Nopludinātos dokumentos atklātas detaļas par Krievijas turpmākajiem mērķiem, tostarp laiku, kad plānots izbeigt karu 0
Nopludinātos un slepenos Kremļa dokumentos atklāta Krievijas prezidenta Vladimira Putina ilgtermiņa stratēģija attiecībā uz Ukrainu, Rietumiem un ASV ietekmi globālajā politikā. Dokumentos, kurus ieguvis “The Washington Post“, izklāstīti Krievijas mērķi attiecībā uz kara iznākumu un turpmākajām sarunām.
Nopludinātie dokumenti atklāj, ka Krievijas ilgtermiņa stratēģija ir pakāpeniski iznīcināt Ukrainas militāro un politisko vadību, vienlaikus graujot ASV un Eiropas Savienības vienotību. Dokumentā norādīts, ka jebkurš ilgstošs miera līgums pirms 2026. gada nav iespējams.
Trampa ierosinātais plāns panākt mieru 100 dienu laikā tiek raksturots kā neizpildāms, jo Krievija uzskata, ka ilgstošs karš ir galvenais līdzeklis, lai nepieļautu Ukrainas nostiprināšanos un Rietumu atbalstu.
Dokumentos atklāts, ka Krievija kategoriski iebilst pret Ukrainas iespējamo dalību NATO un ir gatava izmantot visus iespējamos resursus, lai to nepieļautu. Lai nodrošinātu sev militāru un politisku ietekmi, Kremlis pieprasa, lai jebkuras miera sarunas ietvertu pilnīgu suverenitāti pār okupētajiem reģioniem.
Turklāt tiek apsvērta iespēja izveidot demilitarizētas zonas Ukrainas dienvidos un “buferzonas” ziemeļaustrumos, kas faktiski nozīmētu papildu teritoriju zaudēšanu Ukrainai.
Nopludinātajos dokumentos ir minēts arī iespējamais scenārijs, kurā Krievija mēģinātu manipulēt attiecības starp ASV, Eiropas Savienību un Ķīnu, lai novājinātu Rietumu vienotību. Papildus tam tiek apspriesta iespēja apsteigt Ukrainu resursu tirgū, piedāvājot ASV un citiem partneriem minerālresursus no okupētajiem Ukrainas reģioniem, tostarp Donbasa.
Ko Kremlis patiesībā vēlas?
Saskaņā ar nopludinātajiem dokumentiem Putins ir apņēmies:
- novājināt ASV līdz mirklim, kad tās sarunās vairs nebūtu dominējošais spēlētājs;
- pilnīgi izjaukt Ukrainas valdību, Zelenska režīmu;
- kavēt jebkādu kara izbeigšanu līdz 2026. gadam;
- izveidot “buferzonu” Ukrainas ziemeļaustrumos;
- nepieļaut Eiropas miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā;
- novērst Ukrainas iespējamo dalību NATO;
- panākt suverenitātes atzīšanu pār jau okupētajām teritorijām.
Trampa brīdinājums
ASV prezidents Donalds Tramps jau ir brīdinājis, ka Krievija saskarsies ar smagām ekonomiskām sekām, ja Putins atteiksies no pamiera. “Ir lietas, ko var darīt, un tās nebūs patīkamas Krievijai finansiālā ziņā,” norādīja Tramps.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio piebilda: “Ja Krievijas atbilde būs “nē”, tas tikai apstiprinās viņu patiesos nodomus.”
Ja nopludinātie dokumenti ir patiesi, tas nozīmē, ka Krievija negrasās piekāpties tuvākajos gados.
Krievija iesniegusi ASV sarakstu
Tikmēr aģentūra LETA ziņo, ka Krievija iesniegusi ASV sarakstu ar prasībām sarunām par Krievijas un Ukrainas kara izbeigšanu un Maskavas un Vašingtonas attiecību atjaunošanu, atsaucoties uz avotiem, naktī uz ceturtdienu ziņoja aģentūra “Reuters”.
Saskaņā ar avotu sniegto informāciju Krievijas un ASV pārstāvji pēdējās trīs nedēļās klātienē un tiešsaistē apsprieduši šīs prasības. Taču nav zināms, ko tieši Maskava iekļāvusi šajā sarakstā. Avoti norādīja, ka Kremļa nosacījumi ir līdzīgi prasībām, ko Krievija iepriekš izvirzījusi Ukrainai, ASV un NATO.
Pagaidām nav arī skaidrs, vai Krievija ir gatava sākt sarunas ar Ukrainu, pirms tās prasības tiks izpildītas.
Krievijas vēstniecība Vašingtonā un Baltais nams neatbildēja uz žurnālistu lūgumiem sniegt komentārus.
