Noraida ideju par vēstures politikas apakškomisiju 20
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputātu vairākums šonedēļ noraidīja Nacionālās apvienības ierosinājumu izveidot parlamentā Vēstures politikas apakškomisiju. Pret to bija “Saskaņas centra” un “Vienotības” deputāti, kā arī Ingmārs Līdaka no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS).
Priekšlikuma pieteicējs Jānis Dombrava (NA) skaidroja, ka šāda apakškomisija esot nepieciešama, lai risinātu jautājumus par arhīvu un muzeju modernizāciju. Viņš arī atzina, ka apakškomisijas virsmērķis būtu veicināt vienotu valsts vēstures izpratni un stiprināt sabiedrībā interesi par vēsturi. “Kamēr par šo nozari atbild tikai atsevišķi ierēdņi, tikmēr nenotiks būtiska vēstures politikas maiņa,” teica Dombrava.
Ingmārs Līdaka, kurš kopā ar “Vienotības” un “Saskaņas” pārstāvjiem balsoja pret šādas apakškomisijas izveidi, to pamatoja ar bažām, ka tas būs slēpts politiķu mēģinājums iejaukties vēsturnieku darba laukā un uzspiest “vienīgo pareizo vēsturi”. “Tas man nedaudz atgādina padomju laikus, kad atbilstoši valdošās ideoloģijas vajadzībām tika falsificētas vadoņu biogrāfijas un tamlīdzīgi. Būtu nepareizi, ja politiķi pamācītu speciālistus, kā pareizi atainot kādus pagātnes notikumus. Galvenais rāmis jau ir ielikts Satversmes preambulā, šajā ziņā Saeima savu ir izdarījusi,” uzskata Līdaka. Deputāts arī neslēpa, ka jūtas personīgi aizvainots – Dombrava kuluāru sarunās esot viņu maldinājis, apgalvojot, ka šādas apakškomisijas veidošana esot saskaņota koalīcijā un tajā vēloties strādāt arī ZZS pārstāvji. Vēlāk gan Līdaka noskaidrojis, ka tā neesot gluži tiesa.
Diskutējot komisijā, apakškomisijas izveidi apšaubīja arī Andrejs Judins (“Vienotība”), norādot, ka vēstures nozares jautājumus varētu izskatīt arī Saliedētības komisija. Savukārt Sergejs Mirskis (“Saskaņa”) pauda bažas, ka šādas apakškomisijas izveide novedīs pie vēstures politizēšanas, kas apdraudēs sabiedrības saliedētību.
Neskatoties uz Sabiedrības saliedētības komisijas izteikto noraidījumu, nacionāļi nedomā mest plinti krūmos, bet mēģināšot izveidot līdzīgu apakškomisiju kādas citas Saeimas komisijas, piemēram, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, paspārnē
Domu, ka šāda vai līdzīga struktūra būtu jāveido, atbalsta arī vēsturnieks Juris Ciganovs: “Kādai vienotai vēstures nostādnei valstī būtu jābūt, jo vēstures interpretācija saistīta ar valsts ideoloģiju, kuras gan mums šobrīd faktiski nav. Šādas struktūras izveidošana būtu vēlama arī tādēļ, ka pār mums veļas labi organizēta un dāsni finansēta vēsturisko melu kampaņa no mūsu austrumu kaimiņa puses. Pašlaik mēs tā vietā, lai dotu kādu pretsparu, palaižam šo lietu pašplūsmā. Kaut ko iebilst mēģina vien atsevišķi vēsturnieki, tostarp arī “Latvijas Avīzes” slejās. Tiesa, nezinu, vai pareizākais šo struktūru būtu veidot Saeimā.”
