Noplicināšana ilgtspējas aizsegā. Iznīcinās Latvijas mežus? 22
Neskatoties uz Vides konsultatīvās padomes (VKP) iebildumiem, Saeima pagājušajā nedēļā atbalstījusi lēmumu uzdot valdībai nodrošināt Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu. Tas paredz uzdot ministrijām rast risinājumus situācijas uzlabošanai dabas resursu apsaimniekošanas jomā, vienlaikus domājot par atbalstu tautsaimniecības attīstībai.
Vides pārstāvji uzskata, ka dokuments izstrādāts pavirši, turklāt tā dēļ jārēķinās ar vēl intensīvāku Latvijas dabas resursu noplicināšanu, skaidro Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietniece Lelde Eņģele: “Mūs māc bažas, ka, aizbildinoties ar ilgtspēju, tiek likts pamats dabas vērtību noplicināšanai. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija, izstrādājot šo dokumentu, nav ņēmusi vērā sabiedrības vajadzības pēc ekosistēmu pakalpojumiem, kā arī dabas resursu saglabāšanas mērķus. Deputāti ir pārpratuši ilgtspējas jēdzienu, kas nozīmē – nodrošināt šodienas vajadzības, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Pieņemtā dokumenta negatīvās sekas izjutīs nevis tikai nākamās paaudzes, bet mēs paši, jo tas nenodrošina līdzsvaru starp ekonomiskajām, sociālajām un vides aizsardzības vajadzībām.”
VKP arī publiski pirms Saeimas sēdes pauda viedokli, ka dokuments izstrādāts sasteigti, pavirši un balstoties vienpusīgā izpratnē par ilgtspējīgu attīstību. “Mums nav pieņemami, ka ar nepieciešamību nodrošināt līdzsvaru starp vides aizsardzību un tautsaimniecību faktiski tiek saprasta dabas aizsardzības ierobežošana, neizvērtējot šāda soļa sekas. Šķiet, liela daļa uzdevumu tapuši ar dabas un vides resursu izmantošanā ieinteresēto nozaru pārstāvju rokām,” sarūgtināta ir L. Eņģele. Piemēram, dokuments paredz nepieciešamību pēc informēšanas pasākumiem “pasīvajiem mežu īpašniekiem” – tiem, kuri savos mežos neveic mežizstrādi, lai veicinātu aktīvāku mežsaimniecisko darbību.
Lielus vides ekspertu iebildumus izraisījis komisijas rosinājums klimata pārmaiņu mazināšanas vārdā samazināt veco mežu īpatsvaru, kas faktiski nozīmē veco mežu iznīcināšanu un tāda apjoma oglekļa dioksīda atbrīvošanu atmosfērā, ko jauni meži nespēs kompensēt gadu desmitiem ilgi. Eņģele arī uzskata, ka dokumenta izstrādē ignorēts fakts, ka Latvijas meži tieši mežizstrādes apjomu pieauguma dēļ ir kļuvuši par oglekļa emisiju avotu, nevis kalpo kā oglekļa piesaistītāji.
VKP arī norāda, ka Ilgtspējīgas attīstības komisija nav vērtējusi iespēju atbalstīt bioloģiskās lauksaimniecības attīstību, kas dotu labumu gan Latvijas dabai un sabiedrības veselībai, gan mazinātu klimata pārmaiņas un būtu nozīmīga tautsaimniecībai.
“Mēs varam piekārt izkārtni “zaļākā valsts”, bet, ja aiz šīs izkārtnes nav satura un patiesu rūpju par Latvijas dabas resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm, tie tā arī paliks tukši vārdi. Nesaprātīga dabas resursu apsaimniekošana Latvijas tēlu jau ir pamatīgi iedragājusi un, piemēram, mežu apsaimniekošanas jomā mūsu valsts ir 114. vietā no 116. vērtētajām valstīm Jeila universitātes (ASV) pētījumā. Vides konsultatīvā padome un eksperti nopietni sekos līdzi tam, kā Saeimas dotie uzdevumi tiks īstenoti un vai īstenošanas gaitā mūsu dabai netiek nodarīts lielāks posts,” sola L. Eņģele.
