Nokļūsti noteiktā situācijā un – pārņem veģetatīvās distonijas lēkme. Kā palīdz psihoterapija 0
Kurš no mums gan nav izjutis īslaicīgus trauksmes, baiļu uzplūdus, it īpaši, ja gaidāms kāds svarīgs notikums vai jāpieņem lēmums, kas ietekmēs visu dzīvi. Kāpjot uz skatuves, dažiem kaklā sakāpj kamols vai sāk trūkt elpas, bet, sastopot patīkamu pretējā dzimuma pārstāvi, reizēm nosvīst delnas vai piere. Taču, ja traucējošās ķermeņa reakcijas rodas regulāri un bez redzama iemesla, ja tās pavada ļoti spēcīgas bailes, apjukums, bezpalīdzības sajūta, bet analīzes un izmeklējumi liecina, ka ar fizisko veselību viss ir kārtībā, visticamāk, vainīga veģetatīvā distonija – veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumi, kuru iemesls ir spēcīgas emocijas, iekšējas pretrunas, stress, pārslodze, izdegšana. Kurš ārsts palīdzēs visefektīvāk – psihoterapeits, homeopāts vai varbūt augu spēka zinātājs fitoterapeits?
Psihoterapeits Tarass Ivaščenko stāsta, ka viena no vismokošākajām veģetatīvās distonijas izpausmēm ir panikas lēkmes, kuras var uznākt jebkurā brīdī un kuru laikā ne tikai paātrinās sirds darbība, pastiprinās svīšana vai var sākties reiboņi, bet arī rodas nepārvaramas bailes sajukt prātā, izdarīt kaut ko nekontrolējamu vai pat nomirt. Ne jau velti pētījumi liecina, ka tiem, kuri slimo ar šo noslēpumaino kaiti, dzīves kvalitāte ir tikpat zema kā cilvēkiem, kuriem atklāts vēzis.
“Veģetatīvās distonijas pacientus māc tikpat lielas bailes no nākotnes, jo viņi ir pārliecināti, ka var nomirt jebkurā brīdī. Sajūta, ka pēkšņi vairs nespēj paelpot vai sirds sitas kā negudra, ir ļoti biedējoša. Ko darīt, ja tajā brīdī atrodies pie automašīnas stūres, bet medikamentu nav pie rokas?!
Ar laiku šīs domas kļūst par sava veida apsēstību. Pacients visu uzmanību koncentrē uz sava ķermeņa norisēm, nespējot vairs pilnvērtīgi nodoties darbam, mācībām vai attiecībām, pareizāk sakot, baidoties, ka slimības simptomi sabojās tās jau pašā sākumā,” viņš saka.
Psihoterapeita uzdevums ir pacientam izskaidrot, ka tādējādi, ar ārējiem simptomiem, ķermenis reaģē uz emociju pasaulē notiekošo. Tad jācenšas parādīt veidu, kā attīstīt savu emocionālo inteliģenci un pārvarēt aleksitīmiju – nespēju izteikt vārdos savas emocijas, lai izveidotu adekvātu saikni ar realitāti.
Pirms psihoterapijas sākšanas jāveic rūpīga izmeklēšana, jāapmeklē neirologs un citi speciālisti, lai pārliecinātos, ka aiz veģetatīvas distonijas simptomiem neslēpjas citas organiskas saslimšanas, ka to iemesls nav saindēšanās vai, piemēram, kāda medikamenta lietošana (vai tieši otrādi – tās pārtraukšana).
Ārstēšana atkarīga gan no slimības ilguma un intensitātes, gan no veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumu izraisītāja. Tas var būt kā nesens, tā tālas pagātnes notikums vai pārdzīvojums, iekšējs konflikts, ar kura izraisītajiem impulsiem veģetatīvā nervu sistēma vairs netiek galā, un psihoemocionālais pārdzīvojums izpaužas somatiski caur ķermeni.
Psihoterapijas seansu laikā atklājas, ka traucējošie simptomi pacientam bieži vien parādās konkrētā situācijā, piemēram, jūtot sasprindzinājumu attiecībās ar vīru vai sievu, tāpēc ka darbā uzkrauta pārāk liela atbildība vai draud atlaišana.
Bieži slimības saknes sniedzas bērnības pārdzīvojumos, kas nav līdz galam izdzīvoti, un tagadnes notikumi atdzīvina seno, traumatisko pieredzi. Kādam tā var izpausties ar izteiktiem fiziskiem simptomiem noteiktās situācijās, piemēram, kad cilvēks jūtas bezspēcīgs.
