Nopietnu plūdu iespējamība šogad maza 0
Maksimālie pavasara palu līmeņi Latvijas upēs būs atkarīgi no nokrišņu daudzuma martā un aprīlī, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrologi, vienlaikus norādot, ka lieli plūdi patlaban netiek paredzēti.
Ziemas beigās sniega krājumi upju baseinos bija samērā nelieli, turklāt februāra izskaņā sniega vairs nebija Kurzemē un Zemgalē, savukārt Vidzemē tas strauji kusa. Piemēram, 28.februārī sniega segas biezums Daugavas baseina augšdaļā bija 15-32 centimetri, bet augstienēs Baltkrievijas un Latvijas teritorijā – vien 1-8 centimetri, upes baseina vidusdaļā sniega vispār vairs nebija.
Līdz ar to maksimālos palu līmeņus noteiks nokrišņi martā un aprīlī. Tomēr hidrologi norāda, ka rudens-ziemas periodā Daugavas ūdenīgums bija 60% no normas, un arī pavasara palu notece gaidāma mazāka par normu. Lai gan Aiviekstē un Ogrē ūdens daudzums pēdējā pusgada laikā bija ap 160% no normas, ņemot vērā mazās sniega rezerves, palu notece arī gaidāma mazāka par normu.
Arī ledus apstākļi šopavasar nav bīstami. Piemēram, Daugavā ledus sega ir saglabājusies vien Krievijas un Baltkrievijas teritorijā, Piedrujas – Pļaviņu posmā jau kopš 1.marta notiek pakāpeniska ledus uzplūšana un iešana. Arī Ogres lejtecē ledus sastrēguma veidošanās nav gaidāma. Prognozes liecina, ka vēl vairāk varētu palielināties Aiviekstes palieņu applūšanas līmenis.
Hidrologi atgādina, ka bīstamākā situācija aizvadītajā ziemā izveidojās Ogres lejtecē, jo gada pirmajās dienās atkušņa ietekmē sākās ledus iešana un pie Ogres pilsētas izveidojās ledus sastrēgums. Pazeminoties gaisa temperatūrai, ledus sastrēguma augšgalā turpinājās vižņu uzkrāšanās un sablīvēšanās, ūdens līmenis paaugstinājās un sāka applūst zemākās vietas. Ledus sastrēgums Ogrē saglabājās līdz 23.februārim, bet turpmākās dienas tas strauji izskalojās.
