“Vingrosev.lv” līdzīpašnieces – sertificēta fizioterapeite Ieva Kundziņa (no labās) un fiziskās sagatavotības trenere Diāna Stupele – pārliecinājušās, ka savu biznesu izveidot nav viegli, bet ir liels prieks, kad viss izdevies un klienti ir apmierināti.
“Vingrosev.lv” līdzīpašnieces – sertificēta fizioterapeite Ieva Kundziņa (no labās) un fiziskās sagatavotības trenere Diāna Stupele – pārliecinājušās, ka savu biznesu izveidot nav viegli, bet ir liels prieks, kad viss izdevies un klienti ir apmierināti.
Foto – Timurs Subhankulovs

“Vingrosev.lv” darbojas ar prieku un piedalās Mazā biznesa dienā 1

Veselības un fitnesa studijas “Vingrosev.lv” līdzīpašnieces – sertificēta fizioterapeite Dr. sp.sc. Ieva Kundziņa un fiziskās sagatavotības trenere Diāna Stupele – savu biznesu izveidojušas pirms trim gadiem.

Reklāma
Reklāma
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

Pirms tam Ieva, studējot augstskolā, jau sākusi strādāt izvēlētajā specialitātē. Viņa pati atzīst, ka vērsta uz izaugsmi un attīstību, tāpēc nolēmusi – vajadzīgs pašai savs sporta klubs. Sākotnēji izveidota mājaslapa ar šādu nosaukumu, vēlāk sākta atbilstošu telpu meklēšana, kas piemērotas darbam grupās un netraucētu kaimiņiem. Process nav bijis vienkāršs, bet ar telpām paveicies. Viss gan ieildzis, jo nācies taisīt pamatīgu remontu, ieskaitot projektēšanas darbus. Klienti pacietīgi gaidījuši, līdz studija vērusi durvis pirmajiem apmeklētājiem. “Sākām remontu vasaras sākumā, un tas ieilga. Vingrojām pat parkā, kamēr nebija auksti,” stāsta Diāna.

Pamatīgas grūtības sākās vēlāk, kad atklājies – grāmatvedis savu darbu neveic apzinīgi, arī telpu apsaimniekotājs darbojas ar neakceptējamām metodēm. Uzticība maksājusi dārgi, jo abām dāmām tolaik nav bijusi pieredze, lai visu varētu izkontrolēt līdz vismazākajai niansei. To gan nācies apgūt pēc pirmajiem sāpīgajiem puniem, un šobrīd meitenes lepojas, ka “zina visu”. Vienubrīd gan abām licies, ka jaunais uzņēmums nespēs izdzīvot. Kas palīdzēja? “Ticība savai idejai. Tas, ka klienti ir uzticami, kā draugi,” stāsta Ieva.

CITI ŠOBRĪD LASA

Par sadarbību ar valsts institūcijām gan abām jaunajām dāmām lielākoties ir negatīva pieredze, jo valsts it kā atbalsta privāto iniciatīvu, bet realitātē situācija ir pavisam cita. “Šausmīgi grūti. Tevi izžmiedz no visām pusēm. Ir neskaitāmas kontroles. Kad gadu bijām nostrādājušas, nodokļi tāpat kā lielajiem uzņēmumiem arī mums bija jāmaksā no minimālās algas, taču ne visiem darbiniekiem ir tik daudz stundu, lai iznāktu minimālā alga. Tad uz mums skatījās ar aizdomām, neizvērtējot reālo situāciju. Nācās vairākas reizes rakstīt paskaidrojumus atbildīgajām iestādēm,” par piedzīvoto stāsta Diāna. Ierēdņi gan izpratuši šo situāciju, vienlaikus sakot ka tāds ir likums un tas jāpilda.

Zvanījušas Pārtikas un veterinārajam dienestam ar jautājumu, kas nepieciešams, lai varētu strādāt ar dzērieniem. Saņemta atbilde – skatieties internetā, bez paskaidrojumiem. Līdzīga attieksme bijusi no Valsts ieņēmumu dienesta un arī darba drošības jautājumos.

Uzņēmējas vēlējušās izvietot sava uzņēmuma reklāmu pie ēkas, taču līdz šim tas pilnībā nav izdevies, jo logo esot par lielu vēsturiskajai teritorijai. Viņas pieļauj, ka, iespējams, vajadzīga vienas pieturas aģentūra, kur speciālisti palīdzētu tikt skaidrībā jaunajiem uzņēmējiem par nepieciešamajiem soļiem, sākot savu biznesu. “Mums nekad nav bijusi doma kādu krāpt. Bet kādas lietas ir palaistas garām vienkārši aiz nezināšanas,” skaidro Diāna. Lielākoties vajadzīgo informāciju viņas uzzinājušas no paziņām un draugiem, iztaujājot par biznesa niansēm.

Jaunajām uzņēmējām gājusi secen iespēja tikt pie aizņēmuma, jo nebija ko ieķīlāt. Arī “Altum” finansējums gājis secen, jo projekts nav guvis atbalstu. Vajadzīgo finansējumu abas guvušas, aizņemoties no radiniekiem, par ko viņiem ir ļoti pateicīgas. Ja šādas iespējas nebūtu, nebūtu arī sava biznesa. Kopumā biznesa uzsākšanā ieguldīti vairāk nekā 20 tūkstoši eiro.

Tiem, kas vēl tikai domā par savu biznesu, uzņēmējas iesaka nebaidīties riskēt. “Jābūt ticībai idejai,” teic Diāna Stupele. Ieva Kundziņa piebilst: “Mums šis ir sirdsdarbs, hobijs. Mēs esam īstajā vietā, un tas motivē un ceļ. Ja kādam gribas tikai pamēģināt bez īstas pārliecības, tad diez vai sanāks.” Arī klientu teiktais liecina, ka abas ir īstajā vietā. Gan Ieva, gan Diāna pēc profesijas ir fizioterapeites, un tas esot ļoti svarīgs arguments, darbojoties šajā nozarē. Ieva ieguvusi doktora grādu sporta zinātnē un strādā arī par pasniedzēju, Diānai ir bakalaura grāds. Abas gan novērojušas, ka izglītības līmenis fitnesa treneriem esot ļoti atšķirīgs – sākot no dažu mēnešu kursiem līdz augstskolas izglītībai, darba samaksa gan būtiski neatšķiras.

Reklāma
Reklāma

Uzņēmējas ir pārliecinātas, ka turpinās darboties šajā jomā tikpat azartiski. Tagad, kad problēmas ar grāmatvedību un telpu īri ir atrisinātas, uzņēmējas varot vairāk koncentrēties savam tiešajam darbam, kas abām ļoti patīk. To var just, kad viņas stāsta gan par individuālu pieeju katram klientam, gan to, ka šo trīs gadu laikā neviena nodarbība nav atkārtojusies. Veselības un fitnesa studijā šobrīd strādā desmit darbinieki, un abas studijas saimnieces lepojas, ka visi ir sava amata meistari. Vai šajā biznesā var nopelnīt? “Par miljonāru nekļūsi, bet nopelnīt var tad, ja pats esi visā iekšā, ja līdzdarbojies un strādā ar pilnu atdevi,” tā Ieva Kundziņa.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.