Nopludinātas Kremļa prognozes: Krievijai draud varenākais ekonomikas sabrukums pēdējo 30 gadu laikā 0
Krievija ir privāti atzinusi, ka Rietumu uzlikto sankciju dēļ valsti sagaida lielākais ekonomiskais sabrukums pēdējo trīsdesmit gadu laikā. Kremļa prognozes nopludinātas un tagad tas publiski pieejams pārējai pasaulei, vēsta ārzemju mediji.
Krievijas Finanšu ministrija šogad prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) sabrukumu par 12%, kas ir dziļākā ekonomikas lejupslīde kopš 1994.gada, kad Krievija prezidenta Borisa Jeļcina vadībā virzījās pretī kapitālismam.
Nopludinātā prognoze noteikti izdarīs spiedienu uz Vladimiru Putinu, kurš saskarsies ar Kremļa amatpersonu kritiku, brīdinot par viņa uzsāktā kara postošajām politiskajām un ekonomiskajām izmaksām.
No eksporta atkarīgā Krievijas ekonomika tagad ieslīgst lejupslīdē pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, jo šis solis izraisīja plašas Rietumu sankcijas, tostarp daļēju tās rezervju iesaldēšanu.
“Oficiālo makroekonomisko prognožu sagatavošana neietilpst Finanšu ministrijas pārziņā,” teikts ministrijas paziņojumā, piebilstot, ka “sagaidāms, ka valdības un Krievijas Bankas veiktie pasākumi ļaus lielā mērā atvieglot sankciju negatīvās sekas un nodrošināt stabilu ekonomikas attīstību”.
Nedēļas nogalē G7, tostarp ASV un Apvienotā Karaliste, nāca klajā ar virkni jaunu sankciju, kas vērstas pret Krievijas plašsaziņas līdzekļiem un banku vadītājiem.
Šīs tikšanās laikā G7 līderi vienojās sekot ASV, piemēram, un apņemties pakāpeniski pārtraukt vai aizliegt Krievijas naftas importu. Šis solis masveidā iedragās Putina spēju finansēt savu karu, jo enerģija ir galvenais Krievijas valsts ieņēmumu avots.
“Galvenais negatīvais aspekts ir naftas embargo, ES atsakās no Krievijas gāzes,” aģentūrai “Bloomberg” sacīja “BCS Financial Group” Maskavas galvenā ekonomiste Natālija Lavrova.
Lavrova prognozē, ka, pamatojoties uz pašreizējām sankcijām, Krievijas ekonomiku šogad sagaida 10,8% un 2023.gadā – aptuveni 5% kritums.
Krievijas Banka 29. aprīlī paziņoja, ka šogad sagaida samazinājumu par 8 līdz 10 procentiem.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena aicināja ES aizliegt naftas importu no Krievijas.
Fon der Leiena ierosināja ES dalībvalstīm pakāpeniski pārtraukt naftas importu sešu mēnešu laikā un rafinētu produktu importu līdz gada beigām.
“Mēs pakāpeniski izņemsim Krievijas naftu tā, lai mēs un mūsu partneri varētu nodrošināt alternatīvus piegādes ceļus un samazinātu ietekmi uz pasaules tirgiem,” sacīja fon der Leiena.
Lai priekšlikumi stātos spēkā, tie ir jāapstiprina vienbalsīgi, un tie, visticamāk, izraisīs asas diskusijas. Fon der Leiena pieļāva, ka panākt, ka visas 27 dalībvalstis, no kurām dažas ir bez jūras un ir ļoti atkarīgas no Krievijas energoapgādes jomā, vienoties par naftas sankcijām “nebūs viegli”.
Apvienotā Karaliste un Lielbritānija jau ir apņēmušās pārtraukt Krievijas naftas izmantošanu.
Aptuveni 25% ES naftu iegūst no Krievijas, un lielākā daļa no tās tiek novirzīta benzīnam un dīzeļdegvielai transportlīdzekļiem. Krievija piegādā aptuveni 14% dīzeļdegvielas, sacīja S&P Global analītiķi, un pārtraukšana var izraisīt jau tā augstās degvielas cenas.
Ja naftas importa aizliegums tiks apstiprināts, tas būtu otrā ES sankciju pakete, kas vērsta pret ienesīgo Krievijas enerģētikas nozari kopš kara uzsākšanas Ukrainā.
