Ventspilij 15 miljoni piešķirti ar apšaubāmu pamatojumu 21
Valsts kontrole (VK), veicot revīziju par naudas tēriņiem klimata pārmaiņu samazināšanai, konstatējusi, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) finansējumu izlietojusi citām vajadzībām, kā arī arvien neefektīvākos projektos.
Ministrijai no 2009. līdz 2016. gadam bija jāapsaimnieko 250 miljoni, ko Latvija ieguvusi, pārdodot siltumnīcefekta gāzu emisiju kvotas. Lai kompensētu šādas rīcības sekas un pildītu uzņemtās saistības, nākotnē valsts budžetā kopumā būs nepieciešams rast papildu līdzekļus klimata pārmaiņu samazināšanai 35,5 miljonu eiro apmērā.
Jau iepriekš portālā “Delfi” rakstīju (“Dubļi uz Kučinska mundiera”, 3. jūnijs, 2016. g.), ka gan Ministru prezidents Māris Kučinskis, gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards labi zināja, ka Ventspils mūzikas vidusskolu kopā ar koncertzāli būvēs par lielu daļu no tā finansējuma, kas paredzēts Latvijas mērķu sasniegšanai klimata pārmaiņu jomā. Gerhards vienojās ar Ventspils domi jeb Aivaru Lembergu, lai Laimdotas Straujumas valdības pēdējās dienās cauri Ministru kabinetam izdzen un pieņem noteikumu projektu, kas netika saskaņots likumā noteiktajā kārtībā. Pret to iebilda vairākas ministrijas, Pašvaldību savienība, kā arī Lielo pilsētu asociācija.
Tagad to apstiprina arī VK, ka no 32 miljoniem eiro, kas bija paredzēti, lai īstenotu projektu “Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļi”, 47% jeb 15 miljoni eiro ir piešķirti Ventspils mūzikas skolas būvniecības projektam, kurā nav paredzēts oglekļa dioksīda emisijas samazinājums. VK norāda, ka ministrija nav varējusi iesniegt informāciju, cik liels tad būs netiešais SEG emisiju samazinājums, īstenojot projektu.
VK departamenta direktore Ilonda Stepanova atgādina, ka Kioto protokolam ir pievienojusies arī Latvija, tādējādi uzņemoties kopējo atbildību par klimata pārmaiņu negatīvo seku mazināšanu. Globālo sasilšanu pamatā izraisa cilvēku darbības dēļ radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Viena no globālās sasilšanas izpausmēm ir arī gaisa piesārņojuma palielināšanās, tāpēc nākamo paaudžu veselības un, iespējams, pat dzīvības vārdā mūsu pienākums ir atbildīgi rīkoties jau šobrīd, secina Stepanova.
VARAM uzskata, ka VK pāragri esot secinājusi, ka ministrijas administrētie klimata pārmaiņu samazināšanai paredzētie līdzekļi nav plānoti un izlietoti efektīvi. Klimata politikas mērķu sasniegšanai nepieciešamas pakāpeniskas, visaptverošas un būtiskas izmaiņas tautsaimniecībā un iedzīvotāju dzīvesveidā, to nav iespējams panākt, tikai līdzfinansējot atsevišķus projektus, tā uzskata ministrijas amatpersonas. Tātad ministrija netieši atzinusi, ka pārmetumi par Ventspilij piešķirtajiem 15 miljoniem ir nevietā, jo, lūk, ar vienas ēkas būvniecību jau nekādus klimata politikas mērķus nevar sasniegt.
Savukārt VK secina, ka 19% projektu nav sasnieguši pat minimālo plānoto emisiju samazinājumu. Šiem projektiem novirzītie 3,8 miljoni eiro būtu jāatgūst, lai tos tālāk ieguldītu klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumos, taču VARAM jau divus gadus kavējas ar šīs problēmas risinājumu, un pastāv risks, ka šis finansējums tiks zaudēts.
VK ir konstatējusi, ka klimata pārmaiņu mazināšanai nepieciešamais finansējums regulāri pārdalīts arī citiem ar klimata pārmaiņu mazināšanu nesaistītiem mērķiem – VARAM darbinieku atalgojumam, datorprogrammu licenču iegādei, lietotāju apmācībai u. c.
VK norāda, ka līdzekļu ieguldīšana neefektīvos pasākumos var apdraudēt Eiropas Savienības kopējā mērķa sasniegšanu – līdz 2030. gadam samazināt kopējo emisiju apjomu par 40%, salīdzinot ar 1990. gadu.
