Grib noņemt SIF radītos birokrātijas žņaugus; meklēs jaunu vadītāju 3
Kultūras ministrija (KM) ir ņēmusi vērā vairāku nevalstisko organizāciju, kā arī plašsaziņas līdzekļu pausto neapmierinātību par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) darbu un izstrādājusi grozījumus SIF likumā. Tos plānots skatīt nākamnedēļ valsts sekretāru sanāksmē. Galīgais lēmums jāpieņem Saeimai, iecerēts, ka grozījumi varētu stāties spēkā no nākamā gada 1. janvāra.
SIF apsaimnieko gan valsts budžeta līdzekļus, gan arī ārvalstu piešķirto finansējumu, administrējot dažādus publiskā un nevalstiskā sektora projektus. Ik pa laikam fonda sekretariātam jeb izpildinstitūcijai rodas domstarpības ar projektu īstenotājiem nepamatoti lielo birokrātisko prasību dēļ. Vēl ne tik sen savu kritiku par nepieņemamo sadarbības modeli ar SIF pauda biedrība “Patvērums “Drošā māja””. Biedrība bija vairākkārt lūgusi tikties ar SIF pārstāvjiem, lai pārrunātu neskaidros jautājumus, kas bija radušies projekta īstenošanas laikā, taču lūgums ticis ignorēts. Konflikts atrisinājās, bet veids, kā tas notika, neesot bijis pieņemams.
“Esmu gan Valsts kultūrkapitāla fonda padomē, gan arī SIF padomē un esmu pārliecinājusies, ka birokrātija integrācijas fondā ir pārspīlēta. Jāspēj atšķirt lielie projekti no mazajiem, kur administrēšanas un pieteikšanās kārtība varēja būt daudz vienkāršāka. Diasporas pārstāvji regulāri aizrāda par nepamatotām birokrātiskajām prasībām,” saka kultūras ministre Dace Melbārde.
Kultūras ministrija, kuras pārraudzībā atrodas fonds, arī konstatējusi, ka fonda padome, kuras uzdevums ir līdzekļu piesaistīšana, pārvaldīšana un kontrole, strādā formāli, jo tajā iekļautie seši ministri (ārlietu ministrs, labklājības ministrs, izglītības un zinātnes ministrs un citi) ir aizņemti savos tiešajos darbos, tāpēc nereti trūkstot kvoruma, lai pieņemtu svarīgus lēmumus. Padomē bez ministriem ir arī Valsts prezidenta pārstāvis un pārstāvji no visiem Latvijas reģioniem, kā arī sešas nevalstisko organizāciju personas.
Sabiedrības integrācijas fonda padomi vada Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS), kurš gan neuzskata, ka SIF būtu pārlieka birokrātija un ka padome darbotos samērā formāli (tā viņš iepriekš teicis sarunā ar “LA”).
KM Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Sanita Rancāne-Delekolē teica, ka likuma izmaiņas ir nepieciešamas, lai uzlabotu SIF uzraudzību, nosakot skaidrus fonda padomes pienākumus, atbildību un izskatāmo jautājumu loku, kurš jālemj, piedaloties klātienē vairākumam padomes pārstāvju. Tas novērstu situāciju, ka stratēģisko jautājumu virzība notiek rakstiskas procedūras veidā.
Lai fonda padome varētu reāli darboties, likumprojektā ir noteikts, ka padomē pārstāvētos ministrus var aizvietot ministra pilnvarota persona: parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs vai vietnieks, vai cita vadības līmeņa amatpersona. Noteikts arī, ka fonda padomes priekšsēdētājs amatā drīkstēs atrasties vienu pilnvaru termiņu – piecus gadus, bet fonda sekretariāta direktors tiktu ievēlēts atklātā konkursā uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā uz diviem termiņiem pēc kārtas. Jāpiebilst, ka pašreizējā direktore Aija Bauere amatā ir kopš 2007. gada. Likumprojektā noteikts, ka fonda padomei būtu jāizsludina konkurss uz sekretariāta direktora amatu ne vēlāk kā līdz 2019. gada 1. martam un jauns direktors jāieceļ ne vēlāk kā līdz 1. jūnijam.
Līdz šim SIF padomei bija tiesības apstiprināt fonda nolikumu, bet likuma grozījumos ir noteikts, ka tas jādara Ministru kabineta līmenī. Ministru prezidentam tiktu dotas tiesības atcelt fonda pieņemtos lēmumus, ja tie skar valsts budžeta izlietojumu un būtu prettiesiski.
Pārmaiņu rosinātāji iesaka, ka nav pieļaujama arī situācija, kad SIF vienlaikus administrē grantus nevalstiskajām organizācijām un konkurē ar nevalstisko organizāciju sektoru par finansējumu, jo pastāv šaubas par administratīvā procesa nodrošināšanas objektivitāti un neatkarību.
