Nopietns sprungulis kontrabandas darboņiem. Beidzot izkustējušies Krimināllikuma grozījumi 0
Cīņa ar cigarešu kontrabandu atgādina Dona Kihota cīņu ar vējdzirnavām – lai to izskaustu, svarīga ir problēmas apkarošana visos tās posmos, portālam LA.LV stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.
Saeimas gaiteņos beidzot izkustējušies Krimināllikuma grozījumi, kas paredz iespēju tirgotājus saukt pie kriminālatbildības, sākot ar pirmās paciņas pārdošanu.
To pieņemšana būtu nopietns sprungulis kontrabandas darboņiem.
Maija izskaņā Saeimas Juridiskā komisija izskatīšanai Saeimā virzīja grozījumus Krimināllikumā, kurus iekšlietu ministrs jau pērn iesniedza Tieslietu ministrijas darba grupā.
Ierosinājumi paredz noteikt kriminālatbildību par tabakas izstrādājumu nelikumīgu realizāciju neatkarīgi no tās daudzuma – tas būtu ierocis tiesībsargu rokās, kas ļautu apkarot kontrabandu visos tās posmos.
Kaut arī grozījumu redakcija, kas tiek virzīta izskatīšanai Saeimā, atšķiras no sākotnējās, kopumā šo izmaiņu pieņemšana būtu ļoti svarīga.
Kopš grozījumiem 2009. gadā nelegālo cigarešu tirgotājiem tiek piemēroti administratīvie naudas sodi, tiesa, daudzi tos nemaksā un no šīm personām kaut ko piedzīt ir grūti.
Tiesībsargi aiz rokas noķer pārdevēju, taču drīz vien viņš atkal ir uz ielas, lai turpinātu nelegālo rūpalu. Pastāvošie likumdošanas robi ir tie, kas liedz apturēt kontrabandas cigarešu un citu preču izplatīšanu.
Protams, ka noziedznieku dzinulis ir peļņa, ko var gūt, nodarbojoties ar nelegālu akcīzes preču apriti. Centrāltirgus kioski tika daļēji nojaukti, tomēr tirdzniecība turpinās.
Vai iegādājies kontrabandas cigaretes?
Gatavi riskēt peļņas dēļ
Varam sevi mierināt ar domu, ka vismaz neesam unikāli – gan Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, gan citās pasaules valstīs nelegālā tabakas aprite rada pamatīgas galvassāpes likumsargiem, un viens no galvenajiem iemesliem ir šī rūpala gana lielais ienesīgums, kas iedrošina riskēt.
Jaunākie pētījumu dati rāda, ka 8,6% no kopējā ES tirgū 2018. gadā pārdoto tabakas izstrādājumu apjoma bija nelegālas izcelsmes, kas pārsvarā bija nācis no Ukrainas, Baltkrievijas un Alžīrijas.
Kopumā nelegālo tabakas izstrādājumu īpatsvars Latvijā pēdējo gadu laikā ir mazinājies, apliecinot uzraugošo institūciju sekmīgi īstenoto sadarbību šajā jomā, tiesa, aizvien netrūkst problēmjautājumu, kuru ilgstoša nerisināšana ļauj nelegālajam rūpalam aizvien veiksmīgi pastāvēt.
Tas ir viens no secinājumiem, pie kuriem nonāca iesaistītās puses, piedaloties pirms Covid-19 krīzes notikušajā diskusijā.
Tajā bija pārstāvēti gan tabakas industrijas legālo spēlētāju pārstāvji un eksperti, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts policijas atbildīgās amatpersonas.
Pastiprina pārrobežu sadarbību
Latvijā gan pēdējo gadu laikā nelegālās tirgus daļas apjomu ir izdevies būtiski samazināt – no 44% 2010. gadā līdz aptuveni 17% 2018. gadā.
VID pārstāvji gan norādīja, ka teju nav nevienas dienas gadā, kad muitnieki uz robežas nepieķertu un nekonfiscētu lielāku vai mazāku apjomu kontrabandas cigarešu.
Cēlonis meklējams būtiskajās cenu atšķirībās starp ES valstīm un Ukrainu un Baltkrieviju.
Piemēram, “lētākā” segmenta cigaretes šajās valstīs maksā vidēji ap 1,5 eiro par paciņu, bet augstākā segmenta – ap 2,5 eiro par paciņu.
Runājot par vēl vienu problēmu – tiesībsargu iespējas ātri un efektīvi apkarot nelegālās ražotnes, kādas arī pastāv un pa laikam tiek atklātas (šogad februāra sākumā Jelgavas novadā tika uzieta un likvidēta viena nelegālā cigarešu ražotne) – Valsts policijas pārstāvji diskusijā uzsvēra, ka Latvijas normatīvos nav precīzi definēti tehniskie kritēriji, pēc kuriem viegli identificēt iekārtas vai to daļas kā tabakas ražošanas iekārtas, kas atklātas aizdomīgā objektā.
Lai gan šis jautājums aktualizēts gadiem, tomēr arī tas iestrēdzis ministriju gaiteņos.
Ņemot vērā, ka pārsvarā kontrabanda nav atsevišķu indivīdu darbības, bet gan plašākas starptautiskas organizētas noziedzīgas struktūras sastāvdaļa, ko veido virkne iesaistīto, aizvien vairāk tiek pastiprināta kontrolējošo iestāžu pārrobežu sadarbība un operatīva informācijas apmaiņa starp partneriem, kas arī bijis viens no faktoriem, kas ļāvis būtiski gan paaugstināt paaugstināt atklāto nelegālo darbību skaitu, gan arī vienlaikus mazinājis nelegālā biznesa apjomu.
Nelegālais tirgus un ekonomikas lejupslīde
Vienlaikus nozares eksperti brīdina, ka akcīzes nodokļa palielināšana, īpaši akcīzes likmju radikāla celšana mazina legālo tirgu par labu nelegālajam – savulaik krīzes laikā Latvija strauji pacēla cigarešu akcīzi, kā rezultātā legālais tirgus samazinājās par 37%, bet nelegālais – pieauga līdz 45%.
Pēdējo gadu cigarešu akcīzes celšana Lietuvā arī noveda pie budžeta ieņēmumu krituma un nelegālā tirgus pieauguma līdz 21,3%.
Samazinoties iedzīvotāju ienākumiem un ekonomikas aktivitātei Covid-19 laikā, būtu īpaši svarīgi, lai Latvijas lēmumu pieņēmēji neatkārtotu 2009. gada soļus, nekāptu uz grābekļiem, uz kuriem paši vai mūsu kaimiņi jau atsituši pieri.
Beidzot nepieciešams sakārtot normatīvo pusi, aizlāpīt likumu robus, lai maksimāli apgrūtinātu kontrabandistu dzīvi un atturētu no vēlmes piekopt nelegālo rūpalu. Cerams, ka Krimināllikuma grozījumi tiks pieņemti.
