Nopietnus noziegumus izdarījušiem bērniem ir neieciešamas korekcijas iestādes. “Aizslēdzām vecās, bet problēma palika!” 63
Skaudrā dzīves realitāte ir tāda, ka mēs mācējām aizslēgt visas agrākās uzvedības korekcijas iestādes, jo bija pārkāpumi, bet mēs faktiski neradījām alternatīvas. Būtībā mēs paši kā sabiedrība esam līdzvainīgi tai traģēdijai, kas notika Jūrmalā. Šādu tēzi izvirzīja TV24 raidījums “Ziņu top”, ko komentēt lūdza Lieni Dambiņu, “Bērnu un pusaudžu resursu centrs” valdes priekšsēdētāju.
Viņa piekrīt, ka šī absolūti tā ir visu mūsu atbildība, protams. “Par aizslēgšanu un radīšanu vietā – tas ir ļoti sarežģīti. Radīt vietā tādu iestādi, ko Tieslietu ministrija sauc par terapeitisko māju, tas galīgi nav viegli!”
Mēs redzam, ka traģiskas situācijas izvēršas jau brīžiem ar 13, 12 un par 11 gadus veciem bērniem, saka Dambiņa, piebilstot, šis ir jautājums par cilvēkresursiem, nevis telpām vai ka fiziskais resurss būtu liela problēma.
“Es domāju, ka no valsts viedokļa finansējumam arī nevajadzētu būt lielai problēmai. Ja mēs saprotam, cik ļoti tas ir nepieciešams – šāda veida atbalsts dažādiem bērniem, lai viņiem tomēr būtu iespēja integrēties pēc tam sabiedrībā,” uzskata speciāliste.
Naukšēnu skolas slēgšanas iemesls tolaik bija izgaismotie pieaugušo profesionāļu pārkāpumi, neētiskas rīcības un tamlīdzīgi, bet vai neesam būtībā pazaudējuši veselu paaudzi profesionāļu, kas spēja iet tajā virzienā un strādāt? Kā vispār tādā iestādē var saprast, kas ir pareizi – nepareizi?
“Skaidrs, ka atbildība ir jāuzņemas pieaugušajiem cilvēkiem par to, ko viņi dara. Ja viņi redzēja, ka viņi šajā iestādē nevar nodrošināt šiem bērniem tādus apstākļus, kas patiešām palīdz viņiem atlabt, tad vienkārši vajadzēja skaļi runāt pašiem medijos vai kā savādāk, mēģināt situāciju risināt,” šādi ideālo situācijas attīstību Naukšēnos modelē Dambiņa.
Viņa uzskata, ka arguments, ka mums nav resursu, mēs nevarējām to un šo, bet vienlaikus izmantot metodes, kas patiešām nav bērnam palīdzoša, tad ir jautājums par profesionalitāti.
“Atbildība ir jāuzņemas! Gan vide, gan cilvēkresursi, kas strādās, cerams, pavisam drīz jaunajā terapeitiskajā mājā, kuru būvēs no nulles, izveidot – tur vajadzēs profesionālu komandu. Šobrīd ir ļoti daudz informācijas, ar kādām zināšanām, ar kādām metodēm vajadzētu strādāt ar šiem bērniem, ir ārvalstu pieredze. Atliek tikai darīt!” rezumē speciāliste.
