Nomērdē reģionālo presi, trauksmi ceļ reģionālo laikrakstu redaktori 17
Ļoti iespējams, tuvākajos mēnešos varam piedzīvot vairāku Latvijas reģionālo preses izdevumu bankrotu, jo viņus no tirgus izspiež par nodokļu maksātāju naudu izdoti pašvaldību mediji. Par to trauksmi ceļ vairāk nekā desmit reģionālo laikrakstu redaktori, kuri vēstulē vērsušies pēc palīdzības pie valsts augstākajām amatpersonām.
“Teju ikvienā pašvaldībā tiek izdotas pašvaldību avīzes, veidotas mājaslapas, radio un televīzijas raidījumi. Tajos, maldinot sabiedrību, kā žurnālistikā tiek piedāvāti sabiedrisko attiecību un reklāmas produkti,” savā vēstulē amatpersonām norāda reģionālo laikrakstu redaktori. Viņi arī uzsver, ka šāda prakse grauj vienu no demokrātijas pamatiem – neatkarīgas žurnālistikas un mediju pastāvēšanu. Turklāt šajos izdevumos sastopama ne vien konkrētajā pašvaldībā valdošo politiķu slavināšana, bet tiek izvietota arī komerciāla rakstura informācija, tādējādi kropļojot arī reklāmas tirgu. Šādi pašvaldību izdevumi iznāk Rīgā, Talsos, Jūrmalā, Jelgavā, Ventspilī, Iecavā un citur.
“Daudzās no šīm pašvaldībām tiek likti arī dažādi šķēršļi žurnālistu darbam. Domes pārstāvji, tai skaitā sabiedrisko attiecību speciālisti, novilcina informācijas sniegšanu vai vispār atsakās to sniegt. Vēlas iegūt neatkarīgajos medijos bezmaksas reklāmas laukumus savām “pozitīvisma kampaņām”. Piemēram, Iecavas novadā deputāti konsekventi piekopj praksi nobalsot par slēgto sēdi, lai izraidītu žurnālistu no tās, kā arī tiek atņemti fotoaparāti, liedzot fotografēt pašvaldības pasākumus,” pašvaldību metodes Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu deputātiem raksturoja laikraksta “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” redaktore Ivonna Plaude. Viņa arī brīdināja, ka tieši pašvaldību piekoptās politikas dēļ daudzviet reģionālie mediji atrodas uz bankrota robežas.
Savukārt Latvijas Preses izdevēju asociācijas (un arī AS “Lauku Avīze”) valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis vērsa deputātu uzmanību uz to, ka arī nacionālajiem medijiem ir grūti cīnīties šādos negodīgas konkurences apstākļos. “Ja kaut ko iedod par velti, tad kāpēc pirkt. Šādi tiek grauts ekonomiskais pamats. Šeit iespējami divi risinājumi – vai nu jāaizliedz pašvaldībām izdot savus medijus, vai precīzi jānorāda, kādu informāciju pašvaldības drīkst sniegt iedzīvotājiem. Diez vai šādos izdevumos būtu jāpublicē televīzijas programma un tamlīdzīga informācija,” teica Kļavinskis.
Pašreiz spēkā esošie likumi vairāk esot pašvaldības pusē, kurām dota liela autonomija un pat uzlikts pienākums informēt iedzīvotājus. Tādēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sūtītās vēstules pašvaldības ignorē. Radās gan iespaids, ka VARAM ierēdņi vienkārši izvairās saiet ragos ar ietekmīgajiem pašvaldību vadītājiem. “Žurnālistu sniegtā informācija bieži vien ir nepilnīga, tādēļ pašvaldības redz nepieciešamību sniegt pilnu informāciju. Turklāt daudzviet reģionos situācija ir tāda, ka cilvēki nevar atļauties abonēt laikrakstus. Bez šiem pašvaldību izdotajiem materiāliem cilvēkiem nebūtu pieejama nekāda informācijas par novadā notiekošo, un tas būtu vēl sliktāk,” taisnojās VARAM pārstāvis Aivars Draudiņš. Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve, piebilstot, ka LPS jau sākusi pašvaldību izdevumu un reģionālās preses pārstāvju diskusijas.
Latvijas Žurnālistu asociācijas priekšsēdētāja Anda Rožukalne iebilda, ka pašvaldības var informēt savus vēlētājus arī citādi. “Par iedzīvotāju naudu tiek radīti politiķu reklamēšanas izdevumi. Tā ir antikonstitucionāla prakse,” uzskata mediju eksperte.
Gan Rožukalne, gan reģionālo mediju pārstāvji rosina likumu grozījumos noteikt, ka pašvaldībām nedrīkst piederēt mediji, precizēt terminu “informēt iedzīvotājus”, kā arī nodrošināt atbalstu žurnālistikai, izveidojot Valsts mediju fondu (pēc līdzīga parauga kā Kultūrkapitāla fonds dažādu kultūras pasākumu atbalstam).
