Piespiedu zemes nomu izbeigt traucē iedzīvotāji 0
Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts, kas paredz dzīvokļu īpašnieku tiesības atpirkt zemi zem viņu namiem un ko vakar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā pūlējās sagatavot otrajam lasījumam Saeimā, kārtējo reizi iestrēga pārrunās par zemes atpirkšanas procedūru.
Kāju priekšā aizliek iedzīvotāji
Deputātu kārtējam mēģinājumam pielikt punktu likumprojekta redakcijai otrajā lasījumā šoreiz kāju priekšā aizlika… dzīvokļu īpašnieki, kuri, kā šķiet, varētu būt visvairāk ieinteresēti izbeigt šo gadiem ilgušo piespiedu zemes nomas absurdu.
Komisijas sēdē dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības “Tauta pret zemes baroniem” pārstāvis Vladimirs Tkačenko pauda, ka
pašreizējā likumprojekta redakcija paredzot piespiedu zemes nomas vietā ieviest piespiedu zemes atpirkšanu.
Bet ar to viņš domājis nevis zemes īpašniekus, kuriem, šādu likumu pieņemot, zeme būtu jāpārdod dzīvokļu īpašniekiem, bet tos dzīvokļu īpašniekus, kuri, lemjot par zemes izpirkšanu, atteiktos no izpirkšanas naudas trūkuma vai citu iemeslu dēļ.
Tā kā likumprojekta redakcija paredz, ka par zemes atpirkšanu jāizlemj nama dzīvokļu īpašnieku vairākumam, mazākumā palikušie būtu spiesti pakļauties šim lēmumam. Viņaprāt, neesot pieļaujams, ka par zemes pirkšanu kāda dzīvokļa īpašnieka vietā izlemj viņa kaimiņš. Tāpēc viņš ierosina noteikt likumā, ka par zemes domājamās daļas pirkšanu atbilstoši sava dzīvokļa platībai izlemtu katrs dzīvokļa īpašnieks atsevišķi – līdzīgi, kā to pašlaik Rīgas pašvaldība piedāvā tiem iedzīvotājiem, kuru dzīvojamie nami uzcelti uz pašvaldībai piederošās zemes.
Saeimas deputāts un likumprojekta galvenais referents Viktors Valainis uzskata, ka šāds priekšlikums radītu vēl lielāku jucekli jau tā saspīlētajās zemes un dzīvokļu īpašnieku attiecībās. Viņaprāt, atbalstot šo priekšlikumu, piespiedu zemes noma nekad netiks izbeigta.
Biedrība: zemi jāizpērk valstij
Komisijas sēdē dzīvokļu īpašnieku pārstāvis Vladimirs Tkačenko mēģināja pārliecināt deputātus, ka
ar pašlaik gatavoto likumprojektu šo savulaik pieļauto aplamību deputāti mēģina izlabot uz iedzīvotāju rēķina.
Viņaprāt, aplamība jālabo valstij, kas to pieļāva. Atbildot viņam, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs atzina, ka šis likumprojekts neesot īstais atrisinājums šai gadiem ilgušajai problēmai. Bet, viņaprāt, labāk tāds nekā nekāds.
Saeimas Juridiskā biroja padomniece Daina Ose joprojām šaubās, vai darījumus ar zemi drīkst noslēgt tie iedzīvotāji, kuri nav ierakstījuši dzīvokļu īpašumus Zemesgrāmatā un kuri pašlaik ir tikai to tiesiskie valdītāji. To drīkst tikai Zemesgrāmatā reģistrētie īpašnieki. Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska atzīst, ka pašlaik aptuveni 14% dzīvokļu īpašnieku nav reģistrējuši savus īpašumus Zemesgrāmatā.
Tā kā nevienā likumā nav ierakstīts pienākums to darīt, visticamāk, Zemesgrāmatā nereģistrēto īpašumu skaits būtiski nepieaugs arī pēc šī likuma pieņemšanas.
Pašlaik komisijas gatavotajā likumprojektā gan paredzēts, ka zemes atpirkšanā varētu piedalīties arī tiesiskie valdītāji, kuri par tādiem ierakstīti Valsts zemes dienesta uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā.
Vakar komisijas sēdē deputāti sprieda, ko iesākt ar sabiedrisko iniciatīvu portālā “manabalss.lv” savāktajiem 11 114 iedzīvotāju parakstiem zem aicinājuma nodot zemi zem daudzdzīvokļu namiem tikai šo namu iedzīvotāju īpašumā. Pēc iniciatīvas pārstāves Marikas Tarasovas vēstulē rakstītā, zeme jāatpērk valstij, pēc tam nododot to namu iedzīvotāju īpašumā bez maksas vai pārdodot ar atvieglotiem noteikumiem. Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs ierosināja komisijas vārdā lūgt valdību atbildēt, vai valstij būtu naudas, par ko atpirkt zemi, un kā varētu atrisināt šo problēmu.
Ieilgušo pārrunu iznākumā deputāti spēja vienoties tikai par trešo daļu no 49 otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem, lielākoties nebūtiskiem likumprojekta teksta gramatiskiem labojumiem, pārējo atliekot līdz 2. oktobrim.
