Noraida Janukoviča piedāvājumu 0
Ukrainas opozīcijas pārstāvjus nav apmierinājis prezidenta Viktora Janukoviča piedāvājums protestu līderiem Arsēnijam Jaceņukam un Vitālijam Kļičko ieņemt attiecīgi premjera un vicepremjera amatus.
Partiju “Tēvzeme” un “Ukrainas demokrātiskā alianse par reformām” vadītāji Jaceņuks un Kļičko uzskata, ka šāds piedāvājums ir novēlots. Viņi būtu gatavi iesaistīties valdības darbā, ja Janukovičs izsludinātu pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas un veiktu grozījumus konstitūcijā.
“Godīgi sakot, mēs neesam apmierināti ar [Janukoviča] piedāvājumu. Es ļoti labi apzinos, kas šobrīd notiek valstī. Valsts ir novesta līdz bankrota slieksnim. Pēdējos trīsarpus gados viņi ir izlaupījuši valsti, valsts kase ir tukša. Viņi ir iedzinuši valsti pilnīgā haosā. Tāpēc viņi mēģina bēgt no atbildības un gaida, ko mēs teiksim,” pēc sarunām ar Janukoviču skaidroja Jaceņuks. Viņš atklāja, ka opozīcija jaunajai valdībai pieprasītu gan parakstīt brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, gan atbrīvot politieslodzītos, tostarp bijušo premjerministri Jūliju Timošenko. Kļičko sacīja, ka vicepremjera amatu piekristu ieņemt tikai tad, ja Janukovičs izsludinātu ārkārtas vēlēšanas. Opozīcija paudusi, ka izšķiroša varētu kļūt rīt gaidāmā Ukrainas parlamenta ārkārtas sēde.
Līdz ar nemieru uzliesmojumu galvaspilsētā Kijevā demonstrācijas notikušas arī citviet Ukrainā. Ļvovā apgabala padomes deputāti atzinuši opozīcijas izveidoto Tautas radu par “koleģiālu sapulci”, kas pilnvarota pārstāvēt Ukrainas tautu. Vienlaikus Ļvovas deputāti lēmuši, ka apgabalā armija, Iekšlietu ministrijas formējumi un citi drošības dienesti nedrīkst veikt operācijas, kurās tiek izmantoti ieroči un kas vērstas pret pilsoņu tiesībām uz miermīlīgu pulcēšanos. Opozīcija pārņēmusi varu arī Rovnas apgabalā. Nedēļas nogalē demonstranti mēģinājuši ieņemt pašvaldību ēkas Zaporožjes, Žitomiras, Vinnicas, Čerņigovas, Hmeļņickas un Ivanofrankivskas apgabalā. Čerņigovā noticis masveida kautiņš starp protestētājiem un tā dēvētajām tituškām (huligānu bandām, kas fiziski mēģina izrēķināties ar protestētājiem).
Sarunā ar Vācijas raidsabiedrību “Deutsche Welle” Kļičko paudis, ka cer sagaidīt atbalstu no ES, norādot, ka “Eiropai ir pietiekama ietekme pār Janukoviču un viņa līdzgaitniekiem, kuri glabā naudu ES valstīs”. Kaut arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Barozu telefonsarunā Janukoviču brīdinājis par iespējamām sankcijām pret Ukrainas amatpersonām, tostarp banku kontu iesaldēšanu, vairākums bloka valstu ir pret šādu soli. Interneta vietne “EUObserver.com” rak-sta, ka Lietuva bijusi vienīgā ES dalībvalsts, kas pagājušajā nedēļā ES politiskās un drošības komitejas sēdē uzstājusi uz to, lai tiek izveidots saraksts ar iespējamām sankcijām. Iepriekš sankcijām atbalstu pauda arī Polijas un Zviedrijas amatpersonas. Taču lielākā daļa bloka valstu piekritušas Vācijai, kas ir pret sankciju piemērošanu Ukrainas amatpersonām. “Šobrīd darba kārtībā nav sankciju noteikšana Ukrainai. Šobrīd svarīgi ir apturēt vardarbību,” paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.
Tikmēr ziņu aģentūra AFP informē, ka no sadursmēs gūtajām traumām Kijevas slimnīcā miris vēl viens protestu dalībnieks. 45 gadus vecais Romāns Seņuks bija sašauts krūtīs. Tādējādi oficiāli demonstrācijās bojā gājuši trīs cilvēki. Protestu dalībnieki gan teic, ka pēc sadursmēm ar miliciju dzīvību zaudējuši seši cilvēki.
