Nomākts garastāvoklis vai depresija. Kā atpazīt un ārstēt 0
Ir aplami domāt, ka depresiju var pamanīt acumirklī. “Kā tad nu ne,” kāds var iebilst, “depresīvs cilvēks taču būs nomākts un skumjš.” Tik vienkārši nebūs vis. Ne velti depresiju mēdz dēvēt par maskēšanās meistari, jo tā var slēpties arī aiz smaidiem, smiekliem un hiperaktivitātes. Depresijas daudzveidīgo dabu, iespējas pamanīt un atbilstoši ārstēt raksturo internās medicīnas ārste, “Veselības centru apvienības” dienas stacionāra “Aura Premium” vadītāja Inga Orleāne un “Mēness aptiekas” sertificētā farmaceite Juta Namsone.
Depresija met ēnu daudzām dzīvēm, piezogas klusi, bieži pat nemanot, līdz tās svars kļūst nepanesams. Neskatoties uz izplatību, stigmatizācija un aizspriedumi kavē jēgpilnas diskusijas par depresijas realitāti, daudziem liekot cīnīties izolēti. Vidēji attīstītajās valstīs depresija kādā dzīves posmā skar aptuveni 18% iedzīvotāju – arī Latvija nav izņēmums. Biežāk depresija tiek diagnosticēta sievietēm, bet tas nenozīmē, ka vīrieši to nepiedzīvo.
“Vīrieši var retāk atpazīt savas jūtas, runāt par tām un meklēt palīdzību, tādējādi radot lielāku risku, ka viņu depresijas simptomi netiks diagnosticēti un/vai pietiekami ārstēti,” situāciju raksturo sertificētā farmaceite Juta Namsone.
Simptomu spektrs
Kā izpaužas depresija? Lūk, pazīmju kopums, kas nosaka depresijas klātesamību!
- Izmaiņas miega modeļos (vai nu tiek gulēts pārāk daudz, vai gluži pretēji – bezmiegs un tam līdzīgi miega traucējumi).
- Intereses zudums par lietām, kas kādreiz patikušas.
- Vainas vai nevērtības sajūta.
- Pastāvīgs nogurums vai enerģijas zudums.
- Grūtības koncentrēties vai pieņemt lēmumus.
- Apetītes (un/vai svara) izmaiņas.
- Kustību/kustīguma izmaiņas (nemierīgums, vai palēninājums).
- Domas par nāvi vai pašnāvību.
“Lai diagnosticētu smagus depresīvus traucējumus, ir jāpiedzīvo vairāki – vismaz pieci no šiem simptomiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka vienam no tiem vajadzētu būt prieka zudumam, turklāt svarīgi, ka šie simptomi ilgst vismaz pāris nedēļas un sāk būtiski ietekmēt ikdienas dzīvi, piemēram, darbu vai personiskās attiecības,” paskaidro Inga Orleāne.
Kā atšķirt skumjas no depresijas
Farmaceite aicina pievērst uzmanību savām un tuvinieku garastāvokļa izmaiņām: “Bieži vien depresijas skartais cilvēks pats var nepamanīt slimības piezagšanos. Taču vienlaikus sabēdāšanos arī nevajag pārvērtēt, jo ir pilnīgi normāli laiku pa laikam ļauties skumjām vai justies nomāktam, it īpaši stresa pilnu dzīves notikumu laikā. Šīs īslaicīgās garastāvokļa izmaiņas ir daļa no cilvēka būtības.”
Ārste uzsver: “Klīniskā depresija vai smagi depresīvi traucējumi ir kas atšķirīgs un šis atšķirīgums ir saistīts ar stāvokļa ieilgšanu un bezcerības izjūtu praktiski katru dienu, ik stundu, ik dzīves minūti. Taču, lai pilnībā diagnosticētu depresiju, ir nepieciešama klīniska intervija ar psihiskās veselības speciālistu.”
Depresija – daudzveide
Tieši tās daudzveidības dēļ depresija ir tik grūti atpazīstama.
“Viena no zināmākajām formām ir tā saucamā pēcdzemdību depresija jeb smagi depresīvi traucējumi, kas sākas pēcdzemdību periodā. Lai gan par šo stāvokli ir daudz runāts, tas joprojām ir slikti atpazīts un pat noliegts, jo bērna nākšanu pasaulē gribas saistīt ar prieku un cerībām, nevis slimību un sabrukumu.
Ir arī smagas depresijas traucējumi ar sezonālu raksturu, ko mēdz dēvēt par sezonālu depresiju vai sezonāliem afektīviem traucējumiem. Jau pats nosaukums sniedz norādi, ka šādi traucējumi rodas noteiktā gadalaikā, un ir pierasts domāt, kas tas biežāk ir rudens vai ziemas mēnešos, kad mazāk saules gaismas. Tomēr dati liecina, ka mēdz būt arī pretēji, un tad nozīmīgs ir tieši gaismas pārsātinājums.
