Nopietns trieciens Putina pozīcijām. Diktators pārkāpis Krievijā “svētu” likumu. Vai briest nemieri? 122
Vairāk nekā divas desmitgades Krievijā ir bijusi nerakstīta vienošanās ar sabiedrību, ka obligātajā militārajā dienestā jauniesauktie netiek sūtīti uz vietām, kur notiek reāla karadarbība, taču tagad jaunie karavīri ir nonākuši liela militāra konflikta centrā, laužot ilggadējo tradīciju izvairīties no piedalīšanās kaujās, raksta izdevums The New York Times.
Šis princips tika ievērots ar likumu, un tas bija svarīgs vecākiem, kuri cerēja pasargāt savus bērnus no kara šausmām. Taču Ukrainas pēkšņā ofensīva Kurskas apgabalā Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam lika pārkāpt šo vienošanos.
Kad 6. augustā Ukrainas karaspēks iebruka Krievijā, Maskava bija pārsteigta – pēkšņi karš bija nonācis pie viņu sliekšņa. Tika sagūstīti jaunie karavīri, kuri pie robežas atradās vāji apsargātās pozīcijās, daudzi pazuda bez vēsts, iespējams, miruši.
Jauniesaukto sūtīšana uz fronti ir nopietns trieciens Putina pozīcijām, uzskata analītiķi, atgādinot, ka savulaik lēmums sūtīt neapmācītus karavīrus uz Afganistānu un Čečeniju palīdzēja nostiprināt iekšzemes opozīciju, kas piespieda Kremli izbeigt šos konfliktus.
Tāpēc, kad 2022. gadā sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, Putins pavēlēja jauniesauktajiem karavīriem atgriezties mājās, sakot, ka uzdevumus pildīs tikai profesionāli karavīri.
Taču, kad Ukraina ielauzās Kurskas apgabalā, obligātajā militārajā dienestā iesauktie netika atsaukti no šī apgabala un nogādāti dziļāk iekšzemē – tālāk no frontes līnijas.
Daži pat saviem vecākiem atklāja, ka patiesībā tiek sūtīti uz Kursku, lai pastiprinātu fronti.
Tas izraisīja spēcīgu reakciju sociālajos medijos.
Čečenijas līdera Ramzana Kadirova “Ahmat” komandieris Apti Alaudinovs pat vērsās pie vecākiem, aicinot viņus beigt sūdzēties par to, ka viņu dēli ir spiesti karot.
Situācija ir izraisījusi arī kritikas vilni par jauniesaukto apmācības trūkumu un slikto ekipējumu.
“Jauniesaukto izmantošana frontē Kremlim bija tabu, jo tā varēja izraisīt masu protestus, kā tas notika Afganistānas un Čečenijas karu laikā. Tomēr nesenie notikumi liecina, ka šis tabu var tikt pārkāpts,” raksta izdevums.
Izdevums norāda, ka Krievijai trūkst rezervistu, lai atvairītu Ukrainas ofensīvu. Militārie analītiķi apgalvo, ka Ukrainas spēku izspiešanai no Kurskas būtu nepieciešami 30 000 -40 000 karavīru, taču Krievija ir vilcinājusies tur izvietot šādus spēkus.
Tikmēr Krievijā tiek vākti paraksti pret jauniesaukto karavīru sūtīšanu uz fronti. Izdevies savākt jau tūkstošiem parakstu, taču ielu protesti līdz šim nav notikuši.
Jauniesaukto karavīru vecāki baidās par savu bērnu likteni, taču baidās par to runāt, jo draud represijas. Krievijai ir jāizvēlas: vai nu pastiprināt militārās darbības Ukrainā, vai arī riskēt ar protestiem valsts iekšienē, nosūtot uz fronti neapmācītus jaunos karavīrus.
