Norāda uz jūtamu asistentu trūkumu izglītības procesā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem 0
Izglītības procesā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem nepieciešamo asistentu profesijas ir slikti apmaksātas un darba apstākļi ir smagi, vienlaikus nav pareizi, ja asistenta lomu uzņemas bērna vecāki, pirmdienas ekspertu diskusijā par bērnu ar funkcionāliem traucējumiem uzsvēra labdarības organizācijas “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta.
“Asistenta pakalpojumu pieejamība tomēr ir primārā problēma,” diskusijā uzsvēra bērna ar funkcionāliem traucējumiem tēvs Edgars Vīksna. “Sākumā mums bija asistente, bet viņa atteicās – tagad asistenta lomu pilda mana sieva,” sacīja tēvs.
Runājot par bērna iespējām integrēties gan skolā, gan bērnudārzā, biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” pārstāve, ergoterapeite Dita Rituma norādīja uz divām problēmām – informācijas trūkumu un asistentu nepietiekamību.
Tāpēc bērnu ar funkcionāliem traucējumiem audzināšana uzliek slogu vecākiem, un rezultātā ne tikai samazina ģimeņu spēju dot pienesumu ekonomikai, bet arī nereti noved pie psiholoģiskām problēmām bērna turpmākajā attīstībā, viņa skaidroja.
Savukārt bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs norādīja, ka
trūkst atbalsta mehānismu tieši personas pārejas periodā, proti, kad bērns ar funkcionāliem traucējumiem oficiāli kļūst par pieaugušo.
“Pieaugušo vecumā šis atbalsts ir neeksistējošs,” uzsvēra psihiatrs. Vienlīdz būtiski ir ņemt vērā konkrētu rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību, kas pēc Bezborodova teiktā, konkrētos gadījumos var nozīmēt, ka ir jāstāv rindā teju gadu.
Tāpat psihiatrs argumentēja, ka bērnu ar funkcionāliem traucējumiem veiksmīgai integrācijai un ilgtermiņa iekļaušanai sabiedrībā ir būtiski, ka rehabilitācijas pakalpojumi tiek sniegti pēc iespējas ātrāk bērna attīstības procesā.
Vienlaikus ir svarīgi piefiksēt, ka tieši nobriešanas fāze bērna attīstības procesā ir tas moments, kad veidojas viņa identitāte, uzvēra bērnu psihiatrs, norādot, ka tāpēc sociālā izolācija vai atraidījums tieši šajā vecumā atstāj vispaliekošākās sekas uz tālāko personas pasaules uztveri.
Egoterapeite Rituma atzīmēja, ka pastāv arī konkrēti šķēršļi pedagogu un mediķu nodrošināto pakalpojumu sniegšanā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Viņasprāt, ir nepieciešama atbalsta sistēma skolotājiem un ārstniecības personām, jo nereti viņiem trūkst kompetences nodrošināt konkrētus pakalpojumus. Arī Vīksna norādīja uz analoģiskām problēmām, proti,
viņa pieredzē viens no lielākajiem izaicinājumiem bija tieši diagnozes uzstādīšana,
kā laikā viņam kā bērna ar funkcionāliem traucējumiem tēvam bija problemātiski iegūt visu nepieciešamo informāciju.
Tāpēc Vīksna uzsvēra komunikācijas nozīmi vecāku un pakalpojumu nodrošinātāju vidū, jo, viņaprāt, nereti dažādiem medicīnā, izglītībā vai sociālajā rehabilitācijā strādājošajiem trūkst informācijas par katra konkrētā bērna ar funkcionāliem traucējumiem vajadzībām.
Diskusijā vairāki eksperti mudināja raudzīties uz bērniem ar funkcionāliem traucējumiem plašākā kontekstā, domājot par ģimeņu un visas sabiedrības kopējo labklājību. Tāpēc diskusijas ievadā bērnu psihiatrs Bezborodovs uzsvēra, ka funkcionālie traucējumi realitātē ir sastopami daudz biežāki nekā statistikas datos. Proti, pēc eksperta paustā, teju katram piektajam bērnam ir funkcionālie traucējumi. Pie tam, kā norādīja ergoterapeite Rituma, tie var parādīties jebkurā vecumā.
Raugoties uz šo problēmu plašāk, Bezborodovs uzsvēra, ka ir nepieciešama cieša sadarbošanās starp Veselības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Labklājības ministriju.
Pēc pusaudžu resursa centra vadītāja Nila Saksa Konstantinova sacītā, bažas pastāv arī pedagogu vidū, kuri uzsver asistentu un mācību atbalsta mehānismu trūkumu vispārējās izglītības iestādēs. Vienlaikus tas arī ir jautājums par kompetenci,
jo nereti trūkst cilvēkresursi ar attiecīgajām prasmēm,
kas noved pie nespējas sniegt konkrētus no institūcijām nošķirtus pakalpojumus, uzsvēra Konstantinovs.
Viņš arī teica, ka visefektīvākais veids kā iedarboties uz pusaudzi, ir sniedzot atbalstu tieši vecākiem. Neatkarīgi no speciālistu sniegtajiem pakalpojumiem, primārā loma pusaudža apziņas formēšanās procesā tomēr ir vecākiem, akcentēja pusaudžu resursa centra vadītājs. Tāpēc arī dažādu sociālo pakalpojumu sniegšanā ir jāapsver, kam šādu pakalpojumu sniegšana nesīs lielāko labumu.
Kā vēstīts, Labklājības ministrijas dati par 2019.gada septembri liecina, ka Latvijā ir 8332 bērni ar funkcionāliem traucējumiem. No tiem 7908 dzīvo ģimenēs, turklāt 4940 ģimenēs vecāki ir nodarbināti.
Pērn sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus saņēmuši 468 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem un 1045 bērni ar funkcionāliem traucējumiem. Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) klāstīja, ka, pateicoties Eiropas Savienības finansējumam, 30 pašvaldībās ir izveidota infrastruktūra un vēl 43 tā tiks izveidota.
Deinstitucionalizācijas procesa laikā līdz 2023.gadam LM plāno nodrošināt dažāda veida sociālās aprūpes pakalpojumus 2100 pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un tikpat bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