Depresija var rasties arī kā simptoms citiem stāvokļiem, piemēram, trauksmes, bipolāriem, pēctraumatiskā stresa vai šizoafektīviem traucējumiem.
Retāk apspriesti ir tādi stāvokļi kā, piemēram, premenstruālie disforijas traucējumi, kas saistīti ar nomāktu garastāvokli, īgnumu, nemieru. Arī garastāvokļa regulēšanas traucējumus var likt vienā grozā ar depresiju,” norāda Inga Orleāne.
Lai izvairītos, jāzina izraisītājs
Tieši tāpat kā diagnostika un ārstēšana, arī izvairīšanās no depresijas ir ārkārtīgi sarežģīta tās netveramības dēļ, jo smagi depresijas traucējumi parasti ir bioloģisku, psiholoģisku un sociālo faktoru kombinācija. Lūk, tikai daži no izplatītākajiem depresijas riska faktoriem!
- Traumatisks notikums vai hronisks stress.
- Smaga bērnības pieredze (vardarbība, nolaidība, šķirtība no ģimenes, nabadzība u.c.).
- Depresija ģimenes anamnēzē.
- Neveselīgs uzturs vai veselīga uztura trūkums.
- Hroniska slimība.
- Dažas ārstēšanas metodes/medikamenti.
- Atkarību izraisošu vielu lietošana.
- Ilgstošas bēdas vai zaudējumi.
- Hroniskas sāpes.
- Miega traucējumi vai dzīvesveids, kas ietekmē miega modeļus.
“Kā redzams, ir gadījumi, kad farmaceita padoms vai palīdzība var noderēt,” uzsver Juta Namsone. “Daži ikdienā lietojamie medikamenti var izraisīt depresiju un trauksmi vai uzbudinājumu, tomēr jāsaprot, ka jebkura blakusparādība, kas minēta zāļu lietošanas instrukcijā, var arī neizpausties. Turklāt jāņem vērā, cik bieži tās sastopamas. Reti minētās blakusparādības izraisa: protona sūkņa inhibitori – omeprazols un esomeprazols; montelukasts – astmas ārstēšanas papildterapijas līdzeklis; pretalerģijas līdzeklis cetirizīns; metoprolols, ko lieto asinsspiediena samazināšanai; nesteroīdais pretiekaisuma līdzeklis ibuprofēns; spēcīgs pretsāpju līdzeklis – tramadols (blakne izpaužas medikamenta atcelšanas gadījumā). Bieži depresija kā blakusparādība izpaužas, piemēram, šādām zālēm: miega līdzeklim zolpidemam; alprazolāmam, ko lieto īstermiņa trauksmes mazināšanai; kombinētajai hormonālajai kontracepcijai (piemēram, gestodenols/ etinilestradiols).”
Farmaceite arī uzsver līdzestības lomu zāļu lietošanā un apliecina, ka farmaceits var sniegt vērtīgus padomus, kā pareizi lietot zāles polifarmācijas gadījumā, kad izrakstīti un terapijā nepieciešami pieci un pat vairāk medikamenti.
Lai nepieļautu miega traucējumus, kas var būt depresijas riska faktors, farmaceite atgādina pa miega higiēnas ievērošanu, taču, ja bezmiegs moka ilgu laiku, iesaka konsultēties ar miega speciālistu. “Aptiekā ir pieejami preparāti uz ārstniecisko augu bāzes, kas var atvieglot iemigšanu, mazināt trauksmi un sniegt nomierinošu efektu, piemēram, melisas, māteres, apiņa, baldriāna, pasifloras kombinācijas dažādās formās. Var mēģināt lietot miega hormonu – melatonīnu.”
Vai iedzimtība ir nolemtība?
Lai arī ģenētika var ietekmēt risku saslimt ar depresiju, līdzīgi kā daudzām citām kaitēm, tas nebūt nav pašsaprotami un neizbēgami. To zinot, var saīsināt diagnostikas gaitu un pat ietekmēt ārstēšanu. “Ja jūsu ģimenes anamnēzē ir depresija, īpaši tuviem radiniekiem, piemēram, vecākiem, brāļiem un māsām vai bērniem, šī ģenētiskā saikne var sniegt norādes, ka ārstēšana vai zāles, kas darbojās ģimenes loceklim, var būt efektīvas arī jums,” stāsta farmaceite un piekodina, ka medikamenti jālieto tikai un vienīgi pēc ārsta ieteikuma un šim ģenētiskajam faktoram nozīme var būt tikai kā prognozēšanas rīkam. “Ir svarīgi izstāstīt ārstam savu ģimenes vēsturi, jo tas var palīdzēt veidot ārstēšanas plānu. To allaž mudinām aptiekas apmeklētājiem, jo sevišķi tiem, kam izrakstītas zāles tik sarežģītas slimības kā depresija ārstēšanai,” saka farmaceite.
