Nopaļā īpašumu vērtēšanas jauno plānu 2
Zemes un ēku īpašnieki uzskata, ka Valsts zemes dienestā (VZD) piedāvātā un Tieslietu ministrijas sabiedriskajai apspriešanai nodotā jaunā nekustamo īpašumu novērtēšanas kārtība joprojām ir veco pretrunu pilna.
Īpašnieku vislielākās bažas joprojām ir par to, ka jaunā kārtība saglabās gadu desmitus ilgušo netaisnību – lielu un lepnu savrupnamu un greznu dzīvokļu īpašnieki arī turpmāk maksās mazāku nekustamā īpašuma nodokli nekā necilu ģimenes privātmāju un padomju laikos celtu dzīvokļu īpašnieki pilsētu nomalēs. Vizbulīte Vītola pat domā, ka jaunā īpašumu kadastrālā vērtēšana iznākumā uzkraus iedzīvotājiem vēl lielākus nekustamā īpašuma nodokļus nekā pašlaik.
VZD plāno kadastrālo vērtēšanu turpmāk nodalīt no nekustamā īpašuma nodokļa, nodokļa aprēķināšanai ieviešot īpaši noteiktās vērtības, kas būtu procentuāli mazākas nekā īpašumiem noteiktās kadastrālās vērtības, VZD ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa saka, ka Latvijā tā varētu pārņemt vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi, kurās šādas “specvērtības” jau izmanto nodokļa aprēķiniem.
Vizbulīti Vītolu un citus iedzīvotājus dara bažīgus VZD plāns īpašumu kadastrālās vērtības pielīdzināt to tirgus vērtībām.
Tas nozīmē, ka kadastrālās vērtības celtos visu īpašumu veidiem.
Ieviešot pieminētās “specvērtības”, tām gan vairs nebūtu tiešas ietekmes uz nekustamā īpašuma nodokli. Finanšu ministrija gan vēl nav skaidri pateikusi, vai piekrīt šādu “specvērtību” ieviešanai un kāds būtu šis procentuālā samazinājuma apmērs.
Nelda Gavare gan uzskata, ka jebkādi grozījumi kadastrālajā vērtēšanā jāskata kopā ar grozījumiem nekustamā īpašuma nodokļa politikā.
Prasa atbrīvojumu vienīgajam mājoklim
Liāna un Estris Hiršsoni, Andris Jēkabsons, Laura Valgere, Arnis Veisbārdis un citi pieprasa atbrīvot no šī nodokļa maksājumiem vienīgo mājokļu īpašniekus.
Viņuprāt, nodoklis būtu jāmaksā tikai tiem iedzīvotājiem, kuriem īpašumā ir vairāki dzīvokļi vai nami.
Par katru nākamo īpašumā esošo dzīvokli vai privātmāju nodokļa likme attiecīgi jāpaaugstina. Visaugstākā nodokļa likme jānosaka īpašumiem, no kuriem to īpašnieki gūst peļņu.
Iedzīvotāji tāpat iestājas par vienotu nodokļa likmi mājai uz zemei zem tās, kā arī ierobežot pašlaik likumā noteiktās vietējo pašvaldību tiesības regulēt nekustamā īpašuma nodokļa likmes atkarībā no īpašumā deklarēto personu skaita. Iznākumā par mājokļiem, to skaitā vasarnīcām un dārza mājiņām, kurās neviens nav deklarējis pastāvīgo dzīvesvietu, 0,2% likmes vietā Rīgas un vairāku novadu pašvaldības piemēro 1,5% likmi.
Rīdzinieki Uldis un Ģirts teic, ka pašlaik daudzviet Rīgas nomalē zemei bez komunikācijām noteiktā kadastrālā vērtība vairākkārt pārsniedz to tirgus vērtību. Savukārt galvaspilsētas centrā zemes gabaliem noteiktā kadastrālā vērtība ir vairākkārt zemāka par tirgus vērtību.
Viņuprāt, zemes gabaliem, kuriem nav izbūvēts ūdensvads un kanalizācija, ielām nav asfalta seguma, trūkst apgaismojuma, novērtējumam jābūt krietni mazākam nekā zemes gabaliem ar komunikācijām un labiekārtojumu.
Gunārs Jansons gribētu, lai, reformējot kadastrālās vērtēšanas paņēmienus, turpmāk ņemtu vērā arī tos apgrūtinājumus, kas ierobežo iespējas izmantot īpašumus. Piemēram, viena dzīvojamā ēka atrodas dzelzceļa malā, bet turpat netālu no tās klusā vietā pie parka ir uzcelta otra, kas pēc platības un stāvu skaita līdzīga pirmajai, tad, viņaprāt, kadastrālajā novērtējumā jāņem vērā, kādas ir iespējas katru izmantot. Tā kā tirgus vērtība abām dzīvojamām ēkām atšķirsies, arī kadastrālajām vērtībām būtu jāatšķiras.
