“Nolikto atslēgu” principu ievieš kā izvēles iespēju 3
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus vairākos likumos, kas paredz “nolikto atslēgu” principu ieviest kā izvēles iespēju hipotekārā kredīta ņēmējam. Izmaiņas likumos stāsies spēkā no 1.marta.
Saeima šodien pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kuri paredz no likuma svītrot normu par “nolikto atslēgu” principu, kas nozīmē, ka šī principa piemērošanai nebūs nepieciešams maksātnespējas process.
Tāpat likums paredz izmaiņas saistībā ar fiziskās personas saistību dzēšanas plānu gadījumos, kad kreditoru prasījumu segšanai tiek novirzīti parādnieka līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas. Likumprojektā noteikti atšķirīgi saistību dzēšanas plāna termiņi gadījumos, kad kopējo atlikušo saistību apjoms nepārsniedz 30 000 eiro, kad tas ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro un kad tas pārsniedz 150 000 eiro. Šie termiņi attiecīgi ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, divi gadi un trīs gadi.
Likumā arī noteiktas izmaiņas attiecībā uz normu par parādnieka atbrīvošanu no saistībām. Tajā cita starpā minētas saistības, kas netiek dzēstas pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas. Grozījumi paredz noteikt, ka nenoilgst tādas saistības kā prasījumi par uzturlīdzekļu samaksu, prasījumi no neatļautas darbības un prasījumi par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem, kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.
Tāpat Saeima pieņēma izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, paredzot, ka bankām jāpiedāvā klientam vairāki iespējami līgumi, tostarp viens, kas paredzētu “nolikto atslēgu” principu. Likuma grozījumi nosaka, ka kredīta devējam pēc pieprasījuma saņemšanas no patērētāja ir pienākums piedāvāt viņa izvēlei vismaz divus atšķirīgus kredīta līguma piedāvājumus, no kuriem viens paredz, ka nekustamais īpašums, kura iegādei ņemts kredīts, kalpo par pietiekamu nodrošinājumu tam, lai saistības pret kredīta devēju varētu tikt dzēstas pilnā apjomā.
Saistītie grozījumus veikti arī likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli un likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli.
Grozījumus Maksātnespējas likumā atbalstīja vien 47 koalīcijas deputāti, pret bija 27 opozīcijas pārstāvji, savukārt trīs deputāti – Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK), Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK), Inguna Rībena (VL-TB/LNNK) un Gunārs Kūtris (NSL) balsojumā atturējās. Balsojumā nepiedalījās seši deputāti, tostarp Jānis Upenieks (V).
Līdzīgi bija ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā – tos atbalstīja 55 deputāti, pret bija 23 parlamentārieši, bet Kiršteins, Naudiņš un Rībena atturējās. Balsojumā nepiedalījās pieci parlamentārieši, tajā skaitā Upenieks. Par likuma grozījumiem balsoja koalīcijas pārstāvji, kā arī Latvijas Reģionu apvienības un “No sirds Latvijai” deputāti, bet pret bija “Saskaņa”. Atbalsts izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli un likumā par uzņēmuma nodokli bija vienotāks – tās atbalstīja attiecīgi 77 un 85 deputāti.
Opozīcijā esošās “Saskaņas” deputāti kritizēja šos likumprojektus. Deputāts Andrejs Elksniņš (S) debatēs norādīja, ka “nolikto atslēgu” princips kā izvēles iespēja nedarbosies. “Tā ir absolūta fikcija, saskaņā ar kuru regulējums nedarbosies,” pauda politiķis.
Arī viņa partijas biedrs Ivars Zariņš pauda līdzīgu viedokli. Deputāts salīdzināja situāciju ar autotirgotājiem, kuriem vienlaikus ar vienas markas automašīnu izvēles iespēju nodrošināšanai liktu piedāvāt arī citu. “Un ko šādā situācijā izdarīs šis pakalpojuma sniedzējs? Viņš vienkārši izdarīs šo izvēli tādu, lai jebkurš daudzmaz saprātīgs klients izvēlētos to, kas ir vajadzīgs šim pakalpojuma sniedzējam,” teica Zariņš.
Šos likumu grozījumus izskatīšanai parlamentā iesniedza koalīcijas partiju pārstāvji – Solvita Āboltiņa (V), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Kārlis Šadurskis (V), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), kā arī Edgars Putra (ZZS).
Likumu izmaiņu anotācijās to autori uzsver – finanšu pakalpojumu sniegšanas nozare ir būtiska tirgus ekonomikas funkcionēšanai. Paredzot “nolikto atslēgu” principa piemērošanu maksātnespējas procesā, kredīta devējam palielināsies risks kredītu izsniegšanā un rezultātā samazināsies kredītu pieejamība mājsaimniecībām. Neatbalstot šos grozījumus, būs ievērojams hipotekārās kreditēšanas samazinājums un procentu likmju kāpums, uzskata izmaiņu autori.
Šie likumu grozījumi tika izstrādāti, ņemot vērā Latvijas Bankas priekšlikumus.
Jau ziņots, ka Saeimas iepriekš pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā nosaka no šā gada 1.marta ieviest “nolikto atslēgu” principu. Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus.
