Noraida priekšlikumu par eirokomisāru balsot Saeimai 0
Saeimas Juridiskā komisija otrdien noraidīja priekšlikumu par Latvijas eirokomisāra kandidātu balsot Saeimā un par izvirzītu to uzskatīt, ja viņš iegūst vismaz 51 balsi, aģentūra BNS uzzināja Saeimas preses centrā.
Opozīcijā esošie Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji bija rosinājuši eirokomisāra kandidāta izvirzīšanu pielīdzināt Saeimas Kārtības rullī noteiktajai Saeimas prezidija locekļu, Valsts prezidenta un Valsts kontroliera izvirzīšanas kārtībai.
Likumprojekta iesniedzēju vārdā komisijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) skaidroja, ka patlaban ES komisāru izvirza Ministru prezidents un šī procedūra nav skaidra un caurspīdīga, lielā mērā to nosaka tradīcijas, nevis reglamentēta kārtība.
Komisijas deputāts Gaidis Bērziņš (NA) uzsvēra, ka saskaņā ar likumprojektu Saeima ar absolūto parlamenta balsu vairākumu virzītu ES komisāra amata pretendentu, kuru Eiropas Parlaments pēc tam var neapstiprināt. Viņam pievienojās deputāts Andrejs Judins (V), norādot – faktiski tās būtu Latvijas tautas viedoklis, ko Eiropa noraidītu. Deputāts uzsvēra – nevar būt vienāda procedūra gan valsts augstākās amatpersonas ievēlēšanai, gan ES komisāra pretendenta virzīšanai, ņemot vērā, kas tas ir tikai ieteikums un ES institūcijas šo kandidātu var noraidīt.
Savukārt komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) norādīja uz likumprojekta neatbilstību valsts pamatlikumam, uzsverot – gadījumi, kad Saeimai lēmums jāpieņem ar vismaz 51 balss vairākumu, ir jānosaka Satversmē, bet iesniedzēji ir sagatavojuši tikai grozījumu Saeimas kārtības rullī. Tāpat Čepāne vaicāja, vai Saeimā tādā gadījumā nebūtu nepieciešama diskusija arī par kandidātiem uz amatiem citās ES institūcijās, piemēram, Revīzijas palātā vai Eiropas Savienības Tiesā.
Noraidošu attieksmi pret likumprojektu komisijas sēdē pauda arī uzaicinātie eksperti no Ārlietu ministrijas un Ministru prezidenta biroja, informē Saeimas Preses dienests.
Savukārt Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš pauda, ka jau patlaban Saeimā dažādos formātos – gan Eiropas lietu komisijā, gan ikgadējās ārpolitikas debatēs – var diskutēt par ES komisāra kandidātiem vai kritērijiem to izvirzīšanai un tam nav nepieciešams grozīt likumu.
Juridiskās komisijas deputāti vienojās vērsties ar vēstuli Eiropas lielu komisijā, izklāstot komisijas sēdē izskanējušos apsvērumus un aicinot vērtēt iespēju komisijā diskutēt par ES komisāra kandidātu izvirzīšanas procesuālo kārtību.
Jau ziņots, ka eirokomisāra kandidāta izvirzīšanas procedūra apspriesta arī koalīcijā. Valdību veidojošās partijas iepriekš izvirzīja variantu, ka kandidāta izvirzīšana būtu premjera kompetencē, vienlaikus notiktu kandidāta noklausīšanās Saeimas Eiropas lietu komisijā, bet galīgais vārds būtu valdībai.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks 2014.gada pavasarī. Pēc Eiropas Parlamenta ievēlēšanas tiks veidota arī jaunā Eiropas Komisija.
