Noklaušina ANO vadītāju kandidātus 0
Pirmo reizi ANO 70 gadu vēsturē dalībvalstis aicinātas atklāti pieteikt savus kandidātus organizācijas ģenerālsekretāra amatam. Šonedēļ ANO mītnē Ņujorkā sākas pirmo astoņu kandidātu noklausīšanās, dodot iespēju dalībvalstu pārstāvjiem uzdot kandidātiem jautājumus par viņu prioritātēm. Nākamais ģenerālsekretārs amatā stāsies 2017. gada 1. janvārī, nomainot pašreizējo organizācijas vadītāju Panu Kimunu, kas šai amatā būs nostrādājis divus piecu gadu pilnvaru termiņus.
Publisko izraudzīšanas procesu
ANO kandidātu izraudzīšanas procesa publiskošana paver aizkaru uz šo tradicionāli slepenībā notiekošo pasākumu un varētu dot lielākas pilnvaras ierindas dalībvalstīm salīdzinājumā ar Drošības padomes pastāvīgo piecnieku (ASV, Britānija, Francija, Ķīna, Krievija), kam ir veto tiesības. Agrāk pretendentiem uz ANO vadītāja amatu pat nebija jāpaziņo savs nodoms kandidēt, jo visu aiz slēgtām durvīm izlēma pasaules lielvaras. Kandidāti, kuru vidū ir bijušie premjerministri, ārlietu ministri un starptautisko organizāciju amatpersonas, jau sākuši izklāstīt savu redzējumu, kā efektivizēt ANO darbību. Kāds Eiropas diplomāts, kas strādājis atbildīgā amatā ANO, intervijā izdevumam “Politico” paudis šaubas, vai jaunā pieeja spēs mainīt līdzšinējo spēka diplomātiju. Viņaprāt, “galu galā ģenerālsekretāru izraudzīs ASV un Krievija ar lielāku vai mazāku Ķīnas piekrišanu”. ANO Ģenerālās asamblejas prezidents Mogens Liketofts, kurš enerģiski atbalsta jauno izraudzīšanas procedūru, uzskata, ka kandidātu publiska noklaušināšana varētu būt spēles noteikumu maiņa. “Mēs nezinām, kas no tā iznāks,” viņš atzina, “taču, ja pietiekami daudz valstu atbalstītu vienu no kandidātiem, Drošības padomei būtu ļoti grūti nākt klajā ar pavisam citu vārdu.” Bijušais Dānijas parlamenta deputāts un ministrs Liketofts, kurš vienu gadu kopš pērnā septembra vada ANO Ģenerālo asambleju, spējis vairot uzticamību kandidātu izraudzīšanas procesam, kas līdz šim bijis necaurskatāms, atzīmē “Politico”.
ANO harta nosaka, ka ģenerālsekretāru ieceļ Ģenerālā asambleja, kurā pārstāvētas visas ANO dalībvalstis, pēc Drošības padomes ieteikuma. Tā kā Drošības padomes piecām pastāvīgajām loceklēm (ASV, Krievijai, Britānijai, Francijai un Ķīnas Tautas Republikai) ir veto tiesības, jebkurš kandidāts ANO vadītāja amatam var tikt apstiprināts tikai tad, ja neiebilst kāda no lielvarām. Formāli nav noteikts termiņš, līdz kuram jāizvirza kandidāti ANO vadītāja amatam. Iepriekšējais ģenerālsekretārs Kofi Annans tika izraudzīts tikai divas nedēļas pirms stāšanās amatā 1997. gadā. Analītiķi atzīmē, ka procesa caurskatāmības ziņā ir panākts ievērojams progress, taču galīgā rezultāta noteikšana joprojām ir Drošības padomes lielā piecnieka rokās. Eksperti brīdina, ka stīvēšanās Drošības padomē var novest pie mazspējīga kandidāta izraudzīšanas, kas neuzstājas kā drosmīgs politiķis un miera aizstāvis, bet tikai apzīmogo rezolūcijas.
Kremlis bloķē VVF kandidatūru
Pirmo reizi kandidātu pulkā puse ir sievietes. Ja ievērotu “ģeogrāfiskās rotācijas” tradīciju, tad šoreiz kārta vadīt ANO būtu kandidātam no Austrumeiropas. Te minēti Bulgārijas, Horvātijas un vairāku citu valstu politiķu vārdi. Kandidātu vidū ir ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) pašreizējā vadītāja Irina Bokova no Bulgārijas, ANO Bēgļu aģentūras bijušais vadītājs Antonio Guterešs no Portugāles, Melnkalnes ārlietu ministrs Igors Lukšičs un Austrālijas bijušais premjerministrs Kevins Rads. Pasaulē un īpaši Eiropā saasinoties imigrācijas krīzei, ļoti smagus jautājumus var nākties uzklausīt ANO Bēgļu aģentūras bijušajam vadītājam Antonio Guterešam. ANO Bēgļu aģentūra tiek vainota mazspējā, bet tās miera uzturēšanas vienība Centrālāfrikas Republikā seksuālā vardarbībā pret mazgadīgajiem. Ļoti spēcīga pretendente, kas piedalās noklaušināšanā šonedēļ, ir Jaunzēlandes bijusī premjerministre un pašreizējā ANO Attīstības programmas (UNDP) vadītāja Helēna Klārka. Bokovai un Klārkai, tā kā viņas abas vada ANO aģentūras, nācies atbildēt uz jautājumiem, vai viņas ir izmantojušas līdzekļus no pašu vadītajām iestādēm kampaņas izdevumiem. Atklātā vēstulē Klārka paziņojusi, ka “neizmantos UNDP resursus šim mērķim”. Bulgārijas mediji ziņo, ka Bulgārijas valdība atvēlējusi aptuveni 54 000 eiro Bokovas kampaņai. Vēl viena kandidāte no Bulgārijas – Eiropas Komisijas finanšu komisāre Kristalina Georgijeva ir zaudējusi Bokovai pašmāju sacensībā, taču varētu iesaistīties noklaušināšanā Ņujorkā.
Savulaik par varbūtēju kandidāti uz ANO ģenerālsekretāra amatu tika uzskatīta Latvijas bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, taču viņas ambīcijas noraka Kremļa veto. “Nekandidēju, jo 2006. gadā ANO Drošības padomē saņēmu Krievijas veto un nedomāju, ka viņu attieksme pret mani būtu mainījusies,” sacīja eksprezidente. Nesen vairākas nevalstiskās organizācijas bija minējušas Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti kā iespējamo kandidāti ANO ģenerālsekretāra amatam, tomēr viņa uz šo amatu nekandidēs, paziņojusi prezidentes pārstāve.