Noteikti jāārstējas!
Lai arī daudziem pacientiem depresijas pārvaldīšanā pietiek ar psihoterapiju, tikpat bieži būs vajadzīgas zāles vai arī ārsts var ieteikt apvienot psihoterapiju ar medikamentozo terapiju – antidepresantiem.
“Antidepresanti darbojas, paaugstinot noteiktu neirotransmiteru līmeni organismā, piemēram, serotonīnu, dopamīnu, norepinefrīnu vai glutamātu. Tas notiek, izmantojot dažādus mehānismus, atkarībā no konkrēto zāļu izvēles,” skaidro ārste. Farmaceite piebilst: “Ir reizes, kad, sniedzot recepti, pacienti ir ārkārtīgi nobijušies, jo psihisko problēmu ārstēšana ir stigmatizēta. Iedrošināšana patiešām prasa lielu iesaisti, taču, kad zāļu lietošana uzsākta, dažkārt jau pēc divām nedēļām pacients var pamanīt garastāvokļa uzlabošanos. Tiesa, citkārt gan līdz pilnīgai iedarbībai var paiet aptuveni astoņas nedēļas.”
Vai tas būs uz mūžu?
Depresija nav zīmogs uz visu atlikušo mūžu, taču jāapzinās, ka pati no sevis depresija nepāriet. Jo savlaicīgāk tā ir atpazīta, diagnosticēta un ārstēta, jo vieglāka ir terapijas norise un ātrāk iespējams sasniegt uzlabojumus. Pacienti terapiju pārtraukt vai neievērot var arī sliktas atmiņas, trauksmes, zemas motivācijas vai nepietiekamas izpratnes, atbalsta trūkuma dēļ, kā arī tādēļ, ka pacientam nav izskaidrota tās nepieciešamība.
“Antidepresanti ne vienmēr ir nepieciešami ilgstošai ārstēšanai visu mūžu, tomēr ir arī tādi gadījumi. Tad depresija jāuztver tieši tāpat kā jebkura hroniska slimība, piemēram, hipertensija vai diabēts. Bet arī tad, ja tas ir bijis viens gadījums, pēc depresijas epizodes izzušanas parasti ir ieteicams turpināt zāļu lietošanu vismaz sešus mēnešus. Pēc šī perioda to var pakāpeniski pārtraukt,” saka ārste.
Kāpēc tas jādara pakāpeniski? Farmaceite skaidro: “Lai gan antidepresantu pārtraukšana nav bīstama, pēkšņums var izraisīt abstinences simptomus vai blakusparādības. Piemēram, tie var būt nelieli reiboņa uzplaiksnījumi, kas parādās vairākas reizes dienā un var pamatīgi izbiedēt, ja pacients par to nav brīdināts. Cilvēks var zaudēt līdzsvaru un traumēties. Tāpēc pareizāk un arī komfortablāk, ja tas vajadzīgs, ir devu pakāpeniski samazināt. Medikamentu devas samazināšana ir labs veids, kā pārtraukšanas process tiek pārvaldīts droši. Jāņem arī vērā, ka antidepresantiem, tāpat kā visām zālēm, ir blakusparādības un tie mijiedarbojas ar citām zālēm vai uztura bagātinātājiem.”
Veselīgam dzīvesveidam vienmēr ir nozīme!
Dzīvesveida faktoriem, piemēram, diētai un fiziskajām aktivitātēm, ir milzīga nozīme mentālās veselības uzturēšanā. Tā ir profilakse un vienlaikus arī atbalsta līdzeklis ārstēšanai – ar to depresija neatšķiras no citām slimībām. Sabalansēts un svaigs, augļiem, dārzeņiem un pilngraudu produktiem bagāts uzturs var palīdzēt samazināt depresijas risku un pat veicināt atveseļošanos pacientiem, kas jau cīnās ar to. Pierādīts, ka lielais svars un jo sevišķi aptaukošanās ir riska faktors, tādēļ svara kontrole noteikti ir būtiska, un uztura speciālista konsultācija noteikti var būt palīdzīga.
Fiziskas aktivitātes stimulē serotonīna un dopamīna sintēzi organisma, savukārt mazkustīgs dzīvesveids var būt depresiju provocējošs faktors. Ir dati, kas uzrāda vingrošanas un sporta ietekmi kā svarīgu aspektu ne tikai depresijas novēršanā, bet arī vieglāku gadījumu ārstēšanā, protams, ja cilvēks fiziskās aktivitātes spēj veikt.
