Sasēja rokas, kājas un ielika bagāžniekā: rūjienieti tiesā par cilvēka nolaupīšanu 0
Vidzemes rajona tiesa Limbažos par cilvēka nolaupīšanu 31 gadu vecajam rūjienietim Reinim Duncim piespriedusi 200 stundu piespiedu darba sabiedrības labā.
Kaut arī likuma pants šajā gadījumā paredz sodu pat līdz pieciem gadiem cietumā (ja ir sekas, tad vēl vairāk) un tas skaitās smags noziegums, gan prokurore Santa Veide, gan tiesnese Aija Miķelsone pret apsūdzēto nebija bargas.
Izskatās, tāpēc, ka vainīgais atzina vainu, nožēloja nodarīto un arī notikuma gaita bija visai savāda.
Paša Dunča pagātne gan nav bez grēkiem: trīs gadus sēdējis cietumā par automašīnu zagšanu, sodīts par braukšanu dzērumā un astoņas reizes administratīvi – par braukšanu bez tiesībām. Kad tiesnese uz to norādīja, Duncis atteica: “Tā sanāca…” Uz ko tiesnese attrauca: “Tā nav sanākšana, bet apzināta darbība! Sanākt var applaucēties pirtī pie krāsns…”
Pats Duncis man saka, ka jau divus gadus vispār nelietojot alkoholu. Bet kas tad notika 2016. gada 26. martā, par ko jaunais vīrietis nokļuva uz apsūdzēto sola?
Kā man pēc tiesas sēdes sacīja pats Duncis, tajā vakarā viņi, astoņu mežstrādnieku brigāde, Rūjienā kādā dzīvoklī sēdējuši un dzēruši, bet tad sācis zvanīt devītais kolēģis Madars, slikti izrunājies, aizvainojoši izteicis neapmierinātību ar saņemto algu. Tas vīrus nokaitinājis, un viņi divās vieglajās automašīnās devušies uz apmēram 20 kilometru attālo Blanku ciemu pie Madara.
Ar izolācijas lenti sasējuši viņam rokas, kājas un ielikuši “Volkswagen Passat” bagāžniekā, lai vestu uz Eriņu ciemu.
Nekādu citu ļaunu nodomu neesot bijis. Bet tā acīmredzot nedomājis Madars, kurš atbrīvojies no izolācijas lentēm, izvēlies no braucošas automašīnas bagāžnieka, aizmucis un vērsies policijā. Kaut arī policija esot spiedusi nodot pārējos līdzdalībniekus, Duncis to nolēmis nedarīt, uzņēmies vainu vienatnē, jo pierādījumu pret pārējiem nebijis. Šie “pārējie” gan apsolījuši solidāri samaksāt tiesas lemto soda naudu. Duncis visā šajā pasākumā, kā pats saka, ne galvenais bijis, ne kādam no automobiļiem sēdējis pie stūres.
Cietušais Madars, kurš pēc notikušā strādājot citur, uz tiesu nebija ieradies. Prasīja kompensēt 30 eiro materiālos zaudējumus un 50 000 eiro – morālo kompensāciju, bet tiesa par to nelēma, uzskatot, ka zaudējumi jāpiedzen civiltiesiskā kārtā. Madars notikušajā bija guvis skrāpējumus, kas tika atzīti par viegliem miesas bojājumiem.
Pērn rakstīju par līdzīgu gadījumu Kandavā (“Ugunīgais brauciens Kandavā”, “LA”, 2018. g. 30. janvāris). Tukuma rajona tiesa tad izskatīja krimināllietu par notikumiem 2016. gada 21. decembrī, kad mežstrādnieki nolaupīja savu kolēģi un arī veda bagāžniekā. Tas gadījums beidzās bēdīgāk: nolaupītais bailēs par savu dzīvību izraisīja ugunsgrēku, kurā cieta kopā ar laupītājiem, turklāt laupītāji par laupīšanu nokļuva cietumā.
