Nollendorfs: Apturot Okupācijas muzeja rekonstrukciju, tas var “izčākstēt” 7
Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta – “Nākotnes nama” – apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu “izčākstēt”, nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.
Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret “Nākotnes nama” būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.
Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.
Nozīmīgi, pēc Nollendorfa teiktā, ir arī tas, ka ziedotāji ir saziedojuši aptuveni 1,5 miljonus eiro konkrētam mērķim – “Nākotnes nama” projektam –, tāpēc muzeja biedrība ir atbildīga, lai ziedojumi tiktu izmantoti tam paredzētajam mērķim. Pusmiljons no šiem ziedojumiem jau esot izmantots, gatavojot ekspozīciju, kas tiks izvietota jaunajā ēkā. Ziedotāju aktivitāte turpinoties.
Kā skaidroja Nollendorfs, muzeja telpu piemērotība krājuma glabāšanai un darbam visu laiku tikusi balstīta tajā, ka “Nākotnes nams” taps. Bez tā muzeja biedrības vadītājs nav pārliecināts par to, ka muzejs iegūs valsts akreditāciju, kas nodrošina arī valsts finansējumu. Ja projektu apstādina, tad Okupācijas muzeja biedrībai nav skaidrs, kur paliek tiesiskas valsts principi, ka valdības pieņemti lēmumi ir un paliek spēkā.
“”Nākotnes nama” projektam ir bijuši dažādi termiņi, bet neviens tos nekad nav atcēlis. Mēs esam tam gatavojušies, gan pieņemot un apmācot jaunus darbiniekus, gan izdodot līdzekļus izstādei. Esam arī morāli paļāvušies, ka muzejs ir vajadzīgs. Apturot projektu, jūs to visu pārtraucat. Tas būtu vēl daudzu gadu jautājums, lai tā vietā taptu kas jauns,” stāstīja Nollendorfs.
Viņš salīdzināja muzeja darbu ar ģimenes dzīvi, kurā rodas vajadzība pēc plašākām telpām. “Iedomājieties, ka jums tiek piedāvāts vai nu visiem saspiesties mazajās telpās, meklēt jaunas mājas vai dzīvot dažādās ēkās,” uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības vadītājs.
Eiropas Parlamenta deputāte un Okupācijas muzeja biedrības biedre Sandra Kalniete (V) uzsvēra, ka muzeja rekonstrukcijas projekta apturēšana tā pēdējā stadijā ir neētiska. “Man ir prieks, ka daudzi izcili latviešu arhitekti šo vēstuli nav parakstījuši, jo viņiem svarīga ir ētika. Cerams, ka Latvijas valdība būs pietiekami pragmatiska un projektu neapturēs,” norādīja Kalniete. Viņa arī uzsvēra Okupācijas muzeja lielo lomu informēšanā par komunisma noziegumiem.
Kalniete arī atzīmēja, ka arhitektu vēstulē piedāvātā Okupācijas muzeja pārcelšanās uz Stūra māju nav pamatota, jo būtu vajadzīgi vēl desmit līdz 15 gadi, līdz ēka būtu piemērota muzeja darbam. Stūra māja, pēc muzeja biedrības pārstāvju domām, atspoguļo tikai vienu okupāciju, darot to ļoti spēcīgi, tādējādi pilnībā nevarētu atspoguļot, piemēram, nacistu noziegumus.
Savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) speciālo uzdevumu vēstnieks Kārlis Eihenbaums norādīja, ka ĀM aicina turēties pie valdības lēmumiem un iet uz priekšu Okupācijas muzeja ēkas atjaunošanā. Latvijas tēlam ir būtiski, ka oficiālie Latvijas viesi var apmeklēt Okupācijas muzeju, izzināt un arī emocionāli saprast Latvijas vēsturi, jo tad mainās viņu attieksme pret Latviju, stāstīja Eihenbaums, norādot, ka nozīmīgi ir arī tas, lai muzejs atrastos Strēlnieku laukumā – uz “tūrisma takas”.
Tikmēr Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdis Jānis Kukainis uzsvēra atbildību ziedotāju priekšā, kuri atvēlējuši savus līdzekļus “Nākotnes nama” projektam, norādot, ka tos nevar novirzīt kaut kam citam. Pēc viņa teiktā, ziedojumus nāktos atdot. Viņš stāstīja, ka jūtas apvienojies un dusmīgs par izveidojušos situāciju, paužot arī neizpratni par to, kā arhitekte Zaiga Gaile, kura ir privātpersona, var iet uz Rīgas būvvaldi, skatīt projektu un “smādēt” to. Viņaprāt, tas ir absurdi. “Man to ir grūti pieņemt. Tas ir interešu konflikts. Cerams, ka veselais saprāts uzvarēs,” norādīja Kukainis.
Pēc Okupācijas muzeja biedrības pārstāvju teiktā, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) ir atbildējusi uz biedrības vēstuli un kopā ar kultūras ministri Daci Melbārdi (VL-TB/LNNK) dosies uz Okupācijas muzeju, lai pārrunātu radušos situāciju. Tikšanās paredzēta 12. jūnijā. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) uz muzeja biedrības pirmo vēstuli nav atbildējis, tāpēc viņam nosūtīta vēl viena vēstule ar aicinājumu atbalstīt muzeja ēkas rekonstrukcijas projektu.
Jau ziņots, ka 20 Latvijas arhitekti, tostarp tādi atzīti arhitekti kā Zaiga Gaile, Andis Sīlis, Uldis Lukševics un citi, iebilst pret Gunāra Birkerta piedāvātās piebūves – “Nākotnes nama” – būvniecību pie Okupācijas muzeja Strēlnieku laukumā, norādot, ka bijusī Sarkano strēlnieku muzeja ēka atstājama kā modernisma arhitektūras piemineklis, bet Okupācijas muzeja pārbūvei domātie līdzekļi jānovirza Stūra mājai.
“Nākotnes nama” projekts saskaņots ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju un patlaban atrodas Rīgas būvvaldē, kā arī notiek sarunas par tehniskā projekta izstrādi. Projektā valsts ieguldījusi jau vairāk nekā 400 000 eiro.
