Nopeļ iztapšanu musulmaņu tirgum 5
Kādreizējais modes magnāts Pjērs Beržē, kurš savulaik bija modes leģendas Īva Senlorāna biznesa partneris, nopēlis modes dizainerus, kuri ražo musulmaņu apģērbus un galvassegas, jo tie piedaloties “sieviešu paverdzināšanā”.
Beržē kritizē modes zīmolus, kas sākuši ražot īpaši musulmaņu tirgum paredzētas apģērbu kolekcijas, sekojot itāļu modes nama “Dolce&Gabbana” paraugam.
Gada sākumā “Dolce&Gabbana” izlaida “Abaya” apģērbu līniju, kas paredzēta musulmaņu pircējām. Kolekcijā bija 14 garās kleitas ar pieskaņotām galvassegām. “Dolce&Gabbana” piemēram sekoja zviedru apģērbu veikalu ķēde “H&M”, reklāmas kampaņā izmantojot aizklātu musulmaņu modeli. Japāņu zīmols “Uniqlo” šomēnes paziņoja, ka Londonas veikalos sākšot tirgot hidžābus. Britu zīmols “Marks&Spencer” interneta veikalā reklamē “Burkini” peldkostīmus, kas nosedz visu ķermeni. Pagājušajā gadā zīmoli “Zara”, “Tommy Hilfiger”, “Oscar de la Renta” un “Mango” laida klajā “nosegta” apģērba kolekcijas, kuru iznākšanas laiks sakrita ar musulmaņu svēto mēnesi ramadānu.
“Māksliniekiem nevajadzētu būt nekādai darīšanai ar islāma modi. Dizaineru darbs ir padarīt sievietes skaistākas, dot viņām brīvību, nevis sadarboties ar diktatūru, kas uzspiež tādu riebīgu lietu, kas sievietes paslēpj un liek viņām dzīvot slepenu dzīvi.” Astoņdesmit piecus gadus vecais Beržē, kurš vairākus desmitus gadu vadījis “Yves Saint Laurent” modes namu, to nodēvēja par oportūnismu. Viņš norāda, ka “mums vajadzētu mācīt musulmaņu sievietēm protestēt, iemācīties dzīvot kā sievietēm citur pasaulē”. “Māksliniekiem, kuri piedalās sieviešu paverdzināšanā, vajadzētu uzdot sev smagus jautājumus,” viņš sacīja. “Viņi ir zināmā mērā līdzvainīgi un dara to tikai naudas dēļ. Principiem būtu jābūt augstākā vērtē par naudu. Atsakieties no naudas un saglabājiet principus!” Tiek lēsts, ka musulmaņu modes tirgus kopējā vērtība ir ap 230 miljardiem eiro.
Beržē dzīvo Marokā, kur vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi. “Es noteikti neesmu islamofobs. Sievietēm ir tiesības valkāt galvas lakatus, taču es nesaprotu, kāpēc mēs cenšamies pieskaņoties šai reliģijai, tās paražām un citām lietām, kas nav savienojamas ar Rietumu sabiedrībā pastāvošajām brīvībām un vērtībām,” viņš uzsvēra.