Egils Līcītis: Nolasīs bargu spriedumu “Saskaņai” 1
Rīdzinieki ir noguruši un nolēmuši skaitīt dienas un stundas līdz savas pilsētas atbrīvošanai no “Saskaņas”/”GKR” okupācijas. Militārais orķestris tikām jau skaņo visas instrumentu – pūšamo, plēšu un stīgu – grupas, lai nospēlētu maršu par godu Latvijas galvaspilsētas pārņemšanai latvisko spēku varā.
Nav vairs tālu tas laiks, kad vēlētāju tiesa 25. aprīlī nolasīs bargu spriedumu Rīgas traģēdijas lietā, par galveno vainīgo atzīstot “sociāldemokrātisko” partiju galvaspilsētas novešanā līdz krīzei un haosam, par administrācijas pārvēršanu korupcijas perēklī un ņemšanu priekšķepās.
Krīzes arhitekts Nils Ušakovs tādā hodā aiznesies prom uz Jevropu, it kā tam ātrskrējējs briedis aizdevis kājas, un no amata patriektais bijušais mērs neliekas zinis par atstāto postažu, bedrēm un drupām.
Kaut jaunā krievpartijas priekšniecība rēzeknieša Jāņa Urbanoviča personā sakās atradusi svaigu lāpnesi, “komjaunieti” “Neosaskaņas” priekšgalā, agrākie varneši vairs neuzvarēs, kaut saraksta vadībā būtu ielikts “Melnais Ļeņins”, azartisks barvedis, idejas fontanējošs vēl viens rēzeknietis Aijo Beness, kaut priekšvēlēšanu kampaņu un dezinformējošu plakātu “Slava “Saskaņai”!” un “Ušakovs ir laime!” izkāršanu sponsorētu bagātais gazproms vai huawei.
Bez “Gods kalpot Rīgai” kooperācijas partneriem palikušam Urbanovičam domes vēlēšanu listē vajag savākt 60 jaunas sejas cietpauraino putinistu, pārkoksnējušos vecīšu, raustāmo leļļu vecās mīklas vietā, kuri to tik pratuši kā bez žēlastības ekspluatēt pilsētai piederošās kapitālsabiedrības, bāžot kabatās milzīgas summas par “konsultācijām un vērtīgu padomu došanu”.
Tādi “saimniekotāji” netiks cauri sveikā bez soda – varas atņemšanas un aresta.
Pagātnes traumu guvuši arī Purčika un Imantas balsotāji, slāvu elektorāts, kas nodrošināja “Saskaņai” ilgus gadus Latvijas galvaspilsētas pārvaldībā. Šoreiz vēlēšanu dienā tradicionālie krievvalodīgie atbalstītāji paliks mājā, jo vēlas atpūtināt nervu sistēmu, negaidot jaunu pavasari no “Saskaņas”.
Rīgas domes telpās ir pamatīgi sastāvējies un sasmacis gaiss. Jāver vaļā logi līdz galam un jāvēdina.
Diemžēl arī dažās aprindās iecienītais, mēra zelta ķēdi panēsājušais Oļegs Burovs ir veicinājis erozijas procesus klusuciešot, neko nav iebildis pret pilsētas apsaimniekošanu ārkārtīgi savdabīgā manierē desmit gadu garumā.
Līdz ar to, netrāpījušam uz pareizās āderes, Burovam būs jāpaliek bešā, bez līdzdalības nākamās domes vēlēšanu uzvarētāju kliņģera ēšanā.
Rīgu no bedres ārā izkārpīs citi. Tādi vīri kā zemessargs Vilnis Ķirsis, kuram ir mēra āriene, dabiskais saprāts un pieredze, strādājot domes opozīcijā. “Vienotības” sarakstā iesaistīti sabiedrībā pazīstami rīdzinieki, vispāratzīti speciālisti. Uzteicama arī Nacionālās apvienības prasme vienoties ar sabiedrotajiem un 1. numura izvēle – par šiem sarakstiem balsos gana daudz pilsētnieku.
Kamēr tie, kas grasās startēt domes vēlēšanās, anonsē mēra amata kandidātus, listes pirmos trijniekus, daži notikumu vērotāji satraukušies, ka latviskie spēki nav apvienojušies vienā blokā – pretpolā bijušajiem pilsētas tēviem. Nu, teiksim tā – savstarpējā konkurence ir veselīga.
Izvēlētā taktika ir kā gadatirgū, kur iespējams iegādāties no ķirbja līdz dzērveņogai.
Ja labējās partijas nevarēja konsolidēties, rīdziniekiem paliek iespēja balsot par savu simpātiju, kas būtu apgrūtinoši, koalīcijas armijai metoties frontālā pieri pret pieri uzbrukumā pretspēkiem.
Kampaņas stratēģijā jāizvēlas sarunu temati par iedzīvotājus interesējošām lietām. Kā izkārtot pieeju pie Daugavas un kā – auto iebraukšanu centrā. Kā būt ar gājēju ielu koncepciju un kā – ar pilsētas zaļumošanu.
Kuzja un Muris neatgriezīsies vecajās mājās. Abiem būs jādzīvo uz Briseli aizdiegušā kaķu vīra Rīgas birojā.
Jaunievēlētai pilsētas vadībai būs darba pilnas rokas, risinot pilsētniekiem sasāpējušus jautājumus, pārtraucot Rīgas lejupslīdi.
