Nopietnāk jāieklausās pret eiro ieviešanu izskanējušajos viedokļos 0
Pieskaņojoties vēlam rudenim raksturīgajam elpošanas ceļu saslimšanas pieaugumam, publisko telpu sasniegušas Lielbritānijas virusologa bažas par dzīvnieku pārnēsātas supergripas uzliesmojuma draudiem. Drīkstam pieņemt, ka mediji atkal steigušies izplatīt dziļākos pētījumos nesakņotu paviršu hipotēzi.
Taču, kamēr vīrusmutantu uznāciens vien teorētisks, Latvijā milst referendumu taisīšanas sērga. Numur viens, protams, Tatjana Ždanoka (“PCTVL”) ar savu odiozo Pilsonības likuma grozīšanu. Krāšņi izklaidējies valodu referendumā, Vladimirs Lindermans iecerējis jaunu atrakciju par Latgales atšķērēšanu, un jau iecerē mirstošu Saeimas atlaišanas ideju nule piedzemdējis “PCTVL” “galdiņa” apkalpotājs Jānis Kuzins. Lai gan šo triumvirātu nedrīkst atstāt bez pieskatīšanas un viņu ieguldījumu sabiedrības šķelšanā bez tiesiska novērtējuma, nevienam no trijotnes nav izredžu sapulcināt valsts attīstību ietekmējošu sekotāju saimi. Toties valdošajai koalīcijai, manuprāt, daudz nopietnāk jāieklausās pret eiro ieviešanu izskanējušajos viedokļos, ko pauž opozīcija. Varas ļaudis neslēpj, ka neuzskata uz dažām sabiedrības aptaujām balstītās iebildes par nopietnām, tāpat arī vajadzību tautas nobalsošanā atbalstīt Latvijas pievienošanos Eiropas kopējai valūtai – tas vilciens jau esot aizgājis, iestājoties Eiropas Savienībā (ES). Reiz izlēmām, punkts.
Pretī noteiktajam eiro ieviešanas termiņam valdība maršē vienotā ierindā, pa malām neskatīdamās un būdama pārliecināta, ka cieši kopā sakļautie ministru pleci ir vislabākais tautai izsniedzamais mūsu nākotnes valūtas stipruma un pievilcības sertifikāts.
Amatpersonu publiskajā saziņā un komentāros to raksturo aprautas, savdabīgiem pašu aprindās izmantotiem kodiem līdzīgas vārdkopas – Māstrihtas līguma izpilde, konverģences kritēriji u. tml. Valdība acīmredzot uzskata, ka šādai leksikai piemīt dažās reliģijās lietoto mantru spēks, kura pastāvēšanu ticīgie nemēdz apšaubīt un pieņem bez sīkākiem paskaidrojumiem.
Taču realitāte ir cita. Pirmkārt, pat ne gluži katrs ekonomiku studējušais izprot eiro ieviešanas mehānismu. Otrkārt, ekonomiskā krīze sakūrusi zem vienotās valūtas katla pamatīgu uguni: īsta Bābele nudien – rīta pusē kāds autoritatīvs finansists pareģo eiro bēres, bet launaga stundā cits šo ziņu satriec pīšļos. Kuram taisnība?… Bez pieredzējuša un uzticama pavadoņa šajā pilnīgi pretēju viedokļu labirintā degunu labāk nebāzt. Un, lai ballīte krāšņāka, ES prezidents Manuels Barozu uzspridzina Eiropas valstu konfederācijas idejas petardi. Paldies par kūkām!… – secina vēstures griežu daudz gumzītais Latvijas iedzīvotājs, arvien bažīgāk lūkodamies uz valdības noteikto eiro ieviešanas termiņu.
Negribētos būt posta dzeguzei, bet sabiedrības noskaņojums liecina, ka pastāv izredzes piedzīvot ļoti nopietnu viļņošanos, pirms Latvija sit eiro saujā. Ja valdība par to nesāks runāt cilvēkiem labi saprotamā valodā un joprojām caur zobiem negribīgi skars dzīves līmeņa iespējamās svārstības, Latvijas veiksmes kuģis – nedo’, Dieviņ, – var dabūt tādu politisku un ekonomisku sūci, ka reiz to atstājušās radības uz visiem laikiem pametīs nodomu par atgriešanos.
