās nesaimnieciskajiem politiķiem un ierēdņiem pietiekami vilinošs, lai uz tā pamata mēģinātu sava nesaimnieciskuma dēļ radušos zaudējumus piedzīt no… manas ģimenes.
Protams, ka šī prasība bija absurda un likumsakarīgi jau divās instancēs ir noraidīta, taču tās izskatīšana tiesā ir prasījusi arī valsts – tātad nodokļu maksātāju – laiku un resursus.
Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā ir simti un tūkstoši uzņēmēju, kuru darbības mērogi ir mazāki, un viņiem šādas prāvas grauj gan uzņēmējdarbību, gan arī uzticību valstij kā godīgam partnerim.
Zvērinātu advokātu biroja „Rebenoks un Vilders” partnera Jāņa Vildera komentārs
Rīgas apgabaltiesa šodien nolasījusi spriedumu civillietā Nr. C30295218, pilnībā noraidot VAS „Privatizācijas aģentūra” prasību pret Kirovu Lipmanu un Filipu Lipmanu.
Līdz ar to jau otrajā instancē tiesa ir atzinusi par nepamatotu valsts – Privatizācijas aģentūras personā – mēģinājumu no uzņēmējiem piedzīt zaudējumus, kas tai radušies pašu valsts amatpersonu nesaimnieciskas rīcības rezultātā.
Noraidot Privatizācijas aģentūras apelācijas sūdzību, tiesa ir atzinusi, ka pretēji prasītāja uzskatam atbildētāji nav ne rīkojušies prettiesiski, ne radījuši prasītājam kādus zaudējumus, savukārt prasītājs nav izpildījis Finanšu instrumentu tirgus likuma prasības.
