Noliedz Māra Oltes pārmetumus par “zivju nāves nometnēm” pie prezidenta pils 8
Valsts Vides dienests un zvejnieki, kas zvejo iepretim Valsts Prezidenta pilij, piektdien noliedza pazīstamā dabas drauga Māra Oltes bažas par Daugavā iesalušajiem zvejas rīkiem, kas radītu apdraudējumu zivīm.
Dabas draugs Māris Olte ceturtdien sociālajā tīklā Twitter vēstīja: “Zem katra iesalušā karoga Rīgas centrā ir zvejas rīki! Zivīm tās Nāves nometnes RT ja nav vienalga! @videsdienests”. Šobrīd Daugava ir aizsalusi, līdz ar to dabas pētniekam bija radušās bažas par zvejas rīkos esošajām zivīm un to labklājību, jo šobrīd zvejas rīkus nevar ne pārbaudīt, ne izcelt.
Pēc dabas drauga izteiktajām bažām Valsts Vides dienests (VVD) informē, ka Daugavā nēģus iegūt atļauts arī ziemā. Šobrīd galvaspilsētas centrā zem ledus atrodas 126 nēģu murdi, kas ir īpaši pielāgoti tieši apaļmutnieku ieguvei, tādējādi citas zivis iekļūt murdos praktiski nevar. Visi nēģu murdi ir marķēti ar karogiem, tie ir noenkuroti upes gultnē un nevar nodarīt kaitējumu zivīm. Nēģi šajos murdos var uzturēties ilgstoši. VVD pārstāve Jūlija Ņikitina informē, ka minētajā upes posmā šobrīd neatrodas nedz stāvvadi, nedz arī zivju tīkli, kā minēts interneta medijos. Nēģu murdi tur šobrīd var atrasties un šāda prakse pastāv gadiem, noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos to pieļauj.
Arī ZKS “Vecdaugava” direktors Uģis Tētiņš sarunā ar “LA” ir izbrīnīts par sacelto ažiotāžu: “situācija ir normāla, viss ir likumīgi. Mums pieder 126 murdi, kas, diemžēl šobrīd ir iesaluši. Citu zivju tajos praktiski nav, ja nu kāda tajos var iemaldīties. Murdi ir dažādā dziļumā – no 4 – 8 m, tie ir nostiprināti un nēģiem nekas nekaiš.” U. Tētiņš skaidro, ka parasti murdus Daugavā ievieto novembrī un pēc mēneša tos pārbauda. Ja upe ir aizsalusi, zvejnieki dažkārt pat ņēmuši talkā velkonīti, lai tiktu murdiem klāt. Tagad gan būšot jāgaida atkusnis, lai tos pārbaudītu. “Vecdaugavai” atļauts nēģus zvejot Daugavā līdz 31. martam.
Zem katra iesalušā karoga Rīgas centrā ir zvejas rīki! Zivīm tās Nāves nometnes RT ja nav vienalga!@videsdienests pic.twitter.com/jkEoDPg3vU
— Māris Olte (@Oltemaris) January 14, 2016
VVD skaidro, ka Daugavā aizliegts iegūt nēģus no 1.maija līdz 31. jūlijam. Citās ūdenstilpēs aizliegums stājas spēka no 1. februāra. VVD informē, ka par pārkāpumu netiek uzskatīti gadījumi, kad zvejas rīki ir palikuši ūdenstilpē pēc zvejai atļautā laika beigām, sākoties attiecīgajam aizlieguma periodam, ja tas ir saistīts ar nepārvaramiem ārkārtējiem apstākļiem – stihiskas dabas parādības, avārijas, nepiemēroti hidroloģiskie apstākļi – vižņi, ledus šķelšanās un iešana, ūdenslīmeņa krasas svārstības hidroelektrostaciju darbības ietekmē, kurus nevar iepriekš paredzēt un novērst. Tādā gadījumā zvejniekiem ir pienākums nekavējoties informēt pašvaldības pilnvarotās institūcijas un Valsts vides dienestu par šo noteikumu minētajiem nepārvaramajiem ārkārtējiem apstākļiem, kuru dēļ, sākoties zvejas aizlieguma periodam, attiecīgie zvejas rīki netika izņemti.
Dabas pētnieks Māris Olte piektdien jau bija izrunājies ar zvejniekiem un noskaidrojis situāciju, twitter ziņojot, ka upē atstāti tikai nēģu murdi un citas zivis ir ārā un nēģi bojā neies. Sarunā ar “LA” viņš gan sacīja, ka pavisam izsniegtas 147 licences zvejošanai ar murdiem, līdz ar to neviens nezina, kāda ir situācija realitātē. “Rīgas centrā ir ļoti daudz zvejas rīku, līdz ar to sabiedrībai ir jāzina, kas notiek, īpaši, ja tā ir vieta pretī Prezidenta pilij. Tas ir jautājums par VVD komunikāciju ar sabiedrību,” pauda Māris Olte.