LPS redz būtiskus trūkumus
Jaunos kadastrālās vērtēšanas noteikumus kritizējis arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis. Viņaprāt, ne noteikumu projekts, ne VZD mājas lapā ievietotā prezentācija nevieš skaidrību par piedāvātajām izmaiņām tā, lai tās būtu saprotamas cilvēkiem, kuri nav kadastrālas vērtēšanas speciālisti. Arī noteikumu sabiedriskajai apspriešanai atvēlētā nedēļa esot pārāk īss laiks, lai varētu rūpīgāk iepazīties ar VZD piedāvāto.
LPS vadītājs apstiprina iedzīvotāju pieminētās bažas par to, ka, ieviešot jaunos kadastrālās vērtēšanas noteikumus, ieguvēji tik un tā būs lepno savrupmāju un grezno dzīvokļu īpašnieki.
Noteikumu projektā, viņaprāt, nav piedāvāts nekāds risinājums būtiskam trūkumam, proti, šie nekustamie īpašumi nav novērtēti. Tiem noteiktā kadastrālā vērtība ir tāda pati kā vidusmēra īpašumiem vai pat vēl zemāka. Iznākumā arī īpašnieku maksātais nodoklis ir mazāks.
VZD sagatavotajā kadastrālās vērtēšanas noteikumu projektā lasāms, ka tiek saglabāta īpašumu masveida vērtēšana. To izmantojot Igaunijā, Lietuvā, Zviedrijā, Somijā, Spānijā un citās Eiropas valstīs.
Prasa pārstrādāt projektu
Gints Kaminskis pauž, ka noteikumu projektā nav piedāvāts atrisinājums arī tam, ka saimnieciskajā darbībā izmantotam nekustamam īpašumam ir neadekvāti zemas kadastrālās vērtības, piemēram, degvielas uzpildes stacijām vai automašīnu tirdzniecības saloniem, kuri ir novērtēti atbilstoši klasisku rūpnīcu vērtībai, nevis atbilstoši tipiskām tirdzniecības telpām. Tāpat projektā nav piedāvāts atrisinājums pilnībā rekonstruētu vai pārbūvētu ēku kadastrālo vērtību tuvinājumam tirgus vērtībām.
Viņaprāt, piedāvātie kadastrālās vērtēšanas noteikumi jāpārstrādā, pirmkārt, novērtējot lepnās savrupmājas un dzīvokļus. Otrkārt, šo īpašumu pārdošana nedrīkst ietekmēt līdzās esošo parasto ģimeņu privātmāju vai dzīvokļu kadastrālo vērtību. Treškārt, divu līdzās esošu dažādu īpašumu kadastrālajām vērtībām jābūt būtiski atšķirīgām – labākajam īpašumam jābūt būtiski lielākai kadastrālajai vērtībai, salīdzinot ar būtiski sliktāko īpašumu.
Tieslietu ministrija plānojusi jauno kadastrālās vērtēšanas projektu rīt, 30. maijā, izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē. Bet valdība to varētu skatīt jūlijā vai augustā. Ja valdība to apstiprinātu, tad jaunā kadastrālā vērtēšana tiktu ieviesta tikai no 2021. gada. Savukārt Laimdotas Straujumas valdības laikā “iesaldētās” kadastrālās vērtības, kuras pēc Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma būtu “jāatkausē” šī gada beigās, Tieslietu ministrijā plāno “iesaldēt” līdz 2020. gada beigām.
Ministrs: nodokļa slogs jāmazina
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns: “Kadastrālo vērtību noteikšana ir svarīga sabiedrībai. To apliecina jaunās kārtības sabiedriskā apspriešana – vismaz puse saņemto priekšlikumu rosina reformēt nekustamā īpašuma nodokli. Esmu pārliecināts, ka tieši nodokļa sloga mazināšana ikviena iedzīvotāja primārajam mājoklim ir galvenais virziens ceļā uz risinājumu.
Pašvaldības visai sabiedrībai un politiķiem pasniedz kadastrālo vērtību kā nekustamā īpašuma nodokļa formulas galveno sastāvdaļu, taču tā ir kļūda. Tas ir absurds – domājot par savu īpašumu, cilvēki runā nevis par tā vērtību, bet nesamaksājamo nodokli. Mēs esam gatavi reālai rīcībai un konkrētam plānam, lai novērstu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas tiešo un milzīgo ietekmi uz kadastrālo vērtību, nodrošinot taisnīgu un saprotamu kadastrālās vērtēšanas sistēmu visiem iedzīvotājiem.”
