Nokrituši no citas planētas – valdības deklarācijā “Dzīves kvalitāte” uzlabojumi tikai krējumlaižām. Līcīša feļetons 102
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas radiofona “Krustpunktu” pārraides diskusijā par algu palielinājuma pamatotību valsts augstajām amatpersonām radiožurnālistes naivi jautātais, vai kāds klātesošais ir redzējis īstenotu politiķu apņemšanos “padarīsim valsts pārvaldi efektīvāku un ekonomiskāku”, sastapa studijā esošo ekspertu draudzīgu smieklu vētru. Vēl cits neizpildīts priekšvēlēšanu solījums ar bārdu, par kuru var partijām uzkāpt uz varžacīm, ir – “likvidēsim uzpūsto birokrātisko aparātu, mazināsim papīru plūdus”.
Tas ir malts, mazākais, 25 gadus, un dīvaini skatīt premjerministra Krišjāņa Kariņa nevarību, kad “vienotībnieks” neizpratnē lauza rokas – kā cīnīties ar burta kalpiem, kas liek aizšķēršus attīstības ceļā? Premjeru papildina Valsts prezidents, kurš, viesodamies Jēkabpilī, aizgūtnēm sauc – jānovāc birokrātiskie šķēršļi, kas traucē būvēt dambi! Tikpat labi var piemetināt par traucēkļu aizvākšanu valsts drošībai nozīmīgajā Latvijas Austrumu robežas vaļņa būvē. Kas un kad novāks šīs pudu smagās bumbas pie valsts kājām, kas traucē virzīties vismaz Lietuvas, Igaunijas ātrumā uz priekšu, nav skaidrs. Tauta arī saviebjas, kad Kariņš sola – veselības nozarei dosim papildu 85 miljonus eiro, bet jāsakārto sistēma, lai naudu nebērtu caurā maisā! Protams, veselības ministrīte ies, skries, darīs, tikai – kad beidzot aizlāpīs caurumu, nav zināms. Un cilvēkiem acis izsprāgst no orbītām, kad bijušais Nacionālās apvienības premjera kandidāts, tagad Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Uģis Mitrevics dziļdomīgi jautā dīvainas lietas – būšot jāsaprot, kā salāgot ambiciozo Latvijas ekonomiskās transformācijas ieceri ar nacionālo klimata un enerģētikas plānu? Jo neesot skaidras izšķiršanās, vai nākotnē izmantosim atomspēku, ūdeņraža vai akumulētu atjaunojamo energoresursu enerģiju. Kam Mitrevics jautā? Kolēģim Kariņam? Tas izklausās pēc divu sālsstabu apmaiņas ar redzējumiem.
Labrīt, vai to, kas reāli jādara, atšķetinot birokrātisko kamolu, efektivizējot pārvaldi, izvēloties veselības aizsardzības sistēmas modeli un enerģētisko jaudu ieguves bāzi, nevajadzēja apsmadzeņot un izstrādāt valdošo partiju programmās, lai pēc tam sagatavotie materiāli pārceļotu uz valdības deklarāciju? Lai amatos nokļuvušie politiķi neizskatītos pēc Nezinīšiem uz Mēness vai nokritušiem no Urāna planētas.
Nācija ir šokā – cik ilgi var runāt par vienu un to pašu, kāpēc ir tik slikti organizēts darbs un kāpēc tik vāja pārvaldība? Ko jūs sakāt – mūsu vadošajiem politiskajiem spēkiem, valdības partneriem nemaz nav plašākas darbības programmas, kurās risinātu šos un citus neatbildētus jautājumus? Tad taču pie varas esošie taustās uz aklo, klupšus krišus un daudz kas viņiem ir negaidīta atklāsme! Par ko mēs partijām ik gadu maksājam miljonus no budžeta?
Pie 14. Saeimas četru mēnešu praktiskā veikuma var skaitīt tikai divas lietas – vēl vienas ministrijas dibināšanu un atalgojuma paaugstināšanu par 50% un vairāk, ko gan dzītin dzīšus deputāti un valdības locekļi sev izkārtoja. Par abām lietām pirms vēlēšanām neteica neko! Tāpat kā pirms iepriekšējām vēlēšanām ne ar zilbi nebilda, ka partijām septiņkāršos finansējumu no nodokļu maksātāju naudas! Un tas tiek uzskatīts par partiju dzīves pieticību un tikai pašu nepieciešamāko vajadzību apmierināšanu – ar budžeta līdzekļiem nepietiekot un nevarot iztikt! Partiju bezdarbība ir taisni apskaužama! Bet jaunā ministrijā partijnieki saņems papildu darba vietas un par apetīti pēc atalgojuma atļaujiet patapināt prof. Ilgas Kreituses kolosālo izteicienu – tā valsts vadītājiem vairs nav pelde taukos, bet gan pirmšķirīgā “virgin” markas olīveļļā!
Plūst asaru strauti par “izraušanu no konteksta” un par sabiedrības nevēlēšanos ienirt “jautājuma būtībā”. Drīzāk alnis varētu iemaldīties Saeimas telpās vai lācis apēstu nelaimīgu partijas ģenerālsekretāru mežā ogojot, nekā vēlētāji noticētu muļķībām, ka tik kapitāls atlīdzības palielinājums esot pamatojams ar algu piramīdas pareizu veidošanu. Te acīmredzami izpalicis sociālais taisnīgums, solidaritāte ar vienkāršajiem darītājiem un godīgas samaksas princips. Valdības deklarācijas sadaļā “Dzīves kvalitāte” uzlabojumi attiecas tikai uz krējumlaižām – amatu personām. Gluži tāpat galvaspilsētas domē algas pielikumu atbalsta visa Rīgas sāls un pipari, vēsā mierā atlīdzības dubultošanai piekrīt “progresīvie” cīnītāji pret nevienlīdzību un pat “Rīgas koda” uz vērtībām balstītais jaunuzņēmums balso par. Tas – neraugoties uz to, ka 23% iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam.
Gribētos Saeimas un Rīgas deputātu lielāku uzmanību valstiskām lietām, nevis partijiskām interesēm un savai kabatai.