Cilvēktiesību komisijas deputātu vairākums pauda satraukumu par reģionālo žurnālistu un ekspertu sniegto informāciju par reģionos notiekošo un piekrita, ka nepieciešamas likumu izmaiņas. Taču nekāds konkrēts lēmums netika pieņemts. Komisijas vadītāja Inese Laizāne vien aicināja deputātus iesaistīties LPS rīkotajās diskusijās un Kultūras ministrijas darbā pie mediju politikas pamatnostādņu izveides.
Viedokļi
Vairāki “LA” uzrunātie pašvaldību vadītāji atzina, ka pašvaldības izdod savus laikrakstus un nemaz nedomā šo praksi pārtraukt. Piemēram “Saskaņas” pārstāvja Aleksandra Bartaševiča vadītā Rēzeknes dome divreiz mēnesī izdod apjomīgu avīzi “Rēzeknes Vēstnesis” 14 000 tirāžā, latviešu un krievu valodā. “Tā mums būtībā ir vienīgā iespēja paziņot saviem iedzīvotājiem par to, kas notiek pašvaldībā. Īpaši tiem, kam nav ieraduma vai līdzekļu iegādāties avīzi un nav pieejas internetam,” teica Bartaševičs. Rēzeknes pašvaldības opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dubovskis (“Alternative”) gan kritizējis, ka šis izdevums faktiski ir valdošās koalīcijas reklamēšana par iedzīvotāju līdzekļiem un opozīcijas pārstāvjiem neesot cerību tajā iekļūt. Bartaševičs to komentēja šādi: “Laikrakstā rakstām par mūsu pašvaldības cilvēku sasniegumiem. Diemžēl Dubovskim nekādu ievērojamu sasniegumu pagaidām nav.”
Savukārt Tukuma novada pašvaldība reizi mēnesī izdod informatīvo izdevumu “Tukuma Laiks” 12 000 tirāžā. Kā skaidro novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans, šāds izdevums ieviests, jo normatīvie akti uzliek pašvaldībai par pienākumu informēt iedzīvotājus. “Tur rakstām par pieņemtajiem saistošajiem noteikumiem un citiem lēmumiem, par vietējiem pasākumiem. Iepriekšējā mēra Šulca kunga laikā, sākot šo izdevumu, mums bija saruna ar vietējā laikraksta pārstāvjiem un džentlmeniski vienojāmies, cik lielā mērā mēs strādājam, lai viens otram netraucētu. Mēs dodam informāciju, bet notikumu aprakstu un atspoguļošanu veic masu mediji,” teica Tukuma mērs.
Iecavas novada dome jau 20 gadu reizi nedēļā izdod laikrakstu “Iecavas Ziņas” ar tirāžu nedaudz virs 1200 eksemplāriem. Atšķirībā no daudzām citām pašvaldībām Iecava savu izdevumu atklāti sauc par laikrakstu, un to var abonēt pasta nodaļā. “Iecavas Ziņas” pieņem arī reklāmu un sludinājumus, bet galvenokārt laikrakstu finansē pašvaldība. Iecavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis (ZZS) kategoriski noraida Saeimā izskanējušās ziņas, ka pašvaldība liekot šķēršļus žurnālistu darbam: “Tās ir pilnīgas muļķības un nomelnošana. “Bauskas Dzīve” par mums raksta visu ko, bet mēs nekad neesam aizlieguši žurnālistiem nākt uz komitejas vai domes sēdēm, nekad neesam aizlieguši izmantot diktofonus, kameras vai citas ierīces. Viņiem vienkārši nepatīk konkurēt ar pašvaldības laikrakstu.” J. Pelsis arī neuzskata, ka pašvaldības finansēta laikraksta darbošanās mediju reklāmas tirgū būtu konkurences kropļošana.
Lūgti precizēt, cik pašvaldības budžetam izmaksā informatīvā izdevuma uzturēšana, visi aptaujātie galvaspilsētas mēri atrunājās, ka precīzu ciparu uzreiz nevarot nosaukt. Tomēr Saeimas komisijas sēdē izskanēja informācija, ka tie izmaksā kā minimums vairākus desmitus tūkstošu eiro, bet lielajās pilsētās summas varot sasniegt arī vairākus simtus tūkstošu eiro gadā, piemēram, Rīgā (ap 500 000), Jelgavā (ap 300 000), Ventspilī (ap 280 000). Tā visa ir nodokļu maksātāju nauda, tādēļ nevarētu teikt, ka iedzīvotājiem šie izdevumi būtu bez maksas.
