“Nomedī” 20 priekšnieku galvas 1
Pie ieejas misiņa plāksnīte “Amrop”, birojā pie sienas ar lieliem burtiem vēlreiz tas pats. Tomēr uzņēmuma ar šādu nosaukumu Latvijā nav. Vaicāju “Amrop” partnerim Viesturam Lieģim pēc skaidrojuma.
Viesturs Lieģis: “Amrop” ir globāls tīkls, struktūra līdzīga tāpat kā “Deloitte” vai “Ernst&Young”. Atšķirībā no franšīzes, kad tās īpašnieks ir viens un viņš to kā biezu grāmatu pārdod citiem, starptautiskā personāla “Amrop” īpašnieki ir visi tās partneri. Arī es. Juridiski Latvijā reģistrētais uzņēmums ir “Executive Search Baltics”, kurš startē ar “Amrop” zīmolu.
Jūs tirgojat priekšniekus?
Mēs meklējam risinājumus. Nav grūti atrast cilvēkus. Sarežģītākais ir saprast, kas ir klienta problēma un palīdzēt viņam izdomāt, kāda profila cilvēks viņam visvairāk vajadzīgs. Pirms gadiem astoņiem lielākā daļa klientu bija lielie starptautiskie uzņēmumi un, teiksim, “Colgate” vai “Procter&Gamble” bija līdzīgas prasības. Vadītāji derēja visiem vienādi labi, pamatā ar zināšanām pārdošanā un mārketingā. Tagad jau vajadzīgi unikāli vadītāju profili.
Mūslaikos tehniskās zināšanas, izpratne par jomu jau pēc noklusēšanas jābūt visiem kandidātiem. Sarunas vairāk ir par viņa personību, kultūru, vērtībām – kā viņš “ierakstās” uzņēmumā un cik viņš ir gatavs konkrētajiem izaicinājumiem.
Cik vadītājus šādi atrodat?
Viens partneris Latvijā gadā īsteno vidēji 20 – 25 projektus. Tas ir, vidēji divās nedēļās atrod vienu vadītāju. Ukrainā mums pērn otrajā pusgadā bija 14 projekti.
Kā Latvijā vadītājs mainījies šo gadu laikā?
Tā kā Latvijā ir mazs tirgus, daudzi procesi notiek ātrāk un redzamāk. 2005. gadā diezgan izteikti nodalījās starptautiskie uzņēmumi no vietējiem ar attiecīgām vadītāju pieredzēm, kas maz pārklājās. Tajā laikā starptautiskajiem uzņēmumiem jau bija strukturēts skats par to, kādam jābūt biznesam konkrētās jomās, ar precīziem mērķiem un amata aprakstiem. No rīta ejot uz darbu šādos uzņēmumos, katrs precīzi zināja, kas jādara un kas jāsasniedz. Cilvēki bija skrūvītes šais lielajos uzņēmumos.
Savukārt vietējos uzņēmumos vadītāji ir tie cilvēki, kas tos bija dibinājuši – īpašnieki. Uzņēmumi bija izveidoti pēc viņu saprašanas. Tie, kas bija izauguši lieli, protams, tika vadīti ar labu intuīciju un tirgus sajūtu. Darba organizācija tika veidota, balstoties ne tik daudz uz grāmatu gudrībām, cik uz intuīciju. Arī tie cilvēki, kas pulcējās ap viņiem, ļoti neformāli bez amata apraksta sajuta, kas jādara.
Tagad šie īpašnieki, kārtīgi nostrādājušies divdesmit gadus, ir gados un domā par paaudžu maiņu. Ja viņš ir bijis piramīdas augšpusē un līdz šim vienpersoniski pieņēmis visus lēmumus, kādā brīdī īpašnieks kļūst par sava uzņēmuma izaugsmes ierobežojumu. Nu viņi ir spiesti domāt par to, ko sauc par korporatīvo pārvaldību. Viņi pārstrukturē uzņēmumus, aiziet no valdes un izveido padomi, no kuras uzrauga savu īpašumu. Un grib atstāt par vadītāju labāko iespējamo variantu.
Otra tendence, kas novērojama starptautiskajos uzņēmumos: viņi konstatējuši, ka turbulentajā pasaulē līdzšinējā vadības struktūra ir neelastīga un decentralizē savus uzņēmumus. Piemēram, “Procter&Gamble” Baltijā strādāja 160 darbinieki, bet tagad – kādi pieci. Operācijas – loģistika, pārdošana, mārketings – atdotas partneriem, jo vietējais uzņēmums “Sanitex” spēj noreaģēt daudz ātrāk un efektīvāk. Ar “Luminor” banku ir līdzīgi, kur “Nordea” un “DnB” Baltijas filiāles pēc apvienošanās veidos neatkarīgu banku.
Šīs abas pasaules dreifē viena otrai pretī – vietējā strukturējas un sakārtojas, starptautiskā decentralizējas.
Katram konsultantam uz galda stāv Latvijas uzņēmumu TOP 500. Augšgalā redzam veco struktūru, vecās industrijas. Redzam, ka no apakšas aug pavisam jauni uzņēmumi, kas galīgi neatbilst vecajai struktūrai. Aug tādi uzņēmumi, kas neiezīmējas nevienā industrijas rāmī. Piemēram, ātro kredītu firmas, kaut var diskutēt par to ētisko pusi. Balstoties uz jaunajām tehnoloģijām, viņi sniedz finanšu pakalpojumus. Tādu rodas arvien vairāk un vairāk. Un lielu mērogu sasniedz ar mazu pakalpojumu, ko var piedāvāt visai pasaulei. Tādi izaugs no apakšas un saēdīs veco struktūru.