Pati SIF direktore A. Bauere uzskata, ka “zināmā mērā ir zudusi ideja, kāpēc tika izveidots Sabiedrības integrācijas fonds”. “Ja būtu politiskā griba, tad likumā vajadzētu izdarīt fundamentālas izmaiņas, nevis tikai kosmētiskus labojumus,” sacīja Bauere. Savukārt S. Rancāne-Delekolē ir pārliecināta – ja likums steidzami netiks grozīts, SIF lēmējs – padome – nespēs funkcionēt. Fundamentālas izmaiņas likumā esot gaidāmas pēc 2020. gada.
Sabiedrības integrācijas fonds izveidots 2001. gadā
SIF mērķis ir finansiāli atbalstīt un veicināt sabiedrības integrāciju. SIF atbalsta arī publiskā un nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu īstenošanu. SIF lēmumus pieņem padome. Padomes sastāvā ir ārlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, kultūras ministrs, labklājības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, tieslietu ministrs, Valsts prezidenta pārstāvis, pa vienam pārstāvim no Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes, Zemgales plānošanas reģioniem un seši nevalstisko organizāciju pārstāvji.
SIF izpildinstitūcija ir sekretariāts.
No www.sif.gov.lv
NVO vēršas pie valsts augstākajām amatpersonām
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” informē, ka vakar nosūtījusi valsts augstākajām amatpersonām un politiķiem atklātu NVO viedokļa vēstuli par Sabiedrības integrācijas fonda pārvaldību, kas skar tādus jautājumus kā fonda konkurēšana ar nevalstiskajām organizācijām, necaurspīdīga pārvaldība, pārlieku liela birokrātija un autonomija, par ko ziņojis arī zvērinātu advokātu birojs “Cobalt”, un ko nevalstiskās organizācijas aicina beidzot risināt.
Vēstuli parakstījušas 22 biedrības un nodibinājumi: “Latvijas Pilsoniskā alianse”, “Sabiedrība par atklātību “Delna””, “Dia+Logs”, “Radošās Idejas”, “Jēkabpils NVO resursu centrs”, Latvijas Samariešu apvienība, Latvijas Radošo savienību padome, “Tarba”, “Ascendum”, “Bērnu brīvā laika centrs “Ligzdiņa””, “Centrs Marta”, Latvijas Kinoloģiskā federācija, “Apvienība I.K.P.”, Latvijas Tirgotāju asociācija, Latvijas Patērētāju tiesību aizgādniecības savienība, Latvijas Mazo, vidējo un amatniecības darba devēju konfederācija, Latvijas Ukraiņu savienība, Latvijas Jaunatnes padome, Latviešu identitātes atbalsta biedrība, “Sociālās inovācijas centrs”, Vidzemes kultūras un mākslas biedrība “Haritas”, “Centrs Dardadze”, “Patvērums “Drošā māja””.
Organizācijas vēstulē amatpersonām raksta: “Sabiedrības integrācijas fondam ir jābūt institūcijai, kas stiprina pilsonisko sabiedrību, bet šobrīd gluži pretēji – tā tiek vājināta ar pārlieku birokrātiju, valsts dibināta fonda konkurēšanu ar nevalstiskajām organizācijām un necaurspīdīgu pārvaldību.
Kā būtiskākie jautājumi, kurus nepieciešams steidzami risināt, ir:
novērst SIF pārlieku lielo autonomiju (neskatoties uz to, ka SIF likuma 2. panta trešajā daļā noteikts, ka SIF atrodas Ministru prezidenta institucionālā pārraudzībā, Ministru prezidentam nav nekādu iespēju ietekmēt tā darbību un pat atcelt prettiesiskus lēmumus);
izveidot ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu [..]; esošais mehānisms nav racionāls, ir resursu ietilpstošs process;
samazināt birokrātisko slogu projektu ieviesējiem [..];
novērst to, ka SIF konkurē ar nevalstiskajām organizācijām, atsevišķās funkcijās un paralēli veic uzraudzības procesu, kas ir pretrunā normatīvajiem aktiem;
veikt grozījumus SIF likumā ar mērķi uzlabot SIF fonda padomes efektivitāti un spēju uzraudzīt sekretariāta darbu;
veikt SIF funkcionālo auditu darbības mērķtiecīguma analīzei un efektivitātes uzlabošanai [..].
Nevalstiskās organizācijas lūdz risināt šīs problēmas pēc iespējas ātrāk, radot efektīvu un nevalstiskajam sektoram labvēlīgu institūciju finansējuma administrēšanā un papildu finansējuma piesaistē, kā tas sākotnēji un likumā tika paredzēts.”