Viedokļi
Andrijs Janitskis, tīmekļa vietnes “LB.ua” redaktors: “Šobrīd opozīcija kontrolē Kijevu un vismaz vienpadsmit no Ukrainas 27 administratīvajiem apgabaliem. Tas licis prezidentam Janukovičam sarunās ar opozīciju piekāpties. Janukovičs solīja amnestēt visus aizturētos protestētājus. Viņš piekrita konstitūcijas labojumiem, kas mazinātu viņa varu. Visbeidzot prezidents solīja opozīcijai dot amatus valdībā, tostarp premjerministra vietu. Janukovičs vēl nav piekritis atsaukt 16. janvārī pieņemtos likumus, kas ierobežo protestēšanu, un izsludināt ārkārtas prezidenta vēlēšanas. “Mēs neticam ne vārdam, ko viņš saka. Mēs ticam iznākumam,” sestdien sacīja Jaceņuks. Opozīcija ir gatava runāt par līdzdalību valdībā tikai tad, ja tiks izpildītas viņu pārējās prasības. Partijām sava pozīcija jāsaskaņo līdz otrdienai, 28. janvārim. Šajā dienā parlaments (Augstākā rada) pulcēsies uz ārkārtas sanāksmi. Opozīcijas līderu sarunas ar prezidentu bija sekmīgas, taču viņi nedaudz zaudējuši to cilvēku uzticību, kuri ir ielās. Daudzi protestētāji rīkojas ļoti dramatiski. Viņi grib cīnīties ar valdību, nevis runāt ar to. Gruševska ielā radikāļi regulāri pārkāpj pamieru. Nedēļas nogalē viņi ieņēma vēl vienu Kijevas centra ēku, kurā atpūtās 200 miliču. Pūlis mēģināja viņus sagūstīt. Ar opozīcijas parlamenta deputātu palīdzību radikāļi piekrita miličus atbrīvot. Radikālākie protestētāji galvenokārt ir futbola fani (taču jāatceras, ka uz barikādēm atrodas arī vidusšķiras pārstāvji un vecāka gadagājuma cilvēki). Futbola fani neklausa ne varas iestādēm, ne opozīcijai, bet rīkojas patstāvīgi. Varbūt tā ir Ukrainas politiskās spēles trešā puse?”
Sergejs Visockis, portāla “liga.net” komentētājs: “Situācija Ukrainā ir spriedzes pilna. Sestdien notika sarunas starp opozīciju un šobrīd pie varas esošo Reģionu partiju. Partijas “Tēvzeme” līderim Arsēnijam Jaceņukam tika piedāvāts premjera amats, bet partijas “UDAR” līderim Vitālijam Kļičko – vicepremjera amats. Uzskatu, ka šis piedāvājums ir mēģinājums sašķelt opozīciju. Milicijas īpašo uzdevumu vienības “Berkut” kaujas grupa piekopj gestapo metodes – šauj uz cilvēkiem ar gumijas lodēm, izģērbj viņus un ņirgājas. Tas ir sadisms. Šajos procesos es saredzu arī ārēju iejaukšanos. Ir ticamas ziņas, ka Ukrainā varas struktūras konsultē Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) konsultanti un ka šeit darbojas FDD aģenti. Krievija ir ieinteresēta Ukrainas notikumos savu fobiju dēļ. Cilvēki parasti rīkojas racionāli. Pašreizējais prezidents Viktors Janukovičs ir iracionāls. Arī Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam raksturīgas tādas pašas īpašības. Krievijas elitei piemīt fobijas un imperiālistiski kompleksi. Viņi sajūtas kā imperiālisti, kuri atceras Krievijas impērijas un PSRS laikus. Tālākā notikumu attīstība atkarīga no tā, cik daudz Reģionu partijā ir domājošu cilvēku. Pastāv iespēja, ka viņi var izveidot jaunu vairākumu, izpildot opozīcijas prasības – parakstīt asociācijas līgumu ar ES, sodīt spēka struktūru darbiniekus, kas vainojami par cilvēku slepkavībām, atcelt nesen pieņemtos nedemokrātiskos likumus. Ja kompromiss nebūs iespējams, var notikt kārtējais vardarbības uzliesmojums. Uzskatu, ka “Berkut” ir vainojama četru cilvēku nāvē. Šīs vienības rindās atrodas tādi, kas šauj nevis ar gumijas lodēm, bet ieročos ieliek skrotis. Nevar teikt, ka Ukrainas austrumu reģioni atbalsta Janukoviču. Tur dzīvo iebaidīti cilvēki – viņi brīvprātīgi nedodas uz demonstrācijām, bet viņus spiež doties uz tām, un lielākoties tie ir valsts un pašvaldības budžeta iestāžu darbinieki. Paši viņi nekur neies un skatīsies televizoru, jo ir pasīvi padomju pilsoņi, kas dzīvo PSRS “dabas rezervātā”. Provokācijas Kijevā rīkoja tā saucamās tituškas, kuri izsita veikalu vitrīnas un dauzīja mašīnas. Lielākoties “tituškas” sabrauca Kijevā no Harkovas un austrumiem un viņus finansēja kriminālās struktūras, maksājot katram ap 20 eiro par nekārtību īstenošanu. Tomēr opozīcijas aktīvisti ir devuši prettriecienu, un tagad viņiem neizdodas īstenot provokācijas. Maidanā esošajiem cilvēkiem nav ko zaudēt, un viņi ir gatavi cīnīties tālāk. Ja turpināsies sadursmes, turpināsies arī asins izliešana un nolaupīšanas. Diemžēl vēsture tiek rakstīta ar asinīm.”
Sagatavoja Ģirts Vikmanis
