Noraida priekšlikumu, kas liegtu kandidēt bez valsts valodas zināšanām 0
Nacionālās apvienības (NA) piedāvātais likumprojekts paredzēja būtiski mainīt spēles noteikumus pirms nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Piemēram, ļaut vēlēt jau no 16 gadu vecuma un aizliegt kandidēt personām, kuras neprot valsts valodu atbilstoši valsts valodas prasmes augstākā līmeņa otrajai pakāpei.
Nacionāļi uzskata, ka mūsdienu jaunieši ir pietiekami izglītoti un apzinīgi, lai pašvaldības varētu sākt vēlēt jau no 16 gadu vecuma. “Savulaik vēlēšanu tiesību nebija sievietēm. Sākumā vēlēšanu tiesības vispār bija ierobežotai cilvēku grupai, bet, demokrātijai attīstoties, tās paplašinās. Arī Saeimas vēlēšanu tiesības, kas Latvijas pirmās neatkarības laikā bija no 21 gada vecuma, šobrīd ir no 18 gadu vecuma. To uztveram par pašsaprotamu. Un šī demokrātija attīstās arī tālāk, un nesen arī Skotijā vispārējās vēlēšanu tiesības tika noteiktas no 16 gadiem,” pamatoja deputāts Einārs Cilinskis (NA). Tomēr pret to debatēs iebilda “Vienotības” deputāti, norādot, ka vēlētāju vecuma samazināšana nav iespējama bez Satversmes grozīšanas. Balsojumā šo ierosinājumu atbalstīja tikai 13 deputāti, 61 bija pret un 11 atturējās.
Priekšlikums, ka pašvaldību vēlēšanās nedrīkstētu kandidēt cilvēki, kuri nezina valsts valodu, tika noraidīts vispār bez debatēm. Interesanti, ka pret šādu ierobežojumu balsoja ne tikai “SC” deputāti, bet arī “Vienotības” frakcija, tostarp tādi valodas aizstāvji kā Ina Druviete, Janīna Kursīte, Ilma Čepāne un Dzintars Ābiķis. “Kā sociolingviste es saprotu un atbalstu šāda ierobežojuma nepieciešamību,” teica Druviete. Taču kā politiķe viņa labi atceras 2002. gada Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu tā sauktajā Podkolzinas lietā. Arī J. Kursīte savu balsojumu pamatoja ar līdzīgiem argumentiem.
Ilma Čepāne atgādināja, ka Saeima jau ir pieņēmusi grozījumus pašvaldību deputātu statusa likumā, nosakot, ka ievēlētos pašvaldībniekus, kuriem ir nepietiekamas valsts valodas zināšanas, ar administratīvās tiesas lēmumu varēs atsaukt no amata (šī norma gan stāsies spēkā tikai pēc nākamā gada pašvaldību vēlēšanām).
“Manuprāt, nebūtu pareizi, ja dažu deputātu urrāpatriotisma vai vēlmes izrādīties dēļ mēs pieņemtu šādu likumu un pēc tam būtu jātērē nodokļu maksātāju nauda, maksājot Eiropas Cilvēktiesību tiesas piespriestos sodus,” teica Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja.
NA pārstāvji gan uzskata, ka jau ievēlēto pašvaldībnieku atsaukšana situāciju atrisina tikai daļēji, jo procedūra ir pārāk piņķerīga. Arī Podkolzinas precedenta piesaukšana esot nepamatota, jo situācija šobrīd esot būtiski mainījusies. “ECT sprieduma pamatā nav būtība, bet gan procedūras nepilnības, jo 2002. gadā Latvijā vēl nebija Administratīvās tiesas, kas varētu izskatīt šādas sūdzības. Ja runājam pēc būtības, tad jau ECT varētu vērsties arī ievēlētie deputāti, kuriem valodas nezināšanas dēļ atņemts mandāts,” teica viens no likumprojekta autoriem Dzintars Rasnačs (NA).
Jautājums par pašvaldību deputātu valodas zināšanām īpaši aktuāls kļuva pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām, kad mandātus Rīgas un Liepājas domē ieguva cilvēki, kuru valsts valodas zināšanas bija, maigi izsakoties, nepietiekamas. Tādēļ viņi savu ikdienas pienākumu veikšanai algoja tulkus vai paļāvās uz kolēģu tulkojumiem.
Atgādināšu, ka 1998. gadā valsts valodas nezināšanas dēļ no Tautas saskaņas partijas parlamenta vēlēšanu saraksta tika svītrota Daugavpils iedzīvotāja Ingrīda Podkolzina. Viņa šo lēmumu pārsūdzēja ECT un 2002. gadā ar tiesas spriedumu Latvijai tika uzdots samaksāt Podkolzinai 7500 eiro par morālo kaitējumu un 1500 eiro par tiesu izdevumiem. Tajā pašā gadā pēc NATO vadības rekomendācijām Saeima no likuma izņēma normas par valsts valodas zināšanu prasībām deputātu kandidātiem.
*gribu kļūt par deputātu (krievu val.)
