Klientu menedžeris un policists nolaupa parādnieku un nokrāso zaļu 57
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piesprieda klientu menedžerim Raivim Š. un Rīgas pašvaldības policistam Artūram V. katram pa 150 stundām piespiedu darba sabiedrības labā par cilvēka nolaupīšanu.
Šī bija viena no tām retajām reizēm, kad uz tiesu kā brīvi cilvēki (nebūdami apcietinājumā) nāca apsūdzētie, bet no cietuma veda (vai viņš runāja) cietušo Mareku Vaikovski. Ko tad jaunie vīrieši bija sadarījuši?
Nolaupīja randiņa laikā
Prokuratūras apsūdzība ir skarba. 2019. gada 29. jūlijā ap plkst. 18.50 Raivis kopā Artūru “BMW” automobilī braukuši garām Operas un baleta teātrim Rīgā, pie kura pamanījuši Mareku.
Abi piegājuši pie Mareka un ar varu iesēdinājuši “BMW”. Raivis vēl esot iesitis Marekam pa galvu, bet Artūrs pēc tam sēdējis blakus un turējis Mareka roku.
Aizbraukuši uz mežu Mārupes novadā, kur Mareks nokrāsots zaļš ar briljantzaļo spirta šķīdumu, ko tautā sauc par zeļonku.
Pēc tam Mareks atvests uz Rīgu, kur viņam likts rakstīt paskaidrojumu par krāpnieciskām darbībām, pēc kā aizvests līdz Valsts policijas iecirknim Gogoļa ielā, kur plkst. 20.40 pamests.
Mareks, liecinot tiesā, situāciju aprakstīja tā – viņam bijusi tikšanās ar meiteni, kuras laikā pie viņa pieskrējuši divi vīrieši un aizvilkuši uz “BMW”. Izrauties nebijis iespējams.
Pa ceļam uz mežu veikalā nopirkta zeļonka. Mežā par viņu sākuši ņirgāties. Likuši kameras priekšā stāstīt, ko sliktu darījis, kādi krimināli pārkāpumi, likuši līdz pusei izģērbties, lējuši uz rokām zeļonku, ar kuru likts sevi smērēt.
Mareks atzina, ka ir parādā Raivim 300 eiro par automobiļa nomu, bet summa mežā palielināta līdz 500 eiro.
Teicis, ka sadabūšot naudu un atdošot. Artūru redzējis pirmo reizi. Vests bagāžniekā. Draudēts neesot. Pēc palīdzības nesaucis, jo bijis šokā. Atzina, ka viltojis bankas maksājumu uzdevumus.
Braucis labprātīgi
Apsūdzētie tiesā savu vainu neatzina un izmantoja tiesības neliecināt, tāpēc tika nolasītas viņu liecības, kas tika sniegtas iepriekš policijai.
Raivis par 300 eiro esot iznomājis Marekam ekskluzīvu “Mercedes” automobili ar sevi kā šoferi. Raivis vadājis Mareku visu dienu pa vairākiem Rīgas tirdzniecības centriem.
Vienojušies par 100 eiro rokasnaudu, par ko saņemts bankas maksājuma uzdevums. Vakarā Mareks solījis no bankas izņemt vēl 200 eiro, bet pazudis. Vēlāk izrādījies, ka maksājuma uzdevums bijis viltots.
Tad Raivis devies uz Valsts policijas iecirkni, kur uzzinājis, ka Mareks ir policijas meklēšanā. Bet 29. jūlijā nejauši Mareku pamanījis uz ielas – abi ar Artūru piegājuši klāt un Raivis prasījis atdot parādu.
Mareks teicis, ka varot aizbraukt kopā pakaļ naudai. Mareks zvanījis te vienam, te otram paziņam, līdz teicis, ka jābrauc uz Mārupi.
Apstājušies pie kādas mājas, bet paziņas nebijis.
Raivis esot sapratis, ka atkal apkrāpts. Mareks tad teicis, ka varot nokrāsoties zaļš, bet parādu atdošot.
Tad joka pēc Raivis arī nopircis četras pudelītes zeļonkas, lai tad šis krāsojoties, ja gribot. Šim nolūkam devušies uz mežmalu.
Pēc tam devušies uz tirdzniecības centru “Mols”, lai nopirktu papīru, uz kura Mareks uzrakstītu visus savus noziegumus, ko iesniegt policijai. Pie policijas iecirkņa vēl 40 minūtes gaidījuši, lai būtu droši, ka Mareks patiešām padevies policijai.
Pašvaldības policists (joprojām esošais) Artūrs tai dienā nav strādājis un viņš vēlējies draugam palīdzēt.
Bija vai nebija nelikumīga brīvības atņemšana?
Prokurore Nadežda Voroņina lūdza tiesu abiem apsūdzētajiem piespriest 240 stundas piespiedu darba sabiedrības labā, jo esot notikusi reāla nelikumīga brīvības atņemšana, turklāt cietušais vests mašīnas bagāžniekā.
Tāpat Marekam sagādātas ciešanas, Raivis iesitis pa galvu, Artūrs – pa kāju.
Juridiskais aizstāvis Emīls Rokjānis lūdza Raivi attaisnot, jo Mareks aizturēts, lai nodotu policijai, zinot, ka viņš ir meklēšanā par izdarītiem noziegumiem, par ko draud cietumsods. To likums atļaujot, un to varot darīt ikviens.
Attiecībā uz Mareka vešanu uz Mārupi – cietušais pats to esot gribējis, lai sadabūtu un atdotu parādu. Mareks varējis brīvi pārvietoties un saukt pēc palīdzības, piemēram, viņš to varējis darīt pie lielveikala “Mols”.
Artūra juridiskais aizstāvis Toms Vilnis piebilda, ka Mareks neesot vests bagāžniekā, bet gan sēžot uz universāļa tipa automašīnas aizmugurējā sēdekļa augšējās daļas, kas neesot uzskatāms par bagāžnieku.
Bet kad nokrāsojies zaļš, sēdējis sēdeklī. Arī Artūru advokāts lūdza attaisnot.
Prokurore gan piebilda, ka tomēr Marekam tika liegts brīvi noteikt savu atrašanās vietu, turklāt tiesiska aizturēšana būtu bijusi tad, ja uzreiz būtu ziņots policijai, nevis cilvēku divas stundas vadājot pa pilsētu un mežu, turklāt vēl nodarot ciešanas.
Interesanti, ka pašam Marekam tiesvedības gaitā nekādu pretenziju un prasību pret apsūdzētajiem nebija.
