Latvija turpinās izsniegt termiņuzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem 27
Saeima šodien noraidīja nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) izstrādātos grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz, ka valsts apdraudējuma novēršanas nolūkā ir nepieciešams tūlītēji pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.
VL-TB/LNNK ieceri atbalstīja 20 koalīcijas deputāti, bet vēl 25 valdošās koalīcijas pārstāvji balsojumā atturējās. Savukārt 34 parlamentārieši no opozīcijas un Reformu partijas frakcijas balsojumā bija “pret”.
Nacionālās apvienības deputāts Dzintars Rasnačs aicināja šo iniciatīvu izvērtēt Nacionālās drošības padomē, savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) informēja, ka vakar tas jau tika izdarīts.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers (RP), kurš balsoja pret likumprojekta nodošanu komisijām, skaidroja, ka argumenti par labu tam vai pret to nebija pārliecinoši. Tomēr jautājums bija ļoti nesagatavots, tāpēc politiķis arī izvēlējās likumprojektu neatbalstīt.
Zatlers uzsvēra, ka šādi jautājumi jāvērtē drošības speciālistiem, kompetentām iestādēm, turklāt katrs, kam tiek piešķirta termiņuzturēšanās atļauja, tiek rūpīgi pārbaudīts, bet Drošības policija var rīkoties, ja cilvēks, kuram ir uzturēšanās atļauja, šķiet aizdomīgs.
“Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis arī uzsvēra, ka šis jautājums vakar tika izskatīts Nacionālās drošības padomes sēdē. Tas arī esot ietekmējis “Vienotības” nostāju šajā jautājumā. Zaķis arī piebilda, ka jau tagad ir iespēja neielaist Latvijā agresīviem režīmiem draudzīgus cilvēkus.
Savukārt nacionālās apvienības deputāti grozījumu nepieciešamību pamatoja, uzsverot, ka persona, kura atbilstoši Imigrācijas likumam iegūst termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, vienlaikus iegūst arī noteiktu ekonomisku ietekmi valstī un caur to arī iespēju ietekmēt Latvijā notiekošos politiskos un sociālos procesus, kā arī iespēju ietekmēt publiskās informācijas apriti.
“Ņemot vērā Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kas apdraud mieru Latvijā un visā Eiropā, kā arī statistiku, kas liecina, ka lielāko daļu no termiņuzturēšanās atļaujām izsniedz tieši Krievijas pilsoņiem, VL-TB/LNK uzskata par nepieļaujamu vilcināšanos ar uzturēšanās atļauju aizliegumu. Šodien tas ir nacionālās drošības jautājums,” bija teikts VL-TB/LNNK spēka paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.
Šajā situācijā, kad Krievijas izraisītā militārā konflikta virzība un ilgums nav paredzami, Latvija nedrīkst lieki riskēt un radīt sev papildu nacionālās drošības apdraudējumus, uzsvēra VL-TB/LNNK un aicina nekavējoties papildināt Imigrācijas likumu, nosakot, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana Krievijas pilsoņiem tiek apturēta sakarā ar starptautisko tiesību normu pārkāpšanu no Krievijas puses, veicot agresiju pret Ukrainu.
Saeima šodien noraidīja minēto piedāvājumu, lai arī vēl vakar koalīcijas partneri solīja neiebilst pret to izvērtēšanu komisijās. Savukārt nedēļas sākumā satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) pēc koalīcijas padomes sēdes uzsvēra, ka par šo ieceri vēl nepieciešamas diskusijas, nepieciešams izvērtēt finansiālo ietekmi, tāpat ir vajadzīga papildu analīze no drošības iestādēm un Nacionālās drošības padomes, vai tiešām tas ir lielākais drauds un atrisinātu jautājumus, kas saistīti ar nacionālās drošības apdraudējumu.
Savukārt opozīcijā esošās apvienības “Saskaņas centrs” Saeimas frakcijas deputāti iebilda pret iniciatīvu “atņemt tiesības Krievijas pilsoņiem, kuri investē nozīmīgas summas Latvijas ekonomikā, saņemt termiņuzturēšanās atļaujas mūsu valstī”. Nacionālās apvienības priekšlikums “faktiski ir Latvijas mēģinājums vienpusējā kārtā ieviest sankcijas pret Krieviju un tas var draudēt ar Maskavas atbildes reakciju”, uzskata “Saskaņas centra” deputāts Aleksandrs Sakovskis.
Jau ziņots, ka 1.septembrī stājās spēkā Saeimas maijā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredz līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma minimālo vērtību, par kura iegādi var iegūt termiņuzturēšanās atļauju. Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai nodotie grozījumi Imigrācijas likumā sākotnēji paredzēja šo darījumu slieksni noteikt 150 000 eiro apmērā. Parlamentārieši nolēma palielināt šo slieksni, kā arī vienojās atteikties no iepriekš paredzētas kvotu sistēmas.
