Trīs bērnu ģimene nopērk māju, bet iekšā netiek 137
Ģimene nopērk bankas pārņemtu māju, bet, kad tajā ierodas, viņus sagaida bijušie mājas īpašnieki – māte un divi pieauguši dēli, kuri gluži kā vairogu priekšā nolikuši pirmās grupas invalīdu, pār kuru viņiem ir aizgādnība un kuram māja it kā izīrēta. Lai iekļūtu nopirktajā mājā un tajā sāktu dzīvot, jaunajiem īpašniekiem vajadzēja gandrīz gadu.
Bet viss vēl nav beidzies. Bijušie īpašnieki noalgojuši juristi un tiesās iesniedz dažādas civilprasības, kopā 18, daļu no kurām tiesa nav pieņēmusi, daļa izskatītas, atstājot spēkā iepriekšējās instances lēmumus par labu jaunajiem īpašniekiem, par daļu vēl notiek tiesvedība.
Vai patiešām neuztraukties?
Jau 4. oktobra “Latvijas Avīzē” rakstījām (raksts “Īres krāpniecībai sola galu”) par nesakārtotajiem likumiem īres jautājumos, kas var būt labvēlīga augsne arī krāpniecībai un negodprātībai. Kamēr likumu izstrādātāji un likumdevēji sola normatīvus sakārtot, krāpniecība turpinās.
Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrības “Ausma” valdes loceklis, jurists Klementijs Rancāns man gan aizrāda, ka krāpnieciskie īres līgumi esot ļoti šaurs jautājums un tas neradot spriedzi kaut cik lielākā sabiedrības daļā.
Tomēr šādu gadījumu Latvijā ik gadu ir vismaz daži desmiti. Var jau teikt, ka maz un nav ko uztraukties. Līdz brīdim, kad tas skar pašus un ļoti personiski – kā Beāti un Daini Bērziņus (vārdi mainīti) un viņu trīs mazos bērnus. Šis būs viņu stāsts – viņi nopirka raksta sākumā minēto mājokli ar īrnieku. Otra puse, ģimene, kam sākotnēji piederēja māja, ar mani runāt atteicās. Ar vienu ģimenes pārstāvi – Edgaru – gan izdevās dažas minūtes pa telefonu parunāt, bet tikšanos viņš pēc sarunas ar savu juristi Artu Jansoni atteica.
Uzzinājis, ka esmu runājis ar Bērziņiem, Edgars izteica aizdomas, ka esmu nopirkts, un draudēja man ar tiesvedību, ja kaut ko ne tā uzrakstīšot. Arī juriste negribot ar mani runāt. Tāpat viņš man apgalvo, ka jaunie īpašnieki māju esot ieņēmuši ar viltu, nolikuši priekšā suni, nomainījuši atslēgas, lai invalīds (protams, kopā ar aizgādniekiem) nevarētu tikt mājoklī, kas viņam likumīgi izīrēts.
Starp citu, jāpiebilst, ka minētā juriste Arta Jansone iepriekš bijusi zvērināta advokāte, taču, kā liecina 2015. gada 2. jūlijā publicēts paziņojums “Latvijas Vēstnesī”, kopš šī datuma viņa vairs tāda nav. Latvijas Zvērinātu advokātu padome A. Jansoni no advokātu rindām izslēgusi par disciplinārpārkāpumiem, savdabīgu likumu izpratni un neapmierinošu darba kvalitāti. Protams, tas cilvēku netraucē strādāt par juristi…
