Inta Vilcāne, AS “Lauku Avīze” bibliotekāre: Kopš agras bērnības man patīk rokdarbi. Adīt iemācījos, kad vēl negāju skolā. Man tik ļoti patika vērot, kā ada manas draudzenītes mamma, ka reiz sadūšojos un palūdzu, lai viņa mani iepazīstina ar adīšanas ābeci. Kad iemācījos uzmest valdziņus un adīt labiski, kreiliski, varēju stundām ilgi ņirbināt adāmadatas. Vēlāk iemācījos noadīt arī kaut ko nopietnāku, modeļus noskatot žurnālos “Burda”, “Verena” vai citos.

Lasītākie

Kokteilis

VIDEO. “Spļāviens latviešu dvēselēs!” Cilvēkus pamatīgi satracina “Spēlmaņu nakts” priekšnesums

“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru

7 lietas, kas notiek ar ķermeni, ja rītu sāc ar kafijas tasi tukšā dūšā

Lasīt citas ziņas

Man šķiet aizraujoši kombinēt krāsas, tāpēc priekšroku dodu daudzkrāsainiem adījumiem. Bet pats adīšanas process ir ļoti nomierinošs un relaksējošs. Ir tik patīkami just, kā dzijas pavediens slīd gar pirkstu galiem, bet adījums pieskaras rokām tik maigi kā kaķa ķepiņa!

Pēdējā laikā esmu pievērsusies knibucīšiem. Tagad no filca, mežģīnēm, lentītēm un pērlītēm gatavoju brošiņas. Tajās var izpausties radošums un fantāzija! Rotas tapšanas process mani saista vairāk nekā pati brošas nēsāšana.

• adīšana

Trīsdimensiju sienas efekts: kā izmantot dekoratīvos paneļus

Palodzes dārzniecībai – pērkam lejkannu!

Virtuves iekārtas krāsa: kādus likumus ņemt vērā, to izvēloties