“Nomaksāt visus nodokļus – utopija”. “LA” uzņēmēju aptauja 6
Kaspars Brunovskis, kooperatīva “Baltijas dārzeņi” valdes priekšsēdētājs: “Uzskatu, ka dārzeņu nozarē ēnu ekonomika ir samazinājusies no 75 līdz 70%. Tik liels šis apjoms ir gan importa, gan vietējās produkcijas dēļ, kas nekur netiek uzskaitīta un nekur neuzrādās. Lai mazinātu ēnu sektoru, dārzeņiem un citai svaigajai produkcijai jāpiemēro 5% PVN un tas jādara steidzami. Beidzot arī ierēdniecībai jāsāk strādāt.”
Vladimirs Barskovs, “Bauskas alus” valdes priekšsēdētājs: “Šaubos, vai ēnu ekonomika būtu samazinājusies. Paskatieties, kas notiek Rīgas Centrāltirgū un citos tirgos, kur joprojām piedāvā spirtu un cigaretes. Joprojām ir cilvēki, kurus interesē, lai ēnu ekonomika pastāvētu. Lielākoties tās ir akcizētās preces, kas figurē kā ēnu ekonomikas sastāvdaļa. Es skeptiski skatos uz šo cīņu, kas notiek uz papīra. Ko darīt? Es nezinu atbildi. Tas būtu jājautā Valsts prezidentam un valdības vadītājam. Aktīvāk būtu jāstrādā tiesībsargājošajām institūcijām, bet gadījums, kad izmeklēšanas laikā pazūd vesela cigarešu ražošanas līnija, jau par kaut ko liecina.”
Aija Balode, SIA “Stalbes Agro” valdes priekšsēdētāja: “Ēnu ekonomika nav samazinājusies, jo tad nodokļu iekasēšanā būtu labāki rezultāti. Bet Valsts ieņēmumu dienests (VID) viens arī nav karotājs, ēnu ekonomikas mazināšanā būtu jāiesaistās pašvaldībām, kas zina savus nodokļu maksātājus un to, cik nodokļos maksā mazie un vidējie uzņēmumi. Latvijas Pašvaldību savienībai vajag domāt, ka palīdzēt VID risināt šo jautājumu. Runājot par piena nozari, tiem piena ražotājiem, kam ir algots darbaspēks un kas ir SIA statusā, tiem nav nekādu iespēju izņemt naudu un kādam maksāt bez nodokļiem.”
Andris Bite, SIA “Karavela” līdzīpašnieks: “Kopumā ēnu ekonomika ir samazinājusies. Lai kā tagad lamā VID, dienests tomēr strādā, lai ieviestu kārtību un situāciju uzlabotu. Domāju, ka ēnu ekonomika ir samazinājusies meža nozarē, metālapstrādē, graudu un pārtikas nozarē. Tomēr ir jomas, kur darbs vēl priekšā, piemēram, auto tirgus. Šis jautājums gan jāsadala divās daļās – viena ir PVN karuseļu shēmas, lai iedzīvotos, otra – pelēkā zona ar darbaspēka nodokļiem. Te jāsaka, ka darbaspēka nodokļi ir nepanesami liels slogs, no kā cilvēki spiesti izvairīties, lai izdzīvotu. Šobrīd ir utopija uzskatīt, ka Latvijā var nomaksāt visus nodokļus.”
Genādijs Kļepikovs, Latvijas Alkohola nozares asociācijas vadītājs: “Redzam, ka situācija uzlabojas, jo aktīvāk notiek cīņa pret aplokšņu algām. Taču alkohola nozarē pozitīvas pārmaiņas neredzam, jo nav noregulēta likumdošana, lai tiesībsargājošās institūcijas slēgtu nelegālās alkohola tirdzniecības vietas. Šobrīd tiesībsargiem rokas ir sasietas, bet viņiem jādod lielākas iespējas klapēt ciet tā sauktās točkas jau pirmajā reizē, nevis desmitajā, kā tas notiek tagad. Vēl jāatceras – ja tiks celti nodokļi, būs lielāka interese par ēnu ekonomiku.”
Aigars Balodis, “Puratos Latvia” ģenerāldirektors: “Mēs varam vien valdību aicināt radīt prognozējamu likumdošanu, kas attiecas uz darbaspēka nodokļiem. Valsts ir domāta uzņēmējiem, nevis otrādi. Mēs dzīvojam valstī, kur nodokļus var mainīt katru gadu, bet tas neveicina biznesa vidi. Tā ir tuvredzīga politika, ja valsts redz vienīgo iespēju, kā iekasēt nodokļus – tos palielinot. Tāpēc nav ko brīnīties, ka Igaunija un Lietuva uzņēmējdarbībai šobrīd ir izdevīgākas valstis nekā Latvija.”
Laila Vārtukapteine, SIA “ELVI Latvija” komercdirektore: “Lai izskaustu ēnu ekonomiku, ir jāizvērtē nodokļu samērība – slogs, kas uzlikts uzņēmējam, jo nekorekti veidota nodokļu politika veicina uzņēmēju iesaistīšanos ēnu ekonomikā. Tomēr būtiski ir celt arī kopējo sabiedrības labklājības līmeni, jo naudas trūkuma apstākļos iedzīvotāji iecietīgi izturas pret nodokļu nemaksāšanu. Pozitīvi vērtējams ir ierosinājums atteikties no akcīzes nodokļa kafijai, jo tas var veicināt produkta cenas samazināšanu.”
UZZIŅA
* Pagājušajā gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā samazinājies par 2,2% – līdz 21,3% no IKP, turpretī Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomikas apjoms ir audzis.
* Latvijā lielāko ēnu ekonomikas daļu – 44,4% – veido neuzrādītie ienākumi, 34,9% – aplokšņu algas, bet 20,7% – neuzrādītie darbinieki.
* Uzņēmēji ēnu ekonomikas mazināšanai iesaka atteikties no akcīzes kafijai, ieviest taksometru nodokli, izskaust pirātismu un ieviest “čeku loteriju”.
Avots: SSE Riga, LTRK, LDDK, BASE
